Pērnavas vaivadija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Województwo parnawskie
Pernu vaivadija
Pērnavas vaivadija
Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija
Blank.png
1598 – 1621 (1660)

Ģerbonis of

Ģerbonis

Location of
Pērnavas vaivadija Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā
Pārvaldes centrs Pērnava
Politiskā struktūra Vaivadija
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Pārdaugavas hercogistes prezidijus pārdēvēja par vaivadijām
 - Pārdaugavas hercogistes pārvaldes reforma 1598. gads
 - Poļu-zviedru karš (1600-1629) 1600.-1629. gads
 - Otrais Ziemeļu karš 1655.-1661. gads
Platība 12 000 km²

Pērnavas vaivadija (poļu: Województwo parnawskie) bija neilgu laiku pastāvoša Livonijas Pārdaugavas hercogistes administratīva vienība pēc pārvaldes reformas 1698. gadā. Pērnavas vaivadijā bija iekļauta arī tagadējā Latvijas teritorija uz ziemeļiem no Gaujas.

Izveides apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts uzvaras Livonijas karā (Jamzapoļskas miera līgums) 1582. gadā tika izdota Livonijas satversme (Constitutiones Livoniae), kas regulēja hercogistes valsts iekārtu, paredzot, ka iekšējās lietas izlems Livonijas landtāgs. Province tika sadalīta trīs prezidijos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas), kurus pārvaldīja prezidenti, kas pakļāvās Livonijas gubernatoram. Līvu un latviešu apdzīvotās teritorijas uz ziemeļiem no Gaujas tika iekļautas Pērnavas prezidijā.

1598. gadā Polijas-Lietuvas karalis Sigismunds III Vāsa iebruka Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts Stongebrū kaujā un bija spiests atgriezties Polijā. Kara priekšvakarā tika reformēta Pārdaugavas hercogistes iekārta, padarot to līdzīgāku Polijas-Lietuvas citu sadaļu (Polijas karalistes un Lietuvas dižkunigaitijas) pārvaldei. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu no troņa, kas kalpoja par iemeslu Poļu-zviedru kara (1600-1629) sākumam.

Kara laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kara pirmajā daļā 1600. - 1601. gadā zviedriem izdevās iekarot Pērnavas vaivadiju. Tomēr Lietuvas lielhetmanim Hodkevičam izdevās atkarot zviedru ieņemto Valmieru, Vīlandi un citas pilis un 1602. gada sākumā zviedru rokās bija palikusi tikai Pērnava. 1604. gadā poļi uzvarēja divas lielas kaujas Zviedru Igaunijā netālu no Paides. 1605. gadā Igaunijā ieradās 5000 vīru lieli zviedru papildspēki. 1608. gadā zviedru karavadonim grāfam Mansfeldam izdevās ieņemt Vīlandi. Tomēr 1609. gadā Hodkevičs atgriezās Vidzemē, ieņēma Pērnavu, sakāva zviedru floti pie Salacgrīvas un sakāva arī Mansfelda karaspēku netālu no Gaujas. Tomēr kara trešajā daļā (1620-1622) poļu un lietuviešu karaspēks cieta smagu sakāvi un pēc Jelgavas pamiera noteikumiem, atteicās no Vidzemes.

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oficiāli Polijas-Lietuvas kopvalsts atteicās no Pērnavas vaivadijas tikai pēc Olivas miera līguma parakstīšanas 1660. gadā.

Galvenās pilis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pērnava, Vīlande, Karksi, Helme, Salacgrīva, Limbaži, Turaida, Valmiera.

Pērnavas vaivadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Pērnavas vaivadu rezidenci Pērnavas pilī (1554. gada attēls).

Rezidēja Pērnavas pilī:

  • Maciejs Dembiņskis (Maciej Dembiński, no 1599.)

Rezidēja poļu Livonijā:

  • Teodors Dēnhofs (Teodor Denhoff) (1617.-1620.)
  • Joahims Tarnovskis (Joachim Tarnowski) (1620.-1621.)