Mazovijas Konrāds

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mazovijas Konrāds
Konrad I Mazowiecki
Konrad I Mazowiecki.jpg
Tituls Krakovas lielkņazs
Pie varas 1229. - 1232. gads
1241. - 1243. gads
Priekšgājējs (1229.) Vladislavs III Tievkājis
(Władysław III Laskonogi)
Pēctecis (1232.) Henriks I Bārdainais
(Henryk I Brodaty)
Priekšgājējs (1241.) Henriks II Dievbijīgais
(Henryk II Pobożny)
Pēctecis (1243.) Boļeslavs V Kautrīgais
(Bolesław V Wstydliwy)
Dinastija Pjastu dinastija
Tēvs Kazimirs II Taisnīgais
(Kazimierz II Sprawiedliwy)
Māte Znojmo Helēna
(Helena znojemska)
Sieva Agafja Svjatoslavovna
(Agafia Światosławówna)
Bērni 1. Kujāvijas Kazimirs
(Kazimierz I kujawski)
Kujāvijas kņazs
2. Boļeslavs
(Bolesław I)
3. Semovits
(Siemowit I)
Dzimis 1187. vai 1188. gadā
Choragiew Krakowska.png Polijas karaliste
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1247. gada 31. augustā
Choragiew Krakowska.png Polijas karaliste
(tagad Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Plockas katedrāle, Plocka

Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (poļu: Konrad I Mazowiecki dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris 1247. gada 31. augustā) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs no 1200. līdz 1247. gadam un Polijas Krakovas lielkņazs no 1229. līdz 1232. gadam un no 1241. līdz 1243. gadam. Feodālās sadrumstalotības dēļ, tolaik Krakovas lielkņazs bija visai formāls tituls.

Konrāds I bija Polijas lielkņaza Kazimira II jaunākais dēls no laulības ar Morāvijas kņazi Helēnu (Helena znojemska). Bija precējies ar krievu kņazi Agafju (Agafia Światosławówna).

Kopā ar brāli Lešeku I Balto sakāva Kijevas Krievzemes lielņazu Romānu Mstislaviču (Роман Мстиславич) Zavihostas kaujā, kurā Romāns Mstislavičs krita.

Pēc tēva nāves 1194. gadā auga pie mātes. 1200. gadā sāka valdīt Mazovijā un Kujāvijā. Cīnīdamies ar prūšu un jātvingu iebrukumiem Mazovijas teritorijā, kā arī savukārt uzbrukdams prūšiem, Konrāds I atbalstīja Dobžinas ordeni. Tomēr tas nelīdzēja, un 1226.gadā Konrāds I uzaicināja uz Mazoviju no Ungārijas padzīto Vācu ordeni, un piešķira tam lēnī Kulmas zemi, faktiski radīdams Vācu ordeņa valsti, kas ietekmēja visu turpmāko Polijas, Vācijas un netieši arī Latvijas vēstures gaitu.

Priekštecis:
Vladislavs III
Krakovas lielkņazs
(1229 - 1232)
Pēctecis:
Henriks I
Priekštecis:
Henriks II
Krakovas lielkņazs
(1241 - 1243)
Pēctecis:
Boļeslavs V