Šajā lapā ir apkopoti 1594 . gada notikumiLatvijas Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Piltenes apgabals un Grobiņas apgabals nebija pakļauti Kurzemes hercogam. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā.
Uz Rīgu pārcēlās Johans Frīdrihs Rīvijs , kur veica Rīgas Domskolas reorganizāciju. Viņš ieviesa jaunu Domskolas ("latīņu skolas") programmu, kurā līdz ar latīņu un grieķu valodu tika mācīti Svētie Raksti , Melanhtona retorika un dialektika , Erasma un Kamerārija darbi, aritmētika ar sfēriku un astronomiju . Sakarā ar reorganizētās Rīgas Domskolas atklāšanu Mollīns izdeva trīs J. Rīvija, D. Hilhena un N. Ekes runas (“Orationes tres…“)
Rīgas birģermeistars Francis Nientsede Lielā Kalēja ielas konventa ēkā nodibināja patversmi trūkumā nonākušām vecām un trūcīgām atraitnēm.
Arī Rīgas birģermeistars un burggrāfs Niklāvs Eke Skārņu ielā 22 uzsāka “Ekes konventa ” pārbūves darbus, pielāgojot to Mazās ģildes locekļu atraitņu patversmes vajadzībām.
Tika sākti darbi pie Doma baznīcas torņa atjaunošanas nodegušā gotiskā torņa vietā.
Bauskā vācu draudzes vajadzībām tika uzcelta Svētā Gara baznīca , kas ir pirmā zināmā mūra celtne pilsētā.Kurzemē tika uzcelta Nurmes (Nurmuižas) luterāņu baznīca , kuru finansēja Kurzemes hercoga padomnieks Georgs fon Firkss .
Tika izgatavots zvans jaunajai Saraiķu evaņģēliski luteriskajai baznīcai .
Bērzaunes luterāņu baznīcas grīdā tika iemūrēts Bērzaunes muižas īpašnieka Johana fon Tīzenhauzena un viņa sievas Annas Kurselas kapakmens (pašlaik valsts nozīmes mākslas piemineklis).Lorencs Ofenbergers no Tīzenhauzena nopirka Praulienas muižu .
Lai nostiprinātu Mollīna tipogrāfiju Rīgā pilsētas rāte piešķīra viņam 6% aizdevumu uz sešiem gadiem 400 dālderu apmērā.
Mollīns devās uz grāmatu mesu Frankfurtē pie Mainas (Vācijā ), lai iegādātos priekš Rīgas ārzemju grāmatas un nepieciešamos materiālus savai tipogrāfijai .
Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 7 jaunas grāmatas .5. jūlijs — kāds Pēteris par aizraušanos ar "melnajām" grāmatām (maģiju ) tika padzīts no Rīgas, bet viņa īpašums publiski sadedzināts.Leipcigā tika izdots Zalomona Heninga darbs "Vidzemes un Kurzemes hronika. Kas ievērojams noticis Livonijā", kuru balstoties uz savām dienasgrāmatām, viņš bija sarakstījis dzīvodams Vānes muižā . 
