Vladislavs II Trimdinieks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vladislavs II Trimdinieks
Władysław II Wygnaniec
Jan Matejko, Władysław II Wygnaniec.jpg
Tituls Polijas lielkņazs, Silēzijas kņazs
Pie varas 1138. - 1146. gads
Priekšgājējs Boļeslavs III Greizmutis
(Bolesław III Krzywousty)
Pēctecis Boļeslavs IV Cirtainais
(Bolesław Kędzierzawy)
Dinastija Pjastu dinastija
Tēvs Boļeslavs III Greizmutis
(Bolesław III Krzywousty)
Māte Kijevas Zbislava
(Сбыслава / Zbysława Kijowska)
Sieva Agnese Bābenberga
(Agnieszka Babenberg)
Bērni 1. Boļeslavs I Garais
(Bolesław I Wysoki)
Vroclavas kņazs
2. Meško IV Kleinkājis
(Mieszko IV Plątonogi)
Polijas lielkņazs
3. Silēzija Riksa (Ryksa Śląska)
Kastīlijas un Leonas karaliene,
vēlāk Provansas grāfiene
4. Konrāds Tievkājis
(Konrad Laskonogi)
Glogovas kņazs
Dzimis 1105. gadā
Krakova, Choragiew Krakowska.png Polijas karaliste
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1159. gada 30. maijā
Altenburga, Banner of the Holy Roman Emperor (after 1400).svg Svētā Romas impērija
(tagad Karogs: Vācija Vācija)

Vladislavs II Trimdinieks (poļu: Władysław II Wygnaniec; dzimis 1105. gadā, miris 1159. gada 30. maijā) - Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1138. līdz 1146. gadam.

Vladislavs bija Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar Kijevas Krievzemes lielkņaza Svjatopolka II meitu Zbislavu. Bija precējies ar Austrijas markgrāfa Leopolda III meitu Agnesi fon Bābelbergu (dēls Meško IV un meita Riksa - Kastīlijas karaļa Alfonso VII sieva).

Boļeslavs III pirms nāves bija sadalījis karalisti vairākās daļās savu dēlu starpā, bet vecāko iecēlis par lielkņazu. Gandrīz tūlīt pēc tēva nāves ar Bohēmijas, Svētās Romas impērijas un Kijevas Krievzemes atbalstu centās atjaunot valsts vienotību. Tomēr, kad pēc Vladislava II pavēles tika nogalināts ietekmīgais vojevoda Pjotrs Vostovics (Piotr Włostowic), saasinājās attiecības ar Krievzemi un jaunākie brāļi padzina lielkņazu no valsts.

1146.gadā bija spiest pamest valsti, jo jaunākie pusbrāļi ar Gņezno prelāta palīdzību to padzina no Polijas, kur viņš vairs nekad neatgriezās. Apmeties Altenburgā pie sava sievasbrāļa Vācijas karaļa Konrāda III, kurš veica neveiksmīgu kampaņu pret Poliju. 1152. gadā Frīdriham I Barbarosam izdevās sakaut poļus, tomēr viņš neatdeva liekņaza titulu Vladislavam II, bet atzina Boļeslavu IV Cirtaino par savu vasali. Pēc Vladislava II nāves viņa dēliem tika piešķirtas kņazistes Silēzijā.

Priekštecis:
Boļeslavs III Greizmutis
Polijas lielkņazs
1138. - 1146.
Pēctecis:
Boļeslavs IV Cirtainais