Boļeslavs II Drosmīgais

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Boļeslavs II Drosmīgais
Bolesław II Śmiały
BoleslausII.jpeg
Tituls Polijas kņazs
Pie varas 1058. - 1076. gads
Tituls Polijas karalis
Pie varas 1076. - 1079. gads
Kronēšana 1076. gada 26. decembrī,
Gņezno katedrāle, Gņezno
Priekšgājējs Kazimirs I
(Kazimierz I Odnowiciel)
Pēctecis Vladislavs I Hermanis
(Władysław I Herman)
Dinastija Pjastu dinastija
Tēvs Kazimirs I Atjaunotājs
(Kazimierz I Odnowiciel)
Māte Kijevas Marija Dobroņega
(Maria Dobroniega)
Sieva Višeslava?
(Wyszesława)
Bērni Meško Boļeslavovics
(Mieszko Bolesławowic)
Krakovas princis
Dzimis apm. 1024. gadā
Choragiew Krakowska.png Polijas karaliste
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1081. vai 1082. gadā
Osiaha?, Kaernten CoA.svg Karintijas hercogiste,
Banner of the Holy Roman Emperor (after 1400).svg Svētā Romas impērija,
(tagad Karogs: Austrija Austrija)
Apglabāts Osiahas abatija? (Stift Ossiach)

Boļeslavs II Drosmīgais (poļu: Bolesław II Śmiały, dzimis ap 1042. gadu., miris 1081. vai 1082. gadā), saukts arī par Dāsno (Szczodry) un Nežēlīgo (Okrutny) bija Pjastu dinastijas Polijas kņazs no 1058. līdz 1076. gadam un Polijas karalis no 1076. līdz 1079. gadam.

Boļeslavs II Drosmīgais bija Polijas kņaza Kazimira I dēls no laulības ar Kijevas Krievzemes princesi Dobroņegu. Bija precējies ar Kijevas Krievzemes lielkņaza Vladimira I mazmeitu Višeslavu.

Atjaunoja Gņezno katedrāli, 1075. gadā nodibināja Plockas bīskapiju. Nodibināja benediktiešu klosterus Mogilno, Lubinā un Vroclavā. Nodibināja monētu spiestuves Vroclavā un Krakovā.

Realizēja aktīvu ārpolitiku, iejaucoties Ungārijas, Bohēmijas un Kijevas Krievzemes iekšējās lietās. Atbalstīja pāvestu Gregoriju VII cīņā pret Svētās Romas impērijas imperatoru. Tomēr 1079.gadā Krakovā lika nogalināt bīskapu Staņislavu Sčepaneku (Svēto Staņislavu), kuru apvainoja valsts nodevībā. Izmantojot šo notikumu, Boļeslavs II Drosmīgais augsmaņu sacelšanās rezultātā tika gāzts un bija spiests doties trimdā uz Ungāriju, bet par Polijas valdnieku kļuva Boļeslava brālis Vladislavs I Hermanis.


Priekštecis:
Kazimirs I
Polijas kņazs
(1058 - 1076)
Polijas karalis
(1076 - 1079)

Pēctecis:
Vladislavs I Hermanis