Ruta Marjaša

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ruta Marjaša
Saeimas deputāte

Dzimšanas dati 1927. gada 4. februārī (87 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība ebrejiete
Politiskā partija Latvijas Komunistiskā partija
Latvijas Ceļš
Profesija advokāte
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Ruta Šaca-Marjaša (dzimusi 1927. gada 4. februārī) ir ebreju izcelsmes Latvijas advokāte, rakstniece, dzejniece un politiķe. LR Augstākās Padomes, kā arī 5. un 6. Saeimas deputāte. Bijusi Latvijas Komunistiskās partijas un Latvijas Ceļa biedre.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un darbs advokatūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ruta Marjaša skolas gaitas uzsāka Rīgas Valda Zālīša 1. pamatskolā. Te viņa iemācījās latviešu valodu.[1] Sākoties Otrajam pasaules karam, Marjaša ar ģimeni pārcēlās uz Krievijas PFSR, kur turpināja mācības. 1945. gadā, kad karš beidzās, viņi atgriezās Rīgā. Marjaša pabeidza vidusskolu un iestājās Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē.[1]

1950. gadā Ruta Marjaša palika bez darba, jo tēvs tika turēts aizdomās kā "ebreju buržuāziskais nacionālists". 1953. gadā Marjašas vecāki vienlaicīgi tika arestēti. R. Marjaša par advokāti nostrādāja 33 gadus un bija Advokātu kolēģijas locekle. 1984. gadā aizgāja pensijā.[1]

Literārais darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad Marjaša aizgāja pensijā, viņa sāka apkopot sava tēva literāro mantojumu un arhīvu. 1995. gadā viņa izdeva grāmatu par savu tēvu. 2003. gadā viņa publicēja grāmatu "Manas atmiņas kaleidoskops" par savu un savas paaudzes dzīvi. Piedalās biedrības "Aspazijas mantojums" darbā. Tulkojusi vairākus Aspazijas dzejoļus krievu valodā. Ir iznākuši četri Rutas Marjašas dzejoļu krājumi.[1][2]

Sabiedriskās un politiskās aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ruta Marjaša ir bijusī Latvijas Komunistiskās partijas biedre.[1] 1988. gadā viņa piedalījās Latvijas Ebreju kultūras biedrības dibināšanā un Latvijas Tautas frontes grupas izveidošanā tajā. Tāpat viņa ir piedalījusies Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas dibināšanā un Tautu foruma sarīkošanā 1988. gada decembrī kopā ar Itu Kozakeviču, Romualdu Ražuku u.c. LTF 2. kongresā ievēlēta Revīzijas komisijas sastāvā, kuras uzdevumā regulāri piedalījusies LTF valdes sēdēs.[1]

1989. gadā kā LTF kandidāte ievēlēta Rīgas Kirova rajona (tagad — Centra rajons) Tautas deputātu padomē, bet 1990. gada martā — Latvijas Republikas Augstākajā Padomē. Pārtulkojusi krieviski 1990. gada 4. maijā deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", balsojusi par šīs deklarācijas pieņemšanu.[1] Darbojās LR AP Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijā. 1993. gadā no partijas "Latvijas Ceļš" saraksta ievēlēta 5. Saeimā. Viņa bija Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre. 1995. gadā ievēlēta 6. Saeimā. Bijusi ne vien Juridiskās, bet arī Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedre.[1]

1998. gadā nepiedalījās 7. Saeimas vēlēšanās. No 1998. gada novembra līdz 1999. gada novembrim strādājusi par konsultanti LC frakcijā 7. Saeimā. No 1995. gada rudens līdz 2005. gada vasarai darbojusies kā eksperte — Latvijas pārstāve Eiropas Padomes komisijā pret ksenofobiju, rasismu, neiecietību (ECRI).[1]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ruta Marjaša ir dzimusi 1927. gada 4. februārī Rīgā. Viņas tēvs ir jurists un rakstnieks Maksis Šacs-Aņins.[1] 1995. gadā apbalvota ar IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2000. gadā — ar III pakāpes. Precējusies.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 Ruta Marjaša. gramata21.lv. Atjaunināts: 2011.06.23.
  2. Рута Марьяш (krieviski). stihi.ru. Atjaunināts: 2011.06.23.
  3. Ruta Marjaša. 6. Saeima. Atjaunināts: 2011.06.23.