1954. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1951 1952 1953 - 1954 - 1955 1956 1957 |
| Latvijā: | 1951 1952 1953 - 1954 - 1955 1956 1957 |
| Laikapstākļi: | 1951 1952 1953 - 1954 - 1955 1956 1957 |
| Sportā: | 1951 1952 1953 - 1954 - 1955 1956 1957 |
| Kino: | 1951 1952 1953 - 1954 - 1955 1956 1957 |
Šajā lapā ir apkopoti 1954. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9.—11. februāris — notika Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (LK(b)P) 13. kongress.[1]
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. aprīlis — pulksten vienos nakti padomju reaktīvā kara lidmašīna, kas bija tikko pacēlusies no Liepājas lidostas, nogāzās Vecliepājas dzīvojamo māju kvartālā starp Bērzu, K. Ukstiņa, E. Veidenbauma un Ganību ielām. Viena māja tika pilnībā sagrauta, trīs aizdegās, vēl vienai ap 200 metrus tālāk ar atrauto lidmašīnas spārnu tika nošķelts stūris. Pēc Dzimtsarakstu nodaļas arhīva datiem toreiz bojā gāja seši liepājnieki, arī divi bērni, kā arī lidmašīnas pilots.[2]
- 28. aprīlis — Spilves aerodromā tika atklāta Rīgas jaunās lidostas ēka.[3]
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 30. jūnijs — Latvijas pašos dienvidrietumos, neilgi pēc pusdienlaika, bija iespējams novērots pilns Saules aptumsums.[4] Tas pilnībā bija redzams uz dienvidiem no Liepājas, tādās apdzīvotās vietās kā Nīca un Rucava.[5][P 1]
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. novembris — sāka raidīt Latvijas Televīzija. Pabeidza iekārtot jauno televīzijas kompleksu Pārdaugavā, Āgenskalnā un darbu uzsāka pirmais televīzijas raidītājs.[1][6]
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgā tika atklāta Mežaparka Lielā estrāde.[3]
- Rīgā notika Baltijas lauksaimnieku kongress, kurā Ņikita Hruščovs paziņoja, ka vienīgā iespēja, kā paglābt valsti no lopbarības trūkuma ir Kukurūzas audzēšana.[3]
- Rīgas Pasta kantori pārdēvēja par Rīgas pastu, kura pakļautībā atradās 39 sakaru nodaļas.
- Tika pieņemts lēmums par Oktobra tilta (tagad Akmens tilts) būvniecību Rīgā.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. janvāris — Aleksandrs Demčenko, kino režisors un operators (miris 2020. gadā)
- 13. marts. — Inese Galante, operdziedātāja
- 3. jūnijs — Ināra Aperāne, šķēpa metēja, trenere
- 13. jūnijs — Vilis Krištopans, politiķis
- 15. jūnijs — Aivars Stranga, vēsturnieks
- 26. jūlijs — Pēteris Gaudiņš, aktieris
- 27. jūlijs — Guntis Skrastiņš, aktieris (miris 2021. gadā)
- 3. augusts — Guntis Veits, mūziķis
- 19. augusts — Daina Taimiņa, matemātiķe
- 19. septembris — Kārina Pētersone, politiķe
- 9. novembris — Edvīns Zariņš, mūziķis (miris 2022. gadā)
- 13. decembris — Mārtiņš Vilsons, aktieris
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. aprīlis — Augusts Ķešāns, ķīmiķis (dzimis 1881. gadā)
- 18. septembris — Kārlis Dišlers, jurists (dzimis 1878. gadā)
- 24. septembris — Gustavs Šķilters, tēlnieks un pasniedzējs (dzimis 1874. gadā)
- 5. decembris — Jānis Kurelis, Latvijas armijas ģenerālis, Kureļa grupas komandieris (dzimis 1882. gadā)
- 20. decembris — Emilis Melngailis, komponists (dzimis 1874. gadā)
- nezināms datums — Jēkabs Legzdiņš, jūrasbraucējs (dzimis 1893. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Rīgas Centrālās lidostas ēka Spilvē
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 766. lpp.
- ↑ Blāvās ugunis mainīgajā laikā[novecojusi saite], kurzemes-vards.lv, 27.09.1999.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 "XX Gadsimts Post Scriptum" 2. sērija (1954-1955)
- ↑ Total Solar Eclipse Arhivēts 2009. gada 3. aprīlī, Wayback Machine vietnē., eclipse.gsfc.nasa.gov (angliski)
- ↑ Total Solar Eclipse of 1954 June 30, eclipse.gsfc.nasa.gov (angliski)
- ↑ Svarīgāko notikumu hronoloģija[novecojusi saite], anton.words.lv
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |