Japānas vēsture

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Japānas aizvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Japāna bija apdzīvota jau pirms 500 tūkstošiem gadu. Ledus laikmetos, kad jūras līmenis bija zemāks nekā mūsdienās, Japāna bija savienota ar Āzijas kontinentu un cilvēki varēja pa sauszemi pārvietoties uz Japānu no mūsdienu Ķīnas un Korejas.

Jōmon perioda trauks (5000—4000 gadus vecs).

Paleolīta periods Japānā sākās pirms 100 000—32 000 gadiem (senāko atrasto akmens darbarīku vecums tiek datēts ar šo laika periodu), bet pārsvarā tiek pieņemts, ka paleolīts sākās pirms 37 tūkstošiem gadu.[1] Šis laikmets beidzās pirms 14 tūkstošiem gadu, reizē ar pēdējo ledus laikmetu. Pēc šī perioda sākās tā sauktais mezolīta Jōmon periods. Pirms 13 tūkstošiem gadu Japānas salu arhipelāgs atdalījās no kontinenta.

Jōmon periods ilga līdz 300. gadam p.m.ē. Šajā periodā parādījās pirmās civilizācijas pazīmes. Izveidojās tā sauktā Jōmon kultūra, kuru raksturoja no mezolīta uz neolītu pārejošas pazīmes. Cilvēki pārgāja no mednieku un vācēju dzīvesstila uz daļēju nometnieku dzīvestilu. Viņu mājokļi tika veidoti no koka. Parādījas rudimentāras lauksaimniecības formas. Aušana vēl nebija zināma, tādēļ cilvēki valkāja kažokādas. Jōmon cilvēki sāka veidot arī māla traukus, kuri tika dekorēti ar auklām un zariņiem. Daži no vecākajiem keramikas izstrādājumiem, kuri ir vēl saglabājušies, ir atrasti tieši Japānā. Māla figūriņas, kuras dēvē par dogū, arī tiek saistītas ar šo periodu. Saskaņā ar japāņu leģendām, Japānas valsti 660. gadā p.m.ē. 11. februārī dibinājis imperators Džinmu. Vēsturisku dokumentu, kas apstiprinātu imperatora Džinmu eksistenci, nav.

Pēc Jōmon perioda sekoja Jajoi periods. Tas beidzās ap 250. gadu. Perioda nosaukums ir saistīts ar Jajoi pilsētiņu, kura atradās netālu no mūsdienu Tokijas. Šajā pilsētiņā arheologi atrada pirmās liecības par šo periodu. Jajoi perioda sākums iezīmējās ar jaunām darbībām, piemēram, aušana, rīsu audzēšana, šamanisms, dzelzs un bronzas izstrādājumu ievešana no Ķīnas un Korejas.[2] Japāna ar nosaukumu Wa pirmo reizi rakstiskajos avotos parādās ķīniešu rakstītajās grāmatās 57. gadā.[3] Vēl ķīnieši ir aprakstījuši, ka ap 3. gadsimtu Japānā apvienojās aptuveni 30 ciltis un pār tām valdīja šamaņu karaliene Himiko no Jamataikoku. Atrastie priekšmeti no Ķīnas un Korejas Kjusju salā liecina par to, ka tirdzniecība šajā periodā ar šīm nācijām ir notikusi regulāri.

Senā un klasiskā Japāna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzs ķivere un bruņas ar bronzas detaļām Kofuna periodā, 5. gadsimtā.

Ar 250. gadu sākās Kofunu periods. Nosaukums šim periodam ir cēlies no lieliem kapkalnu apbedījumiem, kurus japāņi sauca par kofun, un tie parādījās šajā periodā. Viena no Kofunu perioda pazīmēm bija tāda, ka izveidojās spēcīgas militāras valstis ap varenākajiem klaniem. Jamato un Kavači provincēs izveidojās dominējošā Jamato valsts iekārta, kura pastāvēja no 3. līdz 7. gadsimtam, un ir Japānas imperatora priekšteči. Šī valsts iekārta saglabāja spēcīgu ietekmi Japānas rietumu zemēs. No 5. gadsimta Japāna sāka sūtīt nodevas imperiālajai Ķīnai. Ķīniešu vēstures liecībās japāņu valsts tika saukta par Wa un tajā kopumā valdīja pieci karaļi. Balstoties uz ķīniešu modeli, viņi izstrādāja centrālo administrāciju un imperiālo tiesu sistēmu, ka arī sabiedrība tika sadalīta pa profesiju grupām.

