1926. gads
Izskats
(Pāradresēts no 1926.)
- Šis raksts ir par 1926. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1926. gads Latvijā.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1926 MCMXXVI |
Ab urbe condita | 2679 |
Armēņu kalendārs | 1375 ԹՎ ՌՅՀԵ |
Asīriešu kalendārs | 6676 |
Bahāju kalendārs | 82—83 |
Bengāliešu kalendārs | 1333 |
Berberu kalendārs | 2876 |
Budistu kalendārs | 2470 |
Birmiešu kalendārs | 1288 |
Bizantiešu kalendārs | 7434—7435 |
Ķīniešu kalendārs | 乙丑年 (Koka vērsis) 4622 vai 4562 — līdz — 丙寅年 (Uguns tīģeris) 4623 vai 4563 |
Koptu kalendārs | 1642—1643 |
Etiopu kalendārs | 1918—1919 |
Ebreju kalendārs | 5686—5687 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1982—1983 |
- Shaka Samvat | 1848—1849 |
- Kali Juga | 5027—5028 |
Holocēna kalendārs | 11926 |
Igbo kalendārs | 926—927 |
Irānas kalendārs | 1304—1305 |
Islāma kalendārs | 1344—1345 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4259 |
1926. gads (MCMXXVI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. janvāris — Teodoros Pangalos sevi pasludina par Grieķijas imperatoru.
- 8. janvāris — par Vjetnamas imperatoru kļuva Bao Dajs.
- 21. janvāris — Beļģijas parlaments akceptēja Lokarno līgumu.
- 23. janvāris — Džons Logijs Bērds nodemonstrēja pirmo publisko televīzijas pārraidi.
- 31. janvāris — Apvienotās Karalistes un Beļģijas karaspēks pamet Ķelni.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. aprīlis — Teodoros Pangalos tika ievēlēts par Grieķijas prezidentu.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. maijs — pēc islāmistu sektas nemieriem Francijas flote bombardēja Damasku.
- 12.—14. maijs — Maija apvērsums Polijā Juzefa Pilsudska vadībā.
- 12. maijs — Roalds Amundsens pārlidoja Ziemeļpolu.
- 23. maijs — pieņemta pirmā Libānas konstitūcija.
- 28. maijs — Manuels Gomess da Kosta nodibināja autoritāro režīmu Portugālē.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. jūnijs — par Polijas prezidentu kļuva Ignacijs Moscickis.
- 9. jūnijs — izveidota Afganistānas Karaliste.
- 29. jūnijs — Arturs Mīens tika pārvēlēts par Kanādas premjerministru.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. septembris — Veimāras Republika pievienojas Tautu Savienībai.
- 11. septembris — Spānija izstājas no Tautu Savienības.
- 25. septembris — Tautu Savienība pieņēma konvenciju, kas aizliedz verdzību.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. oktobris — Juzefs Pilsudskis kļuva par Polijas premjerministru.
- 12. oktobris — britu kalnrači piekrita izbeigt savu streiku.
- 14. oktobris — izdota Alana Milna grāmata "Vinnijs Pūks".
- 20. oktobris — viesuļvētrā Kubā gāja bojā 650 iedzīvotāju.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. novembris — Itālijā tika atjaunots nāvessods.
- 26. novembris — arestēti visi Itālijas komunistu deputāti.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Japāņu zinātnieks Eiči Kurosava pētot bakane jeb "trako dzinumu slimību" rīsos atklāja giberelīnu.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Janvāris
- 29. janvāris — Abduss Salams (عبد السلام), pakistāniešu fiziķis (miris 1996. gadā)
- Februāris
- 2. februāris — Valerī Žiskārs d'Estēns (Valéry Giscard d'Estaing), Francijas politiķis, valsts prezidents (miris 2020. gadā)
- 7. februāris — Konstantīns Feoktistovs (Константин Феоктистов), PSRS kosmonauts, konstruktors (miris 2009. gadā)
- 11. februāris — Leslijs Nīlsens (Leslie Nielsen), kanādiešu/ASV aktieris (miris 2010. gadā)
- 16. februāris — Džons Šlesindžers (John Schlesinger), angļu kinorežisors (miris 2003. gadā)
- Marts
- 6. marts:
- Alans Grīnspens (Alan Greenspan), ASV finansists
- Andžejs Vajda (Andrzej Wajda), poļu kinorežisors (miris 2016. gadā)
- 17. marts — Zigfrīds Lencs (Siegfried Lenz), vācu rakstnieks (miris 2014. gadā)
- Aprīlis
- 2. aprīlis — Džeks Brebems (Jack Brabham), austrāliešu autosportists (miris 2014. gadā)
- 3. aprīlis — Virdžils Grisoms (Virgil Grissom), ASV kosmonauts (miris 1967. gadā)
- 5. aprīlis — Rodžers Kormans (Roger Corman), ASV kinorežisors un producents
- 21. aprīlis — Elizabete II (Elisabeth II), Apvienotās Karalistes karaliene (mirusi 2022. gadā)
