Vilnis Eglājs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vilnis Eglājs
Vilnis Eglājs.jpg
Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1938. gada 19. maijs
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miršanas dati 1993. gada 3. oktobrī (55 gadu vecumā)
Karogs: Latvija Latvija
Politiskā partija Latvijas Zaļā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Valita Eglāja
Profesija inženieris
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Vilnis Eglājs (dzimis 1938. gada 19. maijā, miris 1993. gada 3. oktobrī) bija latviešu inženieris un politiķis, Augstākās Padomes deputāts.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1956. gadā V. Eglājs absolvējis Kuldīgas vidusskolu.[1] No 1956. līdz 1961. gadam studējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē un ieguvis grādu inženierijā. 1973. gadā V. Eglājs ir aizstāvējis fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju.[1] 1992. gadā ieguvis Latvijas inženierzinātņu doktora grādu.[1]

Zinātniskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visu mūžu (no RPI absolvēšanas līdz nāvei) strādājis Rīgas Politehniskajā institūtā (vēlāk — Rīgas Tehniskajā universitātē). Bijis asistents, vecākais pasniedzējs, zinātniskais līdzstrādnieks un, visbeidzot, docents.[1] Būdams AP deputāts, uz laiku pametis institūtu, tomēr pēc savu pilnvaru beigām atgriezies RTU un turpinājis iesākto darbu. Viņa pētījumu virzieni bija saistīti ar mašīnu un mehānismu dinamiku, kā arī optimizācijas teoriju, darbā plaši pielietojot datortehniku, eksperimentu plānošanas metodes un sistēmu optimizācija.[2] 1977. gadā izstrādājis principāli jaunu, oriģinālu optimālās projektēšanas metodi, kas balstās uz eksperimentu plānošanas teoriju. Viņa darbos tika piedāvāts eksperimentu plānošanas princips[3], kas pasaulē plaši pazīstams kā Latīņu Hiperkuba Plāns (Latin Hypercube Sampling).[1]

Savā darbā īpaši pievērsies daudzkorpusu jahtu izpētei, projektēšanai un būvei, bijis katamarānu būves aizsācējs Latvijā.[4] Izstrādātās teorijas un izgudrojumi radīja iespēju Latvijas PSR 1982. gadā pārsniegt jahtu pasaules ātruma rekordu un pirmajai padomju gados piedalīties lielākajās jahtu izstādēs un uzsākt jahtu eksportu.[2]

Politiskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studiju gados rakstījis protesta vēstuli pret Pļaviņu HES celtniecību, par ko ticis pratināts Valsts Drošības komitejā. 1968. gadā sakarā ar diskusiju par PSRS iebrukumu Čehoslovākijā tika atlaists no pasniedzēja amata un bija atļauts strādāt tikai par zinātnisko līdzstrādnieku, lai nebūtu kontakta ar studentiem.[1] Bijis viens no Latvijas Tautas frontes RPI atbalsta grupas dibinātājiem (1988), LTF 1. un 2. kongresa delegāts. Darbojies Rīgas pilsētas Centra rajona LTF nodaļā.[1]

1990. gadā ticis ievēlēts Augstākajā Padomē. Eglājs bija viens no Neatkarības deklarācijas darba grupas locekļiem, darbojies Likumdošanas jautājumu komisijā.[1] Strādājis pie vairākiem likumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju tiesiskā statusa noregulēšanu, kā arī pie 5. Saeimas vēlēšanu likuma. 1992. gada 26. novembrī bijis viens no AP deputātu frakcijas "Satversme" dibinātājiem.[1]

Kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zaļās partijas saraksta, nav ievēlēts.[1]

Nāve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilnis Eglājs gāja bojā 1993. gada 3. oktobrī autoavārijā.[1]

Privātā dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilnis Eglājs piedzima 1938. gada 19. maijā Rīgā, agronoma ģimenē.[1] Izgudrotāja Alda Eglāja brālis.[2] Precēts ar Valitu Eglāju. Pārim bija divi bērni: dēls Ritvars (arī politiķis, bijis partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis) un meita Iveta.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 VILNIS EGLĀJS. gramata21.lv (2000. gada augusts). Atjaunināts: 2010.07.17.
  2. 2,0 2,1 2,2 Vilnis Eglājs. Latvijas Zinātņu akadēmija. Atjaunināts: 2010.07.17.
  3. Eglajs, V.; Audze P. (1977). "New approach to the design of multifactor experiments" (Russian). Problems of Dynamics and Strengths. 35 (Riga: Zinatne Publishing House): 104-107.
  4. Diena vēsturē. 1993. gada 3. oktobrī LA.lv