Asukas periodā no 538. līdz 710. gadam Jamato valsts iekārta pakāpeniski pārgāja par centralizētu valsti, kurā tika izdoti un pielietoti centralizēti likumi, tādas kā Taika reformas un Taiho likums.[4] Budisma ieviešana šajā zemē pārtrauca kofun apbedījumu veidošanu. Budismu 538. gadā Japānā ieviesa Baekje, kuram Japāna sniedza militāro atbalstu. Savukārt princis Šotuku veltīja laiku un pūliņus, lai Japānā izplatītu budismu un ķīniešu kultūru. Tikai 710. gadā kāda no japāņu pilsētām tika pasludināta par valsts galvaspilsētu. Par to kļuva Naras pilsēta.

Feodālā Japāna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. gadsimtā Japānu sasniedza tirgoņi un misionāri no Eiropas. Pēc dažus gadu desmitu ilgā tirdzniecības perioda Japānas valdība sāka nošķirt valsti no ārpasaules. 1641. gadā eiropiešiem tika aizliegts uzturēties Japānā, izņemot Dešimas salu netālu no Nagasaki pilsētas, kā arī japāņiem atstāt salu. Šī likuma pārkāpējiem draudēja nāvessods.

Meidži reformas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izolācijas periods ilga līdz 1854. gadam, kad ASV kara flote piespieda Japānu atvērt savas ostas tirdzniecībai. Imperatora Meidži valdīšanas laikā, no 1868. līdz 1912. gadam, Japāna pārņēma Rietumu tehnoloģiju un reformēja valsts pārvaldes sistēmu pēc Rietumu parauga. Šīs reformas padarīja Japānu par lielvalsti, kura 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā iekaroja Sahalīnu, Koreju un Taivānu.

Taišo un Šovas ēras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1937. gadā Japāna iebruka Ķīnā un 1941. gada 7. decembrī Japānas spēki uzbruka ASV karabāzei Pērlharborā, Havaju salās. Sākotnēji Japānai izdevās ieņemt lielu daļu Austrumāzijas un Okeānijas, bet pēc tam sabiedrotie un Ķīna pārgāja pretuzbrukumā. 1945. gadā ASV bombardēja Japānas pilsētas. Pēc PSRS iesaistīšanās karā un atombumbu nomešanas uz Hirosimas un Nagasaki pilsētām 1945. gada augustā, Japāna kapitulēja.

Okupētā Japāna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1952. gadam Japānā pastāvēja ASV okupācija. Tika pieņemta jauna konstitūcija, kas aizliedza Japānas karaspēka piedalīšanos karadarbībā ārpus valsts robežām. Japāna vairs nebija militāra lielvalsts, bet, tās ekonomikai strauji attīstoties, tā kļuva par ekonomisku lielvalsti. Kopš 1980. gadiem, Japānas iekšzemes kopprodukts ir otrais lielākais pasaulē (pēc pirktspējas paritātes — trešais).

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) Japanese Palaeolithic Period, Charles T. Keally
  2. (angliski) "Yayoi Period History Summary," BookRags.com; Jared Diamond, "Japanese Roots," Discover 19:6 (June 1998); Thayer Watkins, "The Genetic Origins of the Japanese"; "Shinto — History to 1900," Encyclopædia Britannica.
  3. 後漢書, 樂浪海外有東鯷人 分爲二十餘國
  4. (angliski) Mason, R.H.P and Caiger, J.G, A History of Japan, Revised Edition, Tuttle Publishing, 2004