Roberts Dambītis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Roberts Dambītis
Roberts Dambītis
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 2. maijā
Trikātas pagasts, Vidzemes guberņa, (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1957. gada 27. martā (75 gadi)
Trikāta, Latvijas PSR,
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvedis.gif
ģenerālis
Dienesta laiks 1898. — 1940.
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis u.c.

Roberts Dambītis (1881—1957) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas apsardzības ministra biedrs (1918), pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā neilgu laiku kara ministrs.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1881. gada 2. maijā Trikātas pagastā. Mācījās Trikātas draudzes skolā, pēc kuras beigšanas iestājās Viļņas karaskolā, pēc tam Pēterburgas Intendantūras akadēmijā. Pirmā pasaules kara laikā bija apakšpulkvedis, 2. latviešu strēlnieku brigādes intendants (1916-1917). Pēc Latvijas valsts pasludināšanas viņš bija viens no pirmajiem karavīriem, kas 1918. gada 18. novembrī pieteicās veidot Tautas padomei pakļautas karaspēka vienības, 22. novembrī viņu iecēla par apsardzības ministra Jāņa Zālīša biedru, 6. decembrī par karaspēka Apgādības daļas priekšnieku. Bermontiādes laikā 1919. gada 13. oktobrī viņš devās izlūkgājienā pāri Rīgas dzelzs tiltam.

Pēc Latvijas brīvības cīņu nobeiguma Robertu Dambīti 1920. gadā paaugstināja par pulkvedi un iecēla par Armijas saimniecības pārvaldes priekšnieku, tad par Kara saimniecības pārvaldes priekšnieku (1921-1924). 1931. gadā viņu iecēla par Galvenās intendantūras pārvaldes Mobilizācijas daļas priekšnieku, 1935. gadā paaugstināja par ģenerāli un Armijas štāba priekšnieka palīgu. 1939. gadā viņu atvaļināja no armijas.

Pēc PSRS okupācijas Dambītis 1940. gada jūnijā iesaistījās Kirhenšteina valdībā un Tautas saeimā, bija kara ministrs. Pēc Latvijas aneksijas bija Latvijas Tautas armijas likvidācijas komisijas priekšsēdētājs un LPSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis, LU Kara katedras pasniedzējs.

Pēc nacistu okupācijas 1941. gada 20. jūlija Dambīti apcietināja un ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā, pēc tam gestapo cietumā Berlīnē un Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē. Pēc kara beigām viņš 1945. gada atgriezās Latvijā un bija kolhoza priekšsēdētājs Trikātā, pēc 1948. gada pensijā.

Miris 1957. gada 27. martā Trikātā, apbedīts vietēja kapsētā.

Apbalvojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Staņislava ordenis (II, III šķ.),
  • Annas ordenis (III šķ.),
  • Vladimira ordenis (IV šķ.),
  • Lāčplēša kara ordenis (1927),
  • Triju zvaigžņu ordenis (II, III šķ.),
  • Polijas ordenis "Polonia Restituta" .

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]