Tika izveidota baznīcas vizitācijas kārtība, kur bija noteikts, ka baznīcai jāsekmē skolu rašanās, bet kur to vēl nav, tās jāuzceļ un jānodrošina ar piemērotiem skolmeistariem. Taču trūkst informācijas, vai skolu celtniecība tajā laikā tika uzsākta.
Holandietis Rotgers Nīderhofs pie Rīgas dibināja kokzāģēšanas manufaktūru, kas tiek uzskatīta par pirmo kokzāģētavu Latvijas teritorijā.
Poļu šļahtas dzimta Adamoviči, saukti par Adamiem (von Adamowicz genannt Adam, kr. фон Адамовичи, прозванные Адамами) tika ierakstīta Kurzemes bruņniecībasmatrikulā.
Vladislavs IV apstiprināja pārvaldes tiesības pār Riebiņu ciemu Vilhelma Korfa mazdēlam Ernestam.
Uz bijušās Rīmaņu muižas (Römershof) zemes esošā apdzīvotā vieta Skrīveri nonāca Kokneses muižas rakstveža (skrīvera; zviedru: skreivet — rakstīt) J. Nīmeijera īpašumā, no kā cēlies Skrīveru tagadējais nosaukums.
Vēsturnieks un etnogrāfs Pauls Einhorns tika iecelts par Jelgavas draudzes mācītāju.
Vidzemnieks Georgs fon Švengelns sastādīja Kurzemes robežkarti, kuras oriģināls pašlaik glabājas Zviedrijas Valsts arhīvā. Šajā kartē ir uzrādītas apdzīvotas vietas, piemēram, Valgunde (Witkopf), Melluži (Melhussen) ar divām saimēm u.c., kas senākās kartēs nav sastopamas.
Toreizējais Zviedrijas karalistes fortifikācijas būvju ģenerālkvartīrmeistars Ū. Hansons Ernehufvuds izveidoja Lielās skansts (die grosse Schantz) plānu. Tā bija piecstūru skansts ar trim bastioniem, vienu pusbastionu un nocietinātu izvirzījumu. Visapkārt nocietinājumam pa perimetru tika veidota palisāde — vertikāli iedzīti pāļi ar nosmailinātiem galiem. Nocietinājuma plānojumā saskatāma itāļu fortifikācijas būvju manieres ietekme.
