1670. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1667 1668 1669 - 1670 - 1671 1672 1673
Latvijā: 1667 1668 1669 - 1670 - 1671 1672 1673
Laikapstākļi: 1667 1668 1669 - 1670 - 1671 1672 1673
Sportā: 1667 1668 1669 - 1670 - 1671 1672 1673
Kino: 1667 1668 1669 - 1670 - 1671 1672 1673

Šajā lapā ir apkopoti 1670. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospoļitas province.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 12. februāris — ar Kurzemes hercoga Jēkaba aktu krievu apmetnei Daugavas krastā pretī Krustpils pilij tika piešķirtas Magdeburgas pilsētas tiesības un nosaukums Jakobstadt, Jēkaba miests, Jēkabpils. Pilsētas tiesību piešķiršanas aktā bija svarīgs punkts, ka Jēkabpilī arī uz priekšu drīkst apmesties vienīgi krievu tautības iedzīvotāji. Tas bija darīts tādēļ, lai pa Daugavu braucošie krievu strūdzinieki un plostnieki  Jēkabpilī satiktu savas tautiešus, pie kuriem labprāt papildinātu savus pārtikas krājumus un iegrieztos arī kādā no daudzajiem Jēkabpils krogiem.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 29. jūlijs — ar Zviedrijas valdības rīkojumu tika pieņemts lēmums pārbūvēt Rīgas citadeli pēc Vobana aizsardzības sistēmas parauga. Citadeli atdalīja no pils un aizvirzīja tālāk uz ziemeļiem. Tādējādi izveidojās no pilsētas atsevišķi stāvošs cietoksnis ar sešiem bastioniem. Projekta pārbūves autors bija zviedru kara inženieris Ēriks Dālbergs. Citadeles pārbūve tika pabeigta 1697. gadā.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas labības eksports: 3 lasti kviešu, 2298 lasti rudzu, 160 lasti miežu[1] (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu 60 pūri).

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas pilsētas galvenais ārsts Fūrmanis uzrakstīja varas iestādēm sūdzību, kritizējot aptiekārus par patvaļīgu zāļu izplatīšanu.
  • Ventspilī tika dibināta viena no vecākajām aptiekām Latvijas teritorijā.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 12. maijsAugusts II Stiprais, Saksijas kūrfirsts, kas 1697. gadā tika ievēlēts par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu. Skaitījās arī Livonijas lielhercogs, jo viņa pārvaldē bija Inflantija jeb poļu Vidzeme. (miris 1733).

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.