Stepes sesks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Stepes sesks
Mustela eversmanii (Lesson, 1827)
Ungārijā izdota pastmarka ar stepes seska attēlu
Ungārijā izdota pastmarka ar stepes seska attēlu
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Caunu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta Caunu apakšdzimta (Mustelinae)
Ģints Sermuļi (Mustela)
Suga Stepes sesks (Mustela eversmanii)
Izplatība
Steppe Polecat area.png

Stepes sesks (Mustela eversmanii) ir neliels caunu dzimtas (Mustelidae) sermuļu ģints (Mustela) plēsējs. Stepes sesku mēdz saukt arī par Sibīrijas sesku,[1] bet šo nosaukumu var viegli sajaukt ar Sibīrijas kolonoku (Mustela sibirica). Stepes seska tuvākie radinieki ir gan meža sesks,[2] gan Sibīrijas kolonoks, gan melnkāju sesks. Uzskata, ka mājas sesks ir cēlies no meža seska vai, iespējams, no Eiropas meža seska hibrīda ar stepes sesku.[3]

Stepes sesks dzīvo stepēs un pustuksnešos Austrumeiropas, Centrālās Eiropas un Āzijas teritorijās, kā Austrija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Melnkalne, Slovākija, Ukraina, Krievijas rietumu daļa, Gruzija, Kazahstāna, Turkmenistāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Mongolija un Ķīnas ziemeļu un rietumu daļa. Eiropā tas apmetas līdz 800 metriem virs jūras līmeņa, bet Āzijā līdz 2600 metriem virs jūras līmeņa.[4] Stepes sesks izvairās no bieziem mežiem un cilvēku mājvietām.[1]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārēji stepes sesks ir ļoti līdzīgs tumšam Eiropas seskam. Tos pamatā var atšķirt tikai pēc galvas krāsas. Stepes seska galva ir baltāka, tā tumšās brilles ap acīm ir nedaudz mazākas kā meža seskam. Arī galvaskausa forma abām sugām ir atšķirīga. Stepes seskam tas ir masīvāks un vairāk saplacināts.[1]

Stepes seska ķermenis kā visiem caunu dzimtas dzīvniekiem ir garš, slaids un lokans ar īsām kājām. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Aste vidēji gara, apmēram 1/3 no ķermeņa. Ķermeņa garums tēviņiem ir 37 - 56 cm, astes garums 8 - 18 cm, svars līdz 2 kg, mātītes ķermeņa garums ir 29 - 52 cm, astes garums 7 - 18 cm, svars līdz 1,3 kg. Ausis nelielas un noapaļotas. Priekšķepām nagi ir ļoti spēcīgi. Kažoka matojums garš un pūkains. Mugurdaļa ir gaišāka par pavēderi un kājām, kas ir tumši brūnas, gandrīz melnas. Muguras matojums var būt brūns vai dzeltenbrūns. Vecākie dzīvnieki ir gaišāki par jaunajiem, kā arī mātītes ir gaišākas par tēviņiem.[1]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stepes sesks ir nakts dzīvnieks, iziedams medībās pēc saulrieta. Reizēm tas medī arī dienas laikā. Migu tas iekārto sausos, apaugušos pacēlumos, izmantojot grauzēju alas. Pats alas rok tikai tad, ja tā ir aktuāla nepeiciešamība, tās parasti ir īslaicīgas uzturēšanās alas. Alas ieeja parasti slēpjas garā zālē vai zem koku saknēm, vai akmeņu kaudzē.[1]

Pa zemi tas pārvietojas kūkumainiem lēcieniem 50 - 70 cm tāliem, kokos kāpj reti, ļoti labi peld, māk arī nirt, veikli ložņā pa zemes reljefu un lec lejup no diezgan liela augstuma. Briesmu gadījumā stepes sesks ienaidnieku cenšas aizbaidīt ar ļoti nepatīkamu smaku, kas izdalās ar sekrētu no dziedzeriem zem astes. Ziemas laikā grauzējus medī arī lienot zem sniega.[1]

Stepes seski ir vientuļnieki un satiekas tikai riesta laikā, tomēr tie nav agresīvi un teritorijas robežas netiek apsargātas, kā arī diviem indivīdiem satiekoties kautiņš neizceļas.[1]

Stepes seska dabīgie ienaidnieki ir plēsīgie putni un lapsas.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stepes sesks ir izteikts plēsējs, tas medī dažādus grauzējus, kā susļikus, kāmjus, pīkstules, peles, lēcējpeles, smilšu peles, murkšķus, ondatras, žurkas, kurmjus un cirslīšus. Stepes sesks medī arī rāpuļus, vardes, kukaiņus, zivis, gliemjus un putnus, izēd no ligzdām olas.[1] Savus upurus stepes sesks, pateicoties savam slaidajam un lokanajam ķermenim, medī grauzēju alās zem zemes.[2]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riests sākas martā, aprīlī, tad tēviņi kļūst agresīvi un kaujas viens ar otru, skaļi kliedzot un kožot viens otram. Grūsnības periodā mātīte uzbūvē bērnu migu, kas tiek iekārtota siena kaudzē vai koka dobumā. Miga tiek vīta no sausas zāles un izoderēta ar putnu spalvām un pūkām. Mazuļus audzina abi vecāki, pēc tam, kad bērni ir izauguši, šķiras arī pieaugušie seski. Ja pirmais metiens aiziet bojā, mātīte pēc 6 - 26 dienām sapārojas otro reizi. Grūsnības periods ilgst 39 - 43 dienas. Piedzimst 4 - 10 kaili, akli un nevarīgi mazuļi. Acis atveras pēc 28 - 39 dienām. Kamēr mazuļiem nav uzaudzis matojums, mātīte tos tikpat kā nepamet. Ar pienu māte tos zīda 2,5 mēnešus. Jau 7 - 8 nedēļu vecumā tie sāk baroties ar gaļu. Mātīte var būt ļoti agresīva, lai aizsargātu bērnus. Ģimene turas kopā apmēram 2,5 mēnešus. Rudenī mazuļi dodas meklēt savu teritoriju. Dzimumbriedumu stepes seski sasniedz 11 - 12 mēnešu vecumā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]