1635. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1632 1633 1634 - 1635 - 1636 1637 1638
Latvijā: 1632 1633 1634 - 1635 - 1636 1637 1638
Laikapstākļi: 1632 1633 1634 - 1635 - 1636 1637 1638
Sportā: 1632 1633 1634 - 1635 - 1636 1637 1638
Kino: 1632 1633 1634 - 1635 - 1636 1637 1638

Šajā lapā ir apkopoti 1635. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads iegāja zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province. Šajā laikā starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti darbojās Altmarkas pamiera līgums, kuram beidzoties, tika noslēgts Štumsdorfas miera līgums.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers Bauskas pilsētai piešķīra kārtības rulli (pašvaldības nolikumu), kurā tika noteiktas birģermeistara, piecu rātskungu, fogta, rātes sekretāra, bāriņtiesas un pārvaldes tiesas pilnvaras. Pilsētas tiesības un kārtības rulli šajā gadā apstiprināja arī Polijas karalis Vladislavs IV Vāsa.
  • Rīgā tika dibināta Rīgas ratnieku cunfte.
  • Liels skaits lietuviešu pārcēlās uz dzīvi Rēzeknes apkaimē, kur tika izveidota Ciskādu kolonija ar deviņiem lietuviešu apdzīvotiem ciemiem. Šīs pārceļošanas iemesli nav zināmi.
  • Rīgas patrimoniālā apgabala teritorijā starp Bieķensalu un Akmeņsalu tika uzcelta baznīca un dibināts Katlakalna pastorāts. Pirmais Katlakalna mācītājs bija Mag. Pēteris Bauers.
  • Pēc pēdējā luterāņu mācītāja nāves grāfa Zīberga dēls Jans Ilūkstes baznīcu atdeva katoļiem, tās aprūpi uzticot jezuītiem. Polijas Karalis Vladislavs IV tās piederību katoļiem apstiprināja uz mūžīgiem laikiem.
  • Pateicībā par atļauju turēt Doma baznīcā savu solu, melngalvji izmaksāja vara plāksnes baznīcas jumtam. Par šajā gadā izgatavoto baznīcas solu Melngalvji kokgriezējam Hansam Kraceram (Kratzer) samaksāja 900 markas.
  • Vasarā tika atjaunota Gostiņu skansts. Pēc parakstītā Štumsdorfas miera līguma, skansts kļuva par nozīmīgu zviedru nocietinājumu uz robežas ar Poliju. Tajā tika uzturēts patstāvīgs garnizons.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 14. maijs — Rīgā tika novērots un aprakstīts halo efekts.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 12. septembris — Štumsdorfā pie Prūsijas pilsētas Štumas starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti tika parakstīts Štumsdorfas miera līgums, ar kuru faktiski noslēdzās Poļu—zviedru karš. Miera līgums tika parakstīts uz 26 gadiem. Līdz ar šī līguma parastīšanu poļiem tika atcelts nodoklis par tirdzniecību Baltijas jūrā.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mākslinieks M. Everdts Mazās ģildes vajadzībām darināja gleznu "Rīgas Sv. Jāņa ģildes eltermanis Hanss Velšs". Gleznā attēlots Hansa Velša portrets, kurā viņš redzams ar bizamābolu rokā.

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Domskolā notika zinātnieks disputs, kurā Domskolas fizikas un ētikas profesors Johans Hēfelns, vēlākais Kurzemes hercoga Jēkaba miesas ārsts šajā gadā runāja par elementiem (“De elementis”).
  • Domājams Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas fizikas un ētikas profesors Johans Hēfelns novēroja un aprakstīja neparastu debess parādību — halo efektu.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]