Kukšu muiža
Koordinātas: 56°58′39″N 22°51′30″E / 56.97750°N 22.85833°E
Kukšu muižas pils ir muižas kungu māja Tukuma novada Jaunsātu pagasta Kukšās. Muiža rakstos minēta jau 1530. gadā, bet tās kungu māja būvēta 1725. gadā. Atrodas pie Vēdzeles jeb Kukšupes 22 km attālumā no Tukuma un 10 km attālumā no Kandavas.
Kukšu muiža tiek izmantota arī kā viesu nams atpūtai un dažādu svinīgu pasākumu rīkošanai. Kopš 2006. gada maija Kukšu muiža ir Latvijas Piļu un Muižu associācijas locekle.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muižas nosaukums esot cēlies no brāļu Pētera, Jēkaba un Klāva Kukšu (Kuku) vārdiem. 1530. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs trīs Kandavas draudzes novadā esošās zemnieku saimniecības, kurās saimniekoja trīs brāļi Kukši, izlēņoja bruņiniekam Berndtam Tidvicam (Tīdevicam). Vēlāk, 1534. gadā, apmainot vairākus zemes gabalus un vēl piepērkot klāt, Tīdevics izveidoja Kukšu muižu.
1695. gadā Vilhelms fon Tīdevics muižu pārdeva Kurzemes hercogistes kancleram Frīdriham fon Brakelam, muižas kungu māja celta 1725. gadā. 1746. gadā muiža nonāca Oto fon Heikinga īpašumā, kura dēls to pārdeva tālāk Filipam fon Goram. Vēlāk par muižas īpašniekiem kļuva Pauls Reinholds fon Rennenkampfs, mācītājs Biterlings, Kristofs Stenders un 1821. gadā – Johans Kristofs Ernsts fon Bētihers (1793-1855), 1856. gadā muiža pilnībā renovēta un modernizēta. 1882. gadā Kukšu muižas īpašnieku Rūdolfu fon Bētiheru (1842–1914) uzņēma Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kukšu muižā dzimusi vācbaltu rakstnieka Vernera Bergengrīna māte Helēne Anna Matilde fon Bētihere. Pēc 1920. gada zemes reformas tās pēdējais īpašnieks Hugo fon Bētihers (1864-1943) saglabāja savā īpašumā Kukšu muižas kungu māju līdz Otrā pasaules kara sākumam, kad 1940. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijas okupētajā Polijas daļā. Pēc Otrā pasaules kara vecajā mūra ēkā iekārtoja kolhoza kantori.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas muižas kungu māju privatizēja. 2005. gadā SIA „Kukšu Muiža” veica tai piederošās Kukšu muižas ēkas atjaunošanu, investējot 400 000 Ls.[1]
-
Johans Kristofs Ernsts fon Bētihers (1793-1855)
-
Kukšu muižas īpašnieks Rūdolfs fon Bētihers (1842–1914)
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēkai ir apmestas laukakmens sienas, velvēts pagrabs, koka pārsegumi, jumts iesegts ar dakstiņiem. Muižas kungu māju uzskata par izcilu Latvijas muižu arhitektūras paraugu, kur pakāpeniskas evolūcijas gaitā notikusi stilistiska sintēze starp baroku un vēlīno klasicismu. Muižā saglabājušās 18. gadsimta vidus melni glazētas podiņu krāsnis un durvis, kā arī vairāki 18. gadsimta sienu gleznojumi.
Kukšu muiža mūsdienās ir iecienīta ceļotāju apskates vieta, kur iespējams doties ekskursijā gan pa kungu māju, gan pa apkārtni. Kungu mājā ir iespējams palikt un tajā ir iekārtotas 10 istabas vēsturiskā stilā ar autentiskām mēbelēm.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jaunsātu pagasta vēsture[novecojusi saite] - "Zelta skudra"
- Kukšu muiža - Piļu un muižu asociācija
- Kukšu muiža - Vietas.lv
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jaunsātu pagasta padomes 2005. gada publiskajam pārskatam