Vilis Krištopans

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vilis Krištopans
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Priekštecis Guntars Krasts
Pēctecis Andris Šķēle
Latvijas satiksmes ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1998. gada 26. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Andris Šķēle
Guntars Krasts
Priekštecis Andris Gūtmanis
Pēctecis Anatolijs Gorbunovs

Dzimšanas dati 1954. gada 13. jūnijā (67 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Omskas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Aija Krištopane
Profesija uzņēmējs

Vilis Krištopans (dzimis 1954. gada 13. jūnijā Ustjišimas rajona Jarkovas ciemā, Omskas apgabalā, Krievijas PFSR) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents, ministrs un Saeimas deputāts. Iepriekš bijis augsta līmeņa basketbola spēlētājs un treneris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Krištopana abu vecāku ģimenes izsūtītas 1949. gada marta deportācijā. Tēvs Jānis Krištopans (1924), bijušais leģionārs un nacionālais partizāns — no Mērdzenes pagasta Lielās Medišovas. Māte Valērija Barkovska (1930) — no Aizkalnes pagasta Bērzkalniešiem[1]. Vecāki iepazinās Sibīrijā un apprecējās 1952. gadā. 1959. gadā atgriezās Latvijā.

1980. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti.

1989. gadā sācis nodarboties ar uzņēmējdarbību. Nodibinājis kooperatīvu un tirgojies ar puķēm Latvijā un Krievijā. Izveidojis kokapstrādes firmu "Dardedze", kļuvis par viceprezidentu Latvijas-Īrijas kopuzņēmumā "Interbaltija". Kopš 1994. gada — galvenais akcionārs akciju sabiedrībā "Vācijas-Latvijas banka", vairāku uzņēmumu līdzīpašnieks un vadītājs.

Kopš 2008. gada V. Krištopans tiek iekļauts Latvijas miljonāru sarakstā.[2]

Karjera basketbolā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Basketbolā nokļuvis garo spēlētāju meklējumos. Sākot ar 1975. gadu V. Krištopans spēlējis VEF meistarkomandā. Tai pašā gadā PSRS Tautu spartakiādē debitēja Latvijas PSR izlasē, izcīnot 6. vietu.

Pēc aktīvo sporta gaitu beigām 1984. gadā V. Krištopans VEF komandā uzsāka trenera karjeru kā galvenā trenera Maigoņa Valdmaņa asistents. 1985. gadā ar komandu izcīnīja 5. vietu PSRS čempionātā. 1988. un 1989. gadā V. Krištopans bija VEF galvenais treneris.[3]

V. Krištopans ir viens no Latvijas Basketbola līgas izveidošanas iniciatoriem un bija pirmais tās prezidents.[4]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1980. līdz 1987. gadam V. Krištopans bija PSKP biedrs.

1993. gadā V. Krištopans bija ietekmīgās organizācijas "Klubs 21" biedrs un viens no apvienības "Latvijas Ceļš" dibinātājiem. No tās saraksta šajā pašā gadā ievēlēts 5. Saeimā, kuras darbības laikā kļuva par valsts ieņēmumu valsts ministru Valda Birkava Ministru kabinetā. 1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā, kuras laikā darbojās kā satiksmes ministrs Andra Šķēles valdībā.

Ministra amatu V. Krištopans saglabāja arī nākošajā A. Šķēles valdībā, bet bija spiests demisionēt pēc Andra Šķēles pieprasījuma saistībā ar pretkorupcijas likumdošanas neievērošanu. Īslaicīgi atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, bet drīz atkal kļuva par satiksmes ministru nu jau Guntara Krasta valdībā.

1998. gadā ievēlēts 6. Saeimā un 1998. gada novembrī V. Krištopans kļuva par Ministru prezidentu, uzņemoties vadīt mazākuma valdību. 1999. gada jūlijā no valdības vadītāja amata atkāpās atkāpās. Valdības darbības sākumā V. Krištopans pats pildīja arī zemkopības ministra pienākumus. 1999. gada maijā kā Ministru prezidents atbrīvoja no amata ekonomikas ministru Aināru Šleseru. Pēc demisijas V. Krištopans atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, bet 2000. gadā to nolika un paziņoja, ka aiziet no politikas.

2002. gadā Krištopans aizgāja no "Latvijas Ceļa",[5] bet tika ievēlēts 8. Saeimā jau kā Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis, nebūdams savienībā ietilpstošo partiju biedrs. Šī Saeimas sasaukuma laikā nevienu reizi netika piedalījies debatēs no Saeimas tribīnes. 2006. gadā vēlreiz pārtraucis darbību politikā.

2021. gada augustā V. Krištopans bija Aināra Šlesera veidotās partijas "Latvija pirmajā vietā" dibinātāju skaitā[6] un izvirzīts kā finanšu ministra amata kandidāts.[7]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brālis Arnis Krištopans arī bijis basketbolists un basketbola treneris. V. Krištopans ir precējies ar Aiju Krištopani, dēli Kaspars un Kristaps, meita Nikola. Vedekla televīzijas darbiniece Maija Rozīte-Krištopane, bet brāļa sieva žurnāliste un mediju darbiniece Gunta Līdaka.

Ilgus gadus V. Krištopana ģimene dzīvoja mājā Berģos, taču pēdējos gados medijos parādījusies informācija, ka īpašums tiek pārdots.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Andris Gūtmanis
Latvijas satiksmes ministrs
1995. gada 21. decembris1998. gada 26. novembris
Pēctecis:
Anatolijs Gorbunovs
Priekštecis:
Guntars Krasts
Latvijas Ministru prezidents
1998. gada 26. novembris1999. gada 16. jūlijs
Pēctecis:
Andris Šķēle