Pāriet uz saturu

1635. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1632 1633 1634 - 1635 - 1636 1637 1638
Latvijā: 1632 1633 1634 - 1635 - 1636 1637 1638
Laikapstākļi: 1632 1633 1634 - 1635 - 1636 1637 1638
Sportā: 1632 1633 1634 - 1635 - 1636 1637 1638
Kino: 1632 1633 1634 - 1635 - 1636 1637 1638

Šajā lapā ir apkopoti 1635. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.

Nezināms laiks vai visa gada laikā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers Bauskas pilsētai piešķīra kārtības rulli (pašvaldības nolikumu), kurā tika noteiktas birģermeistara, piecu rātskungu, fogta, rātes sekretāra, bāriņtiesas un pārvaldes tiesas pilnvaras. Pilsētas tiesības un kārtības rulli šajā gadā apstiprināja arī Polijas karalis Vladislavs IV Vāsa.
  • Liepājas pilsētas rāte apstiprināja Liepājas maiznieku cunftes statūtus jeb šrāgu. Šrāgai tika pievienots zīmogs ar Liepājas pilsētas ģerboni.
  • Rīgā tika dibināta Rīgas ratnieku cunfte.
  • Liels skaits lietuviešu pārcēlās uz dzīvi Rēzeknes apkaimē, kur tika izveidota Ciskādu kolonija ar deviņiem lietuviešu apdzīvotiem ciemiem. Šīs pārceļošanas iemesli nav zināmi.
  • Mūrmuižas (Muhremois) īpašnieks Ūdrenes vakas (pagasta) teritorijā ierīkoja Kauguru muižu (Kaugershof).
  • Rīgas patrimoniālā apgabala teritorijā starp Bieķensalu un Akmeņsalu tika uzcelta baznīca un dibināts Katlakalna pastorāts. Pirmais Katlakalna mācītājs bija Mag. Pēteris Bauers.
  • Pēc pēdējā luterāņu mācītāja nāves grāfa Zīberga dēls Jans Ilūkstes baznīcu atdeva katoļiem, tās aprūpi uzticot jezuītiem. Polijas Karalis Vladislavs IV tās piederību katoļiem apstiprināja uz mūžīgiem laikiem.
  • Izvaltā jezuīti nodibināja misiju punktu. Viņiem tika uzticēta Izvaltas baznīca un draudzes prāvesta pienākumi.
  • Jelgavā tika pabeigts katoļu baznīcas (Jelgavas Romas katoļu bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle) celtniecības pirmais posms.
  • Pateicībā par atļauju turēt Doma baznīcā savu solu, melngalvji izmaksāja vara plāksnes baznīcas jumtam. Par šajā gadā izgatavoto baznīcas solu Melngalvji kokgriezējam Hansam Kraceram (Kratzer) samaksāja 900 markas.
  • Vasarā tika atjaunota Gostiņu skansts. Pēc parakstītā Štumsdorfas miera līguma, skansts kļuva par nozīmīgu zviedru nocietinājumu uz robežas ar Poliju. Tajā tika uzturēts patstāvīgs garnizons.
  • 14. maijs — Rīgā tika novērots un aprakstīts halo efekts.
  • 12. septembris — Štumsdorfā pie Prūsijas pilsētas Štumas starp Žečpospolitu un Zviedrijas karalisti tika parakstīts Štumsdorfas miera līgums, ar kuru faktiski noslēdzās Poļu—zviedru karš. Miera līgums tika parakstīts uz 26 gadiem. Līdz ar šī līguma parastīšanu poļiem tika atcelts nodoklis par tirdzniecību Baltijas jūrā.
  • Mākslinieks M. Everdts Mazās ģildes vajadzībām darināja gleznu "Rīgas Sv. Jāņa ģildes eltermanis Hanss Velšs". Gleznā attēlots Hansa Velša portrets, kurā viņš redzams ar bizamābolu rokā.
  • Domskolā notika zinātnieks disputs, kurā Domskolas fizikas un ētikas profesors Johans Hēfelns, vēlākais Kurzemes hercoga Jēkaba miesas ārsts šajā gadā runāja par elementiem (“De elementis”).
  • Domājams Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas fizikas un ētikas profesors Johans Hēfelns novēroja un aprakstīja neparastu debess parādību — halo efektu.
  • Georgs Mancelis īslaicīgi tika iecelts par Gustava akadēmijas (vēlākās Tērbatas universitātes) rektoru.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]