1654. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1651 1652 1653 - 1654 - 1655 1656 1657
Latvijā: 1651 1652 1653 - 1654 - 1655 1656 1657
Laikapstākļi: 1651 1652 1653 - 1654 - 1655 1656 1657
Sportā: 1651 1652 1653 - 1654 - 1655 1656 1657
Kino: 1651 1652 1653 - 1654 - 1655 1656 1657

Šajā lapā ir apkopoti 1654. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads ietilpa zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  • Notika Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava vizīte Rīgā. Par godu šai vizītei tika izkaltas piecu dukātu monētas ar Rīgas panorāmu un Daugavas kuģotājiem reversā. Tās ir pieskaitāmas tā sauktajiem donatīviem jeb dāvinājuma monētām, ko varētu uzskatīt par jubilejas un piemiņas monētu pirmsākumiem Latvijā.
  • Tika uzsākta Vānes baznīcas celtniecība. Latvijā šī baznīca pazīstama ar samērā nesen atklātajiem krāšņajiem 17. gadsimta baroka sienu gleznojumiem. Tie ir unikāli priekš Latvijas mākslas vēstures, jo samērā labi saglabājušies un ir redzami diezgan lielā platībā.
  • Klauss Kampe Rīgā pie Bāreņu patversmes dibināja skolu.
  • (pavasarī) Kurzemes herciogistē tika dibināts Vecmuižas Riežu dzelzs ceplis. Ceplis atradās pie Zvirgzdes upītes (Pelšu māju robežās). Netālu tika izvietotas lielgabalu un zvanu lietuves, kā arī naglu kaltuve.
  • Burtnieku baznīcā izcēlās ugunsgrēks, kura rezultātā pilnībā izdega baznīcas iekšpuse un palika tikai mūri.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. maijs — pirmais hercoga Jēkaba nosūtītais kuģis ("La Duchesse de Courlande", apbruņots ar 40 lielgabaliem) ar 120 kareivjiem un 80 kolonistu ģimenēm sasniedza Tobago salu Centrālamerikā. Ekspedīcijas vadītājs kapteinis Vilhelms Mollens hercoga Jēkaba vārdā svinīgi pasludināja salu par hercoga koloniju, Jēkaba līča piekrastē salas ziemeļrietumu galā tika uzbūvēts forts un apkārtējā zeme tika izdalīta atbraukušajiem kolonistiem (katrs kolonists saņēma 61 pūrvietu zemes). Fortu nosauca par Jēkaba fortu (Fort Jacobus) un turpat tika nodibināts arī ciemats. Vietējo draudzi apkalpoja mācītājs Engelbrehts. Līdz ar to sākās Tobago kolonizēšana Dienvidamerikā, nosaucot koloniju par "Jauno Kurzemi".

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 24. augustsJelgavā Piltenes bīskapam Jēkabam Goreckim tika iedots, lai nodotu tālāk Romas pāvestam, hercoga Jēkaba projekts par sadarbību ar pāvestu. Projektā hercogs piedāvāja pāvestam katoļu baznīcas interesēs uzsākt neapgūtu zemju meklēšanu dienvidu puslodē. Visas atklātās zemes tiktu atstātas hercoga īpašumā un pāvesta pārziņā, kā arī ienākumi tiktu dalīti starp hercogu un pāvestu. Pagānu kristīšana tiktu atstāta katoļu baznīcas pārziņā. Hercogs no savas puses apsolīja piedalīties šinīs ekspedīcijās ar 40 jūras kuģiem un 24000 kareivjiem, apgādājot tos ar Kurzemē ražotu pārtiku, ieročiem un precēm. Visu šo vērtību kopsumma ir apm. 9 mlj. florēnu. Savukārt, pāvests piedalītos ar 12 mlj. florēnu skaidrā naudā un ar savu pāvesta svētību.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • septembris — slepus no kurzemniekiem, pie Tobago salas dienvidaustrumu gala piestāja holandiešu Adriāna un Kornelija kuģi Pītera Bekāra vadībā. Šeit viņi uzcēla savu pilsētiņu Jaunflīsingu (Nieuw-Vliessingen) ar nelielu fortu.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 22. decembris — Krievu-poļu kara darbības rezultātā krievu cara Alekseja Mihailoviča kara­spēks vojevodas Ļeva Saltikova un Stepana Jelagina vadībā aplenca Ludzas pili. Aplenkuma laikā tika rakts zem pils mūriem un uzspridzināts viens no pils torņiem, kā rezultātā pils garnizons padevās.


Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas labības eksports: 213 lasti kviešu, 3348 lasti rudzu, 504 lasti miežu, 308 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).


Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • G. Šrēdera tipogrāfijā Rīgā tika izdots apjomīgais (1200 lpp.) Georga Manceļa "Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums" ("Langgewuenschete lettische Postil..." ). Šī populārākā sprediķu grāmata vēlāk piedzīvoja 5 atkārtotus izdevumus (pēdējais 1823. gadā, Jelgavā).
  • Mūziķis Kaspars Špringers G. Šrēdera tipogrāfijā izdeva paša sacerēto kompozīciju "Hochzeitlicher Braut Tanz" (Līgavas kāzu deja), kas liecina par laicīgās mūzikas iesakņošanos Rīgā.
  • Rīgas zeltkaļu meistars Gerts Vinkelmanis darināja kausu ar devīzi "Draudzība" (Amicitia) (atradās Melngalvju namā).

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tērbatā tika publicēta rīdzinieka Jāņa Reitera aizstāvētā disertācija "Positiones philosophicae de mansuetudinae".

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Johans Grote, Lielās ģildes vecākais, rātskungs un birģermeistars. (miris 1732).

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]