1595. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1592 1593 1594 - 1595 - 1596 1597 1598 |
| Latvijā: | 1592 1593 1594 - 1595 - 1596 1597 1598 |
| Laikapstākļi: | 1592 1593 1594 - 1595 - 1596 1597 1598 |
| Sportā: | 1592 1593 1594 - 1595 - 1596 1597 1598 |
| Kino: | 1592 1593 1594 - 1595 - 1596 1597 1598 |
Šajā lapā ir apkopoti 1595. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Piltenes apgabals un Grobiņas apgabals nebija pakļauti Kurzemes hercogam. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Polijas un Zviedrijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa bija nominālais Livonijas lielhercogs.
- Vilhelms Ketlers atgriezās no studijām Rostokas Universitātē un Kurzemes hercogisti saskaņā ar testamentu sāka kopā pārvaldīt abi Gotharda Ketlera dēli Frīdrihs un Vilhelms.
Notikumi Latvijas teritorijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nezināms laiks vai visa gada laikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Žagarē uz Kurzemes-Lietuvas robežas tika izveidots muitas punkts.
- No Kurzemes hercogistes uz Krakovu tika deleģēts sūtnis Jēkabs fon Šverīns.
- Nodegušā Doma baznīcas gotiskā torņa vietā tika uzcelts jauns baznīcas tornis. Tas tika veidots renesanses formās ar kupolu un galeriju, virs kuras pacēlās slaida piramidāla smaile. Torņa smailes galā tika nostiprināta bumba virs kuras atradās zelta gailis. Tornis bija 140 metrus augsts — tobrīd pats augstākais Rīgā.
- Pēc Johana Klopmaņa rīkojuma tika uzcelta Lielvircavas luterāņu baznīca, vecākā mūra baznīca Jelgavas novadā.
- Pirmo reizi vēstures avotos tika minētas apdzīvotas vietas - Taurupe un Zante, kā arī Anniņmuža.
- Ar Polijas karaļa atļauju Ketleru dzimta Embūtes īpašumu pārdeva Emmeriham fon Mirbaham.
- Polijas karalis pie Istras (Franapoles) ezera izlēņoja zemi D. Živultam, kurš, savukārt, tur izveidoja Živultoščiznas muižu (tagad Franapole, Zvirgzdenes pagasts).
- Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 4 jaunas grāmatas.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. maijs — Jelgavā tika izdots dokuments "Brüderlicher Vertrag der Herzöge Friedrich und Wilhelm", kas atrunāja galma (pārvaldes) dalīšanu un skāra arī Kurzemes hercogistes teritorijas dalīšanas juridisko piekritību.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgā dzīvojošais dzejnieks Bazīlijs Plīnijs publicēja savu nozīmīgāko darbu - poēmu "Cildenās Rīgas, Livonijas metropoles slavinājums". Poēma tika sarakstīta latīņu valodā un izdota Leipcigā.
Zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Izcilais viduslaiku kartogrāfs Gerarduss Merkators savā atlantā publicēja tā laika precīzāko Latvijas teritorijas karti.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. jūnijs — Vladislavs IV Vāsa, Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Livonijas hercogs (miris 1648.)
- 10. oktobris — Kristians von Korfs, Priekules mantinieks.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Georgs fon Eferns, burggrāfa Vilhelma fon Eferna dēls. Georgam veltītā kapu plāksne ir izcilākais agrīnā ziemeļu manierisma mākslas darbs Latvijā. (dzimis 1577.)
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
G. Merkatora Livonijas karte 1595. gads.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |