1673. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1670 1671 1672 - 1673 - 1674 1675 1676
Latvijā: 1670 1671 1672 - 1673 - 1674 1675 1676
Laikapstākļi: 1670 1671 1672 - 1673 - 1674 1675 1676
Sportā: 1670 1671 1672 - 1673 - 1674 1675 1676
Kino: 1670 1671 1672 - 1673 - 1674 1675 1676
1673. gada Merkatora Livonijas karte.

Šajā lapā ir apkopoti 1673. gada notikumi Latvijas teritorijā. Kurzemes, Sēlijas un Zemgales vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš ietilpa Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes vēsturiskā zeme bija daļa no Zviedru Vidzemes, bet Latgales vēsturiskā zeme (Poļu Vidzeme jeb Inflantija) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija.

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kurzemes un Zemgales hercogistē pēc hercoga Jēkaba rīkojuma tika ievesti kartupeļi, un kā vienā no pirmajām Eiropas valstīm tie tika lietoti pārtikā. Dārgie kartupeļi tika ievesti no Dienvidamerikas kolonijas caur Hamburgu ar nosaukumu Kartoffel, kas vācu valodā varētu būt pārņemts no spāņu tartuffotrifeles (itāļu tartufoli), jo sākumā kartupeļus uzskatīti par trifeļu paveidu. Vārds "kartupelis" ir līdzīgs arī holandiešu nosaukumam Aardappel — "zemes ābols".
  • Rīgas statūtos apstiprināja jaunu kuģu karogu - zils ar baltu uz pusēm taisnstūra formā, kas saglabājies līdz mūsdienām kā Rīgas karogs.
  • Pēc zviedru valdības rīkojuma tika veiktas izmaiņas būvniecības likumā, kas paredzēja, ka pilsētu namu fasādēm ir jābūt vērstām pret ielu.
  • Zviedrijas karalis uzaicināja Johanu Fišeru kļūt par Vidzemes superintendentu. Šajā pat gadā Fišers ieradās Rīgā no Vācijas.
  • Pēc studijām Vitenbergas un Leipcigas Universitātē no Vācijas uz Rīgu pārcēlās arī Baltijas vācu mācītājs un literāts Ernsts Gliks. Redzēdams garīgo stāvokli Vidzemes draudzēs, savā autobiogrāfijā par šo laiku rakstīja: "Pirmais trūkums, ko ierodoties šai zemē (Vidzemē), ar savām, gan jaunajām, tomēr Dieva godam kalpot gribīgajām acīm ieraudzīju, bija, ka latviešu baznīcai nav Bībeles un ka tādēļ dievkalpojumi šai valodā ir visai nožēlojamā stāvoklī. Tas mani mudināja šo (latviešu) valodu ar Dievam dotu stingru solījumu pamatīgi izpētīt un to pilnīgi apgūt."
  • Vecauces draudze tika pie sava mācītāja un tur tika izveidots pastorāts. Līdz tam šo draudzi apkalpoja Lielauces mācītājs.
  • Jezuīti pabeidza baznīcas atjaunošanu Daugavpils cietoksnī.
  • Par Zviedrijas karalienes Ulrikas Eleonoras līdzekļiem Vecpiebalgā uzcēla pirmo luterāņu baznīcu.
  • Lutriņos tika uzbūvēta jauna koka baznīca.
  • Skrundā uzcēla nelielu koka baznīcu mācītāja muižā.
  • Nurmuižas luterāņu baznīcā uzsāka lielus remontdarbus, pilnībā nomainot interjera iekārtu (šī iekārta ir saglabājusies līdz mūsdienām).
  • Rīgas zvanu lējējs Gerhards Maijers izlēja Jaunpils baznīcai jaunu zvanu.
  • Rīgas rāte nolēma atjaunot stipri cietušās Māras dzirnavas.
  • Kurzemes un Zemgales hercogistes dzelzs lietuvju vajadzībām Mežmuižā malkai tika izcirti ap 2000 ošu.
  • Pēc tam, kad Rīgas rāte Jānim Reiteram nedeva atļauju mācīt bērnus, viņš gada beigās devās uz Vāciju.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas labības eksports: 1572 lasti rudzu un miežu, 115 lasti auzu[1] (lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Viļņā nāca klajā Georga Elgera darbs garīgas katoļu dziesmas latviešu valodā "Cantiones spirituales ex Latinis, Germanicis & Polinicis translatae in idioma Lothavicum, additis pluribus."
  • Rīgā tika izdots Georga Manceļa darba Vademecum (ceļvedis garīgajos tekstos latviešu valodā) "Lettißches VADE MECUM, oder Hand-Buch" trešais papildinātais izdevums. Klāt tika pievienoti Sālamana Sakāmie vārdi.
  • Paplašinātajā “Vademecum” izdevumā savas pirmās garīgās dziesmas latviešu valodā ar atskaņām publicējis Kristofs Fīrekers.

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.