1956. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1956. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepājā 10 dienas pēc kārtas tika novērots sniegputenis.
8. februāris — Daugavpilī tika sasniegta viszemākā gaisa temperatūra Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē −43,2 °C.

25. marts — PSRS Augstākā padome izdeva dekrētu par darba nedēļas saīsināšanu, kurš noteica, ka turpmāk nedēļā būs 5 darba dienas, bet darba dienas ilgums tiek palielināts no 7 uz 8 stundām.^[2]
30. marts — tika likvidēts Apes rajons, tā teritoriju sadalot starp Alūksnes un Smiltenes rajoniem.

19. aprīlis — Baltijas dzelzceļš tika sadalīts Latvijas, Igaunijas un Lietuvas dzelzceļos.^[3]

21. jūlijs — tika atklāta satiksme Bērnu dzelzceļā Mežaparkā. Tās bija viens no 52 PSRS strādājošiem bērnu dzelzceļiem, kurus pilnībā apkalpoja bērni, lai apgūst dzelzceļnieku profesijas.^[4]

20. septembris — pabeidza celt vienu no tiltiem pār Daugavu — Akmens tiltu. Svinīgi to atklāja 1957. gadā un līdz 1992. gadam tā nosaukums bija "Oktobra tilts". Kopējais tilta garums ir 503 metri un platums 27,6 metri.

26. novembris — ar kopējo rezultātu 427,5 kg, piekāpjoties tikai zelta medaļas ieguvējam, ASV sportistam T. Kono, kura rezultāts bija 447,5 kg, sudraba medaļu vasaras olimpiskajās spēlēs, svarcelšanā izcīnīja Vasilijs Stepanovs.^[5]
28. novembris — vasaras olimpiskajās spēlēs, šķēpmetēja Inese Jaunzeme ar rezultātu 53,86 metri izcīnīja zelta medaļu. Par 3,39 metriem tika labots olimpiskais rekords, kuru 1952. gadā uzstādīja Čehoslovākijas vieglatlēte D. Zatopkova.^[5]

11. janvāris — Mārcis Auziņš, fiziķis, LU rektors
20. janvāris — Jānis Gaigals, politiķis
21. janvāris — Ārijs Ūdris, politiķis un ekonomists
9. februāris — Jānis Vucāns, politiķis un matemātiķis
14. februāris — Dzintars Jaundžeikars, lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (miris 2022. gadā)
29. februāris — Silva Bendrāte, politiķe un radio žurnāliste
4. marts — Aleksandrs Kulakovs, futbola vārtsargs
14. marts — Gunārs Dāboliņš, Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks
21. aprīlis — Juris Hlevickis, ārsts un politiķis
23. aprīlis — Māris Abiļevs, grafiķis un Austrumu cīņu meistars
23. maijs — Ojārs Kehris, ekonomists un politiķis
24. jūlijs — Inguna Rībena, arhitekte un politiķe
31. jūlijs — Jānis Birks, ārsts un politiķis
30. augusts — Pēteris Salkazanovs, politiķis
3. novembris:
- Jānis Ādamsons, politiķis
- Vineta Muižniece, juriste un politiķe
21. novembris — Atis Slakteris, politiķis
5. decembris — Esmeralda Ermale, aktrise
6. decembris — Ingrīda Circene, ārste un politiķe
23. decembris — Jānis Ķīsis, ārsts-dermatologs un pasniedzējs (miris 2022. gadā)
30. decembris — Ingus Baušķenieks, mūziķis

↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 766. lpp.
↑ ^2,0 ^2,1 "XX Gadsimts Post Scriptum" 3. sērija (1956-1958)
↑ ^3,0 ^3,1 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 467. lpp.
↑ ^5,0 ^5,1 1956 Offical Olympic Report Arhivēts 2008. gada 12. septembrī, Wayback Machine vietnē., olympic-museum.de Arhivēts 2009. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.