Vilis Krištopans
| Vilis Krištopans | |
|---|---|
| Latvijas Ministru prezidents | |
|
Amatā 1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs | |
| Prezidents |
Guntis Ulmanis Vaira Vīķe-Freiberga |
| Priekštecis | Guntars Krasts |
| Pēctecis | Andris Šķēle |
| Latvijas satiksmes ministrs | |
|
Amatā 1995. gada 21. decembris — 1998. gada 26. novembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs |
Andris Šķēle Guntars Krasts |
| Priekštecis | Andris Gūtmanis |
| Pēctecis | Anatolijs Gorbunovs |
| 8. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2002. gada 5. novembris — 2007. gada 7. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 7. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1998. gada 3. novembris — 1998. gada 17. decembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 6. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1995. gada 7. novembris — 1996. gada 25. janvāris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 5. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1993. gada 6. jūlijs — 1995. gada 7. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1954. gada 13. jūnijā Omskas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad  Krievija) |
| Politiskā partija |
|
| Dzīvesbiedrs(-e) | Aija Krištopane |
| Profesija | uzņēmējs |
Vilis Krištopans (dzimis 1954. gada 13. jūnijā Ustjišimas rajona Jarkovas ciemā, Omskas apgabalā, Krievijas PFSR) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents, ministrs un Saeimas deputāts. Iepriekš bijis augsta līmeņa basketbola spēlētājs un treneris.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
V. Krištopana abu vecāku ģimenes izsūtītas 1949. gada marta deportācijā. Tēvs Jānis Krištopans (1924), bijušais leģionārs un nacionālais partizāns — no Mērdzenes pagasta Lielās Medišovas. Māte Valērija Barkovska (1930) — no Aizkalnes pagasta Bērzkalniešiem[1]. Vecāki iepazinās Sibīrijā un apprecējās 1952. gadā. 1959. gadā atgriezās Latvijā.
1980. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti.
1989. gadā sācis nodarboties ar uzņēmējdarbību. Nodibinājis kooperatīvu un tirgojies ar puķēm Latvijā un Krievijā. Izveidojis kokapstrādes firmu "Dardedze", kļuvis par viceprezidentu Latvijas-Īrijas kopuzņēmumā "Interbaltija". Kopš 1994. gada — galvenais akcionārs akciju sabiedrībā "Vācijas-Latvijas banka", vairāku uzņēmumu līdzīpašnieks un vadītājs.
Kopš 2008. gada V. Krištopans tiek iekļauts Latvijas miljonāru sarakstā.[2]
Karjera basketbolā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Basketbolā nokļuvis garo spēlētāju meklējumos. Sākot ar 1975. gadu V. Krištopans spēlējis VEF meistarkomandā. Tai pašā gadā PSRS Tautu spartakiādē debitēja Latvijas PSR izlasē, izcīnot 6. vietu.
Pēc aktīvo sporta gaitu beigām 1984. gadā V. Krištopans VEF komandā uzsāka trenera karjeru kā galvenā trenera Maigoņa Valdmaņa asistents. 1985. gadā ar komandu izcīnīja 5. vietu PSRS čempionātā. 1988. un 1989. gadā V. Krištopans bija VEF galvenais treneris.[3]
V. Krištopans ir viens no Latvijas Basketbola līgas izveidošanas iniciatoriem un bija pirmais tās prezidents.[4]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1980. līdz 1987. gadam V. Krištopans bija PSKP biedrs.
1993. gadā V. Krištopans bija ietekmīgās organizācijas "Klubs 21" biedrs un viens no apvienības "Latvijas Ceļš" dibinātājiem. No tās saraksta šajā pašā gadā ievēlēts 5. Saeimā, kuras darbības laikā kļuva par valsts ieņēmumu valsts ministru Valda Birkava Ministru kabinetā. 1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā, kuras laikā darbojās kā satiksmes ministrs Andra Šķēles valdībā.
Ministra amatu V. Krištopans saglabāja arī nākamajā A. Šķēles valdībā, bet bija spiests demisionēt pēc Andra Šķēles pieprasījuma saistībā ar pretkorupcijas likumdošanas neievērošanu. Īslaicīgi atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, bet drīz atkal kļuva par satiksmes ministru nu jau Guntara Krasta valdībā.
1998. gadā ievēlēts 6. Saeimā un 1998. gada novembrī V. Krištopans kļuva par Ministru prezidentu, uzņemoties vadīt mazākuma valdību. 1999. gada jūlijā no valdības vadītāja amata atkāpās atkāpās. Valdības darbības sākumā V. Krištopans pats pildīja arī zemkopības ministra pienākumus. 1999. gada maijā kā Ministru prezidents atbrīvoja no amata ekonomikas ministru Aināru Šleseru. Pēc demisijas V. Krištopans atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, bet 2000. gadā to nolika un paziņoja, ka aiziet no politikas.
2002. gadā Krištopans aizgāja no "Latvijas Ceļa",[5] bet tika ievēlēts 8. Saeimā jau kā Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis, nebūdams savienībā ietilpstošo partiju biedrs. Šī Saeimas sasaukuma laikā nevienu reizi netika piedalījies debatēs no Saeimas tribīnes. 2006. gadā vēlreiz pārtraucis darbību politikā.
2021. gada augustā V. Krištopans bija Aināra Šlesera veidotās partijas "Latvija pirmajā vietā" dibinātāju skaitā[6] un izvirzīts kā finanšu ministra amata kandidāts.[7]
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Brālis Arnis Krištopans arī bijis basketbolists un basketbola treneris. V. Krištopans ir precējies ar Aiju Krištopani, dēli Kaspars un Kristaps, meita Nikola. Vedekla televīzijas darbiniece Maija Rozīte-Krištopane, bet brāļa sieva žurnāliste un mediju darbiniece Gunta Līdaka.
Ilgus gadus V. Krištopana ģimene dzīvoja mājā Berģos, taču pēdējos gados medijos parādījusies informācija, ka īpašums tiek pārdots.[8]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Sibīrijas zemenes
- ↑ Kā topa jaunpienacēji kļuvuši par miljonāriem
- ↑ Latvijas komandas – leģendas, kausi, tituli basket.lv
- ↑ Vilis Krištopans latvijassports.lv
- ↑ «Krištopans oficiāli aiziet no ‘Latvijas ceļa’». Delfi. 2002. gada 24. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 3. septembrī.
- ↑ «Šlesera partijas «Latvija pirmajā vietā» Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-09-03.
- ↑ LETA. «Partijas "Latvija pirmajā vietā" Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko». nra.lv (latviešu), 2021-08-14. Skatīts: 2021-10-04.
- ↑ Vilim Krištopanam vēl nav izdevies par 4,9 miljoniem eiro pārdot māju Berģos jauns.lv
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Andris Gūtmanis |
Latvijas satiksmes ministrs 1995. gada 21. decembris — 1998. gada 26. novembris |
Pēctecis: Anatolijs Gorbunovs |
| Priekštecis: Guntars Krasts |
Latvijas Ministru prezidents 1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs |
Pēctecis: Andris Šķēle |
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
- 1954. gadā dzimušie
- Omskas apgabalā dzimušie
- LKP biedri
- "Latvijas Ceļa" politiķi
- "Latvija pirmajā vietā" politiķi
- 5. Saeimas deputāti
- 6. Saeimas deputāti
- 7. Saeimas deputāti
- 8. Saeimas deputāti
- Latvijas basketbola treneri
- Latvijas basketbolisti
- Latvijas Ministru prezidenti
- Latvijas satiksmes ministri
- Rīgas Tehniskās universitātes absolventi
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri