Fēru Salas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fēru Salas
Føroyar
Færøerne
Fēru Salu karogs Fēru Salu ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaTú alfagra land mítt
Tu, mana zeme skaistākā

Location of Faroe Islands
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Touršhavna
399) 62°00′N 06°47′W
Valsts valodas fēru valoda
dāņu valoda
Valdība
 -  Monarhs Margrēte II
 -  Premjerministrs Kajs Leo Johannesens
(Kaj Leo Johannesen)
Dānijas Karalistes autonoma province
 -  Vietēja pārvalde 1948. gadā 
Platība
 -  Kopā 1 399 km² (180.)
 -  Ūdens (%) 0.5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 48 500 (214)
 -  Blīvums 34/km² (169.)
IKP (PPP) 2006. gada aprēķins
 -  Kopā $2.2 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $45 250 
HDI (2006) 0.9431 (augsts) (15.)
Valūta Fēru Salu krona2 (DKK)
Laika josla GMT
 -  Vasarā (DST) EST (UTC+1)
Interneta domēns .fo
ISO 3166-1 kods 234 / FRO / FO
Tālsarunu kods +298
1 Informācija par Dāniju, ieskaitot Fēru Salas un Grenlandi.
2 Naudas zīmes ir apdrukātas ar Fēru salu motīviem un tiek izdotas līdzvērtīgi Dānijas kronai, izmantojot tās pašas drošības metodes, izmērus un standartus. Fēru salu krónur (króna daudzskaitlis) izmanto Dānijas ISO 4217 kodu "DKK".

Fēru Salas (fēriešu: Føroyar , dāņu: Færøerne, norvēģu: Færøyene, islandiešu: Færeyjar, īru: Na Scigirí) ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Īslandi. Salu kopējā platība ir 1400 km2, 2010. gadā tajās bija gandrīz 50 000 iedzīvotāju.

Fēru Salas ir autonoma Dānijas province kopš 1948. gada. Lielāko daļu jomu pārvalda autonomi; sektori, par kuriem rūpējas Dānija ir aizsardzība, policija, tieslietas, nauda un ārlietas. Salām ir arī savi pārstāvji Dānijas parlamentā.

Fēru Salas neietilpst Eiropas Savienībā. Uz Fēru Salām neattiecas Šengenas brīvās pārvietošanās līgums, tomēr nav robežkontroles ceļojot starp Fēru Salām un jebkuru Šengenas valsti. Salas ietilpst Ziemeļvalstu pasu savienībā kopš 1966. gada.[1]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka 625. gadā pirmo reizi salas apmeklēja īru mūki, kuri, neatrazdami pamatiedzīvotājus, tur apmetās uz dzīvi.

Ap 800. gadu salas kolonizēja norvēģu vikingi.

Reformācija Fēru salas sasniedza 1538. gadā, divus gadus pēc Dānijas. Tumšākais periods Fēru salu vēsturē ilga no 1655. gada, kad Kristofers Gabels valdija pār Fēru salām līdz 1709. gadam, kad nomira viņa dēls Frederiks. 1662. gadā Gabels pārņēma tirdzniecības monopolu pār salām un tās kļuva par privātu koloniju. 1856. gadā sākās cīņas par brīvu tirdzniecību un salu neatkarību.

1814. gadā Norvēģija ieguva neatkarību no Dānijas, bet Fēru salas, Islande un Grenlande palika Dānijas karalistes pakļautībā.

1955. gadā notika sacelšanās pret Dāniju, jo fērieši gribēja iegūt neatkarību. Lai apturētu nemierus uz salām tika aizsūtīti vairāk kā 200 policisti.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noderīga informācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]