Politiskā sistēma

Politiskā sistēma ir struktūra un mehānismi, caur kuriem tiek īstenota politiskā vara un pārvaldība noteiktā sabiedrībā vai valstī. Politiskā sistēma nosaka, kā tiek pieņemti politiskie lēmumi, kā tiek organizēta valdība, kā notiek politiskā līdzdalība, un kā tiek regulētas attiecības starp valsti un tās iedzīvotājiem. Tā aptver gan formālās struktūras, piemēram, likumus un valdības institūcijas, gan neformālos procesus, kas ietekmē politisko dzīvi.

Elementi

1. Valdības formas:
   • Demokrātija: Vara tiek realizēta caur tautas vēlētiem pārstāvjiem, piemēram, parlamentārā vai prezidentālā demokrātijā.
   • Autoritārisms: Vara koncentrēta vienas personas vai nelielas grupas rokās, ierobežojot politisko brīvību.
   • Totalitārisms: Valsts kontrolē gandrīz visus sabiedrības dzīves aspektus, cenšoties ietekmēt pilsoņu ideoloģiju un uzvedību.
   • Monarhija: Valsts vadītājs ir monarhs (karalis vai karaliene), kuram ir noteikta vai pilnīga vara.
   • Oligarhija: Vara koncentrēta nelielas elites grupas rokās, kas kontrolē politisko un ekonomisko varu.
2. Institūcijas:
   • Parlaments vai likumdevējs: Atbildīgs par likumdošanas procesu.
   • Izpildvara: Valdība un tās vadītājs (piemēram, prezidents vai premjerministrs), kas īsteno likumus un politiku.
   • Tiesu sistēma: Nodrošina likumu ievērošanu un iztiesā tiesiskus strīdus.
3. Politiskās partijas un vēlēšanas:
   • Partiju sistēma: Dažādas politiskās partijas, kas pārstāv dažādas ideoloģijas un intereses.
   • Vēlēšanas: Process, kādā pilsoņi izvēlas savus pārstāvjus.
4. Pilsoniskā sabiedrība:
   • NVO un interešu grupas: Organizācijas, kas darbojas, lai ietekmētu politiku un aizstāvētu konkrētas intereses.
   • Mediji: Informē sabiedrību un pārrauga valdības darbību.
5. Politiskā kultūra un ideoloģija:
   • Politiskā kultūra: Sabiedrības vērtības, uzskati un attieksmes pret politiku un valdību.
   • Ideoloģija: Politisko ideju kopums, kas nosaka partiju un politisko kustību mērķus un metodes.

Veidi

1. Demokrātiska sistēma:
   • Tiešā demokrātija: Pilsoņi tieši piedalās lēmumu pieņemšanā (reti sastopama modernās valstīs).
   • Pārstāvnieciskā demokrātija: Pilsoņi izvēlas pārstāvjus, kas pieņem lēmumus viņu vārdā.
2. Autoritāra sistēma:
   • Totalitāra sistēma: Valsts kontrolē visus sabiedrības dzīves aspektus, piemēram, Ziemeļkoreja.
   • Militāra diktatūra: Vara koncentrēta militārajās struktūrās, piemēram, Mjanmā.
3. Hibrīda sistēma:
   • Kombinē demokrātiskus un autoritārus elementus, piemēram, daļēji brīvas vēlēšanas ar ierobežotu politisko brīvību.

Funkcijas

• Likumdošana un regulēšana: Nodrošina noteikumu un normu izstrādi sabiedrības dzīvei.
• Resursu sadale: Nosaka, kā tiek izmantoti valsts resursi, piemēram, budžets, izglītība, veselības aprūpe.
• Kārtības un drošības uzturēšana: Nodrošina sabiedrisko kārtību un aizsardzību pret ārējiem draudiem.
• Sabiedrības integrācija: Veicina sabiedrības vienotību un lojalitāti pret valsti.

Mērķi

• Stabilitāte: Nodrošināt sabiedrības mieru un kārtību.
• Likumība: Ievērot likumus un tiesiskumu.
• Tiesiskums: Nodrošināt tiesības un brīvības.
• Ekonomiskā attīstība: Veicināt valsts un tās iedzīvotāju ekonomisko labklājību.
• Sociālā taisnīgums: Samazināt nevienlīdzību un veicināt sociālo labklājību.

Politiskā sistēma Latvijā

Latvija ir parlamentārā republika ar demokrātisku politisko sistēmu. Galvenie Latvijas politiskās sistēmas elementi ir:

• Saeima: Latvijas parlaments, kurā ir 100 deputāti, kas tiek ievēlēti uz 4 gadiem.
• Ministru kabinets: Valdība, kuru vada LR premjerministrs.
• Valsts prezidents: Valsts vadītājs, kuru Saeima ievēl uz četriem gadiem.
• Tiesu sistēma: Neatkarīga tiesu vara, kas nodrošina likumu ievērošanu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Politiskā sistēma.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)