1676. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1673 1674 1675 - 1676 - 1677 1678 1679 |
| Latvijā: | 1673 1674 1675 - 1676 - 1677 1678 1679 |
| Laikapstākļi: | 1673 1674 1675 - 1676 - 1677 1678 1679 |
| Sportā: | 1673 1674 1675 - 1676 - 1677 1678 1679 |
| Kino: | 1673 1674 1675 - 1676 - 1677 1678 1679 |
Šajā lapā ir apkopoti 1676. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospolitas province.
Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans III Sobeskis.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Jēkabs Ketlers.
- Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.
- Kurzemes hercogistes troņmantnieks Frīdrihs Kazimirs, hercoga Jēkaba dēls pārveda uz Kurzemi savu jauno sievu Sofiju Amāliju.
- Lastadijā, netālu no Rīgas tika atvērta elementārskola latviešu bērniem, kas pastāvēja līdz pat 20. gadsimta sākumam.
- Pēc superintendanta Johana Fišera norādījuma un karaļa pavēles Jānis Reiters (latviešu valodnieks un tulkotājs) Rīgas Jēkaba baznīcā publiski nožēloja grēkus (par pāriešanu katoļticībā). Reiteru par mācītāju Kokneses un Aiviekstes skanstes garnizona draudzē pieņem Johans Setefens, Kokneses cietokšņa komandants. Koknesē Reiters vada dievkalpojumus zviedru, vācu, somu, kā arī latviešu valodā. Uz dievkalpojumiem latviešu valodā, neraugoties uz aizliegumiem, ierodas zemnieki arī no Kurzemes. Drīz pirmās sūdzības par mācītāju tiek iesniegtas gubernatoram. Muižnieki apgalvo, ka viņš iejaucoties Kokneses lauku draudžu dzīvē.
- Pēc Georga Līdinghauzena Volfa iniciatīvas Krāslavā tika nodibināta jezuītu ordeņa nodaļa, kā arī uzcelta jauna, liela koka baznīca un nodota jezuītu aprūpē. Krāslava mainīja īpašniekus un pārgāja Kosu dzimtas īpašumā.
- Zalvītes upes krastā cietokšņa veidā ar biezām akmens sienām un tumšām ejām tika uzcelta Zalves muižas pils.
- Trikātas pilsnovada valdnieki grāfi Oksenstjerni iznīcinot trīs zemnieku mājas (Plāni, Strēli un Sēpuru) uz šo māju zemēm dibināja jaunu muižu, nosaucot to par Plāņu muižu.
- Bēgot no vajāšanām no Moskovijas uz Augšzemi parcēlās svētais tēvs Terentijs, ar kura rūpēm netālu no Grīvas vēlāk tika uzcelta vecticībnieku baznīca.
- Sv. Jāņa baznīcas draudze Aizputē iegādājās jaunas ērģeles, kuras izgatavojis ērģeļu būvētājs Gabriels Benediciuss.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. maijs — Franču flote 13 kuģu sastāvā Destrē vadībā pārsteidza holandiešus Tobago, Klinšu līcī, sakāva tos, izdzina viņu garnizonu no Ferdinanda pils un pašu pili iznīcināja. Tad flote devās atpakaļ uz Franciju.[1]
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. septembris — Rīga sagaidīja jauno ģenerālgubernatoru Gustavu Hornu, bet rātes muzikantiem par atšķirības zīmi kalpoja zili balti karodziņi (mūsdienu Rīgas karoga prototips).
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- decembris — Franču kara kuģi pēkšņi pienāca pie Tobago. Jēkabštates forts tika uzspridzināts un ieņemts, kā arī visi nostiprinājumi iznīcināti un izpostīti. Kurzemes ieceļotāju lielākā daļa jau pirms tam lielākoties bija izklīduši.
- 24. decembris — Pēc kapitulācijas noteikumiem visi holandieši pameta Tobago salu. Pārējie kolonisti tika pārvesti uz Martiniksalu. Tobago salā palika vienīgi franču kolonisti un daži kurzemnieki, piemēram Nikolajs Mālderis, Kupris, Timbergs (ciema un cukura ražotņu īpašnieks), Zāmuels Štetins u.c.
Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīgas labības eksports: 32 lasti kviešu, 4734 lasti rudzu un miežu, 16 lasti auzu[2] (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 28. aprīlis — Frederiks I, Zviedrijas karalis un līdz Nīštates miera līguma parakstīšanai formāls Zviedru Vidzemes pārvaldnieks. (miris 1751).
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. februāris — Aleksejs I Romanovs, Krievijas caristes cars, Latvijas teritorijas iekaroto austrumdaļu pārvaldītājs, parakstot Kardisas miera līgumu atteicās no Livonijas teritorijām. (dzimis 1629).
- 29. augusts — Luīze Šarlote no Brandenburgas, Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva. (dzimusi 1617).
- 29. decembris — Kārlis Jēkabs Ketlers, Kurzemes hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes trešais dēls, kājnieku pulka komandieris Orānijas prinča armijā Holandē. (dzimis 1654).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Jānis Juškēvičs. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē, Valstspapīru spiestuves izdevums, Rīga, 1931. g., 246.—247. lpp.
- ↑ Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.