Latvijas Tautas fronte
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija sabiedriski politiska kustība un organizācija LPSR un Latvijā laikā no 1988. līdz 1999. gadam, kuras izveidošanās un darbība aizsāka t.s.Trešo Atmodu.
Satura rādītājs |
Tapšana un darbība [izmainīt šo sadaļu]
LTF tika izveidota pēc privātpersonu grupas - Valdis Šteins, Viktors Avotiņš un Jānis Rukšāns,[1]- iniciatīvas un dibināta 1988. gada 8. oktobrī jau kā masveida organizācija "pārbūves" (t.s. "perestroikas") nevalstiskam atbalstam. Dažos mēnešos LTF atbalsta grupas bija izveidotas visā LPSR un apvienoja vairāk nekā 100 000 cilvēku. Dienu pirms dibināšanas klajā nāca informācijas lapa "Atmoda", kas vēlāk pārtapa par LTF oficiālo avīzi (iznākot arī krievu valodā kā "Атмода", vēlāk "Балтийское время"). Par LTF priekšsēdētāju ievēlēja Daini Īvānu (1990. gadā viņu LTF priekšsēdētāja amatā nomainīja Romualds Ražuks).
1989. gadā LTF kļuva skaitliski vēl plašāka un radikālāka - sāka atklāti uzstāties par Latvijas neatkarību. 1989. gadā pašvaldību vēlēšanās LTF ieguva vairākumu deputātu mandātu lielākajā daļā pašvaldību, tajā skaitā arī Rīgā.
LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. gadā no 201 deputātu vietām LTF ieguva 134 mandātus. Tās pārstāvis Anatolijs Gorbunovs turpināja pildīt AP priekšsēdētāja pienākumus, bet par Ministru Padomes priekšsēdētāju kļuva Ivars Godmanis. LTF deputāti ierosināja Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā.
Noriets [izmainīt šo sadaļu]
Pēc reālās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā no LTF atšķēlās daudzas grupas (piemēram, frakcija "Satversme" Augstākajā Padomē). 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās lielākā daļa bijušo tautfrontiešu piedalījās citos sarakstos un politisko ietekmi zaudējusī LTF ar Ivaru Godmani priekšgalā neiekļuva 5. Saeimā.
Vēlāk tā pārtapa par Kristīgo tautas partiju (dibināta 02.05.1996.), kas 1997. gadā pievienojas Kristīgi demokrātiskajai savienībai[2], bet 1999. gada 9. oktobrī LTF 9. kongress pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.[3]
Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15 atrodas Tautas frontes muzejs. Šī ēka, kurā ilgāku laiku atradās LTF birojs, nodota muzejam ar īpašu likumu.[4]
Skat. arī [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Ar Tautas frontes dibinātāju Jāni Rukšānu sarunājas Ilmārs Šlāpins. // Rīgas Laiks. 10.2004., 22. lpp.
- ↑ "Ievads politikā" R. Zvaigzne ABC, 1998. — 96. lpp.
- ↑ Paziņojums par LTF likvidāciju, Zinātnes Vēstnesis, 25.10.1999., Nr. 17 (183)
- ↑ Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei, likuma teksts portālā likumi.lv
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Latvijas Tautas Fronte : gads pirmais / sast. Ingrida Vāverniece - Latvijas Tautas Fronte: Rīga, 1989., 273 lpp.
Ārējas saites [izmainīt šo sadaļu]
- LTF 1988. g. statūti un programma
- LTF dokumenti un preses materiāli - historia.lv
- Latvijas Trešās atmodas dalībnieki portālā historia.lv
- LR AP LTF frakcijas deputātu klubs
- 5. Saeimas vēlēšanu LTF priekšvēlēšanu programma
- LTF saraksts 6. Saeimas vēlēšanām
- Līvija Leine. Tautas frontei 10.
 |
Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
