1595. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1595. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales novadi Pārdaugavas hercogistes sastāvā (Žečpospolitas province). Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
Vilhelms Ketlers atgriezās no studijām Rostokas Universitātē un Kurzemes hercogisti saskaņā ar testamentu sāka kopā pārvaldīt abi Gotharda Ketlera dēli Frīdrihs un Vilhelms.
Žagarē uz Kurzemes-Lietuvas robežas tika izveidots muitas punkts.
No Kurzemes hercogistes uz Krakovu tika deleģēts sūtnis Jēkabs fon Šverins.
Nodegušā Doma baznīcas gotiskā torņa vietā tika uzcelts jauns baznīcas tornis. Tas tika veidots renesanses formās ar kupolu un galeriju, virs kuras pacēlās slaida piramidāla smaile. Torņa smailes galā tika nostiprināta bumba virs kuras atradās zelta gailis. Tornis bija 140 metrus augsts — tobrīd pats augstākais Rīgā.
Pēc Johana Klopmaņa rīkojuma tika uzcelta Lielvircavas luterāņu baznīca, vecākā mūra baznīca Jelgavas novadā.
Pirmo reizi vēstures avotos tika minētas apdzīvotas vietas - Taurupe un Zante, kā arī Anniņmuža.
Ar Polijas karaļa atļauju Ketleru dzimta Embūtes īpašumu pārdeva Emmeriham fon Mirbaham.
Polijas karalis pie Istras (Franapoles) ezera izlēņoja zemi D. Živultam, kurš, savukārt, tur izveidoja Živultoščiznas muižu (tagad Franapole, Zvirgzdenes pagasts).
Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 4 jaunas grāmatas.

23. maijs — Jelgavā tika izdots dokuments "Brüderlicher Vertrag der Herzöge Friedrich und Wilhelm", kas atrunāja galma (pārvaldes) dalīšanu un skāra arī Kurzemes hercogistes teritorijas dalīšanas juridisko piekritību.

Rīgā dzīvojošais dzejnieks Bazīlijs Plīnijs publicēja savu nozīmīgāko darbu - poēmu "Cildenās Rīgas, Livonijas metropoles slavinājums". Poēma tika sarakstīta latīņu valodā un izdota Leipcigā.

Izcilais viduslaiku kartogrāfs Gerarduss Merkators savā atlantā publicēja tā laika precīzāko Latvijas teritorijas karti.

9. jūnijs — Vladislavs IV Vāsa, Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Livonijas hercogs (miris 1648.)
10. oktobris — Kristians von Korfs, Priekules mantinieks.

Georgs fon Eferns, burggrāfa Vilhelma fon Eferna dēls. Georgam veltītā kapu plāksne ir izcilākais agrīnā ziemeļu manierisma mākslas darbs Latvijā. (dzimis 1577.)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.