- 28. aprīlis — Hārpera Lī (Harper Lee), ASV rakstniece (mirusi 2016. gadā)
- 29. aprīlis — Pols Berans (Paul Baran), ASV inženieris (miris 2011. gadā)
- 30. aprīlis — Klorisa Līčmena (Cloris Leachman), ASV aktrise (mirusi 2021. gadā)
- Maijs
- 8. maijs:
- Dons Riklss (Don Rickles), ASV komediants (miris 2017. gadā)
- Deivids Atenboro (David Attenborough), angļu dabaszinātnieks un televīzijas pārraižu veidotājs
- 10. maijs — Alfreda Markovska (Alfreda Markowska), Polijas čigānu izcelsmes cilvēku glābēja no Holokausta un Porajmosa Otrā pasaules kara laikā (dzimusi 1926. gadā)
- Jūnijs
- 1. jūnijs — Merilina Monro (Marilyn Monroe), ASV aktrise (mirusi 1962. gadā)
- 3. jūnijs — Alens Ginsbergs (Allen Ginsberg), ASV dzejnieks (miris 1997. gadā)
- 25. jūnijs — Ingeborga Bahmane (Ingeborg Bachmann), austriešu dzejniece (mirusi 1973. gadā)
- Jūlijs
- 4. jūlijs — Alfredo di Stefano (Alfredo di Stéfano), Argentīnas, Kolumbijas un Spānijas futbolists un futbola treneris (miris 2014. gadā)
- 14. jūlijs — Harijs Dīns Stentons (Harry Dean Stanton), ASV aktieris, mūziķis un dziedātājs (miris 2017. gadā)
- 21. jūlijs — Normans Džuisons (Norman Jewison), Kanādas kinorežisors, scenārists un kinoproducents (miris 2024. gadā)
- 31. jūlijs — Hilarijs Patnams (Hilary Putnam), ASV filozofs (miris 2016. gadā)
- Augusts
- 3. augusts — Tonijs Benets (Tony Bennett), amerikāņu dziedātājs (miris 2023. gadā)
- 13. augusts — Fidels Kastro (Fidel Castro), Kubas revolucionārs, valsts vadītājs (miris 2016. gadā)
- 15. augusts — Konstantins Stefanopuls (Κωνσταντίνος Στεφανόπουλος), Grieķijas prezidents (miris 2016. gadā)
- 17. augusts — Dzjans Dzemiņs (江泽民), Ķīnas Komunistiskās partijas priekšsēdētājs un Ķīnas prezidents (miris 2022. gadā)
- Septembris
- 17. septembris — Žans Marī Listižē (Jean-Marie Lustiger), franču katoļu garīdznieks (miris 2007. gadā)
- 23. septembris:
- Džons Koltreins (John Coltrane), ASV mūziķis (miris 1967. gadā)
- Henrijs Silva (Henry Silva), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā)
- Oktobris
- 11. oktobris — Thiķ Ņat Haņs (Thích Nhất Hạnh), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (miris 2022. gadā)
- 15. oktobris — Mišels Fuko (Michel Foucault), franču filozofs (miris 1984. gadā)
- 18. oktobris — Klauss Kinskis (Klaus Kinski), vācu kinoaktieris (miris 1991. gadā)
- 25. oktobris — Gaļina Višņevska (Галина Вишневская), krievu operdziedātāja (mirusi 2012. gadā)
- Novembris
- 3. novembris — Valds Adamkus (Valdas Adamkus), lietuviešu politiķis
- 23. novembris — Satja Sai Baba (Sathya Sai Baba), indiešu garīgais skolotājs (miris 2011. gadā)
- 24. novembris — Li Džendao (李政道, Tsung-Dao Lee), Ķīnas un ASV fiziķis (miris 2024. gadā)
- 30. novembris — Endrū Šallijs (Andrew Schally), ASV endokrinologs (miris 2024. gadā)
- Decembris
- 25. decembris — Mels Brukss (Mel Brooks), ASV komediants
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. janvāris — Savojas Margarita (Margherita di Savoia), Itālijas karaliene (dzimusi 1851. gadā)
- 17. marts — Aleksejs Brusilovs (Алексе́й Бруси́лов), krievu ģenerālis (dzimis 1853. gadā)
- 25. maijs — Simons Petļura (Симон Петлюра), ukraiņu politiskais un militārais darbinieks (dzimis 1879. gadā)
- 20. jūnijs — Lorns Karijs (Lorne Currie), britu burātājs (dzimis 1871. gadā)
- 20. jūlijs — Felikss Dzeržinskis (Феликс Дзержинский), čekists (dzimis 1877. gadā)
- 28. augusts — Karls Rēderers (Karl Röderer), šveiciešu sporta šāvējs (dzimis 1868. gadā)
- 7. oktobris — Emīls Krēpelins (Emil Kraepelin), vācu psihiatrs (dzimis 1856. gadā)
- 15. oktobris — Kriss Hoijkāss (Chris Hooijkaas), nīderlandiešu burātājs (dzimis 1861. gadā)
- 29. oktobris — Sesils Kventins (Cecil Quentin), britu burātājs (dzimis 1852. gadā)
- 5. decembris — Klods Monē (Claude Monet), franču mākslinieks (dzimis 1840. gadā)
- 25. decembris — Imperators Taišo (大正天皇), Japānas imperators (dzimis 1879. gadā)
Nobela prēmijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Fizikā — Žans Perēns
- Fizioloģijā vai medicīnā — Johanness Fibigers
- Ķīmijā — Teodors Svedbergs
- Literatūrā — Gracija Deleda
- Miera veicināšanā — Aristids Briāns un Gustavs Štrēzemanis
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1926. gads |