Pāriet uz saturu

1623. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1620 1621 1622 - 1623 - 1624 1625 1626
Latvijā: 1620 1621 1622 - 1623 - 1624 1625 1626
Laikapstākļi: 1620 1621 1622 - 1623 - 1624 1625 1626
Sportā: 1620 1621 1622 - 1623 - 1624 1625 1626
Kino: 1620 1621 1622 - 1623 - 1624 1625 1626

Šajā lapā ir apkopoti 1623. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera nolēgšanas līdz 1625. gadam bija pierimis Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Nezināms laiks vai visa gada laikā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 3. oktobris — Tika veikta Ārlavas baznīcas vizitācija. Saskaņā ar Sacra tika pārbaudīti visi juridiskie patroni par to, ka viņiem, tāpat kā agrāk, pieder soli baznīcā un kapu vietas, tā ka viņi nav no šīs baznīcas atskaitīti. Tā kā vizitācijas laikā Ārlavas ķirspēlē noskaidrojies, ka šajā ķirspēlē atrodošā Siles muiža iepriekš bija devusi baznīcas būvei, bet sakarā ar to, ka Sile šoreiz iebilst pret nodevu, vizitcijā rakstīts: „No Siles muižas un Treidena kunga no Popervāles, baznīcas būvei pieširti 20 florīni un 20 baļķi.” Bez tam Sile devusi 6 pūrus .. dažādu graudu, 6 šiliņus no katra zemnieka un no muižas dots attiecīgs daudzums linu. Tāpat rakstīts, ka [kapteinis] fon Grothuss no Siles, Hermanis Treidens no Popervāles un Aleksandrs Šēge no Tiņģeres palīdzējuši šajā ziemā baznīcai un piegādājuši 40 baļķus, katru 4,5 asis garu, kā arī 600 (jumta) lubiņas. Kas attiecas uz priekšdziedātāja algu, tad vizitcijā par to teikts: nolemts, ka viņa alga nāks no Siles muižas nodevas.