1990. gadi
Izskats
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
1990. gadi bija desmitgade, kas sākās ar 1990. un beidzās ar 1999. gadu. Desmitgades sākumu iezīmēja PSRS sabrukums un Aukstā kara beigas. Pastiprinājās globalizācijas tendences. Strauji attīstījās tehnoloģijas. Personālie datori un Internets ienāca daudzu cilvēku ikdienas dzīvē. Plašām cilvēku masām kļuva pieejami mobilie sakari. Līdz ar globalizāciju un mobilitāti mainījās populārā kultūra.
Notikumi pasaulē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- PSRS sabrukums (1990—1991)
- Vācijas atkalapvienošana (1990)
- Līča karš (1990)
- Dienvidslāvijas kari (1991—2001)
- Māstrihtas līgums par Eiropas Savienības izveidi uz Eiropas Kopienas pamata (1992)
- Čehoslovākijas sadalīšanās (1993)
- Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšana (1995)
- parakstīts Kioto protokols par klimatam kaitīgo gāžu izmešu samazināšanu atmosfērā (1997)
Notikumi Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1990. gada 18. martā notika Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās uzvaru guva LTF izvirzītie kandidāti
- 1990. gada 4. maijā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana, ko starptautiski atzina pēc 1991. gada augusta puča
- Barikāžu laiks (1991)
- 1991. gada 3. marta aptaujas laikā 74% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi atbildēja uz jautājumu "Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?"
- PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu 1991. gada 6. septembrī
- Kā maksāšanas līdzeklis ieviests Latvijas rublis (1992), sāka darboties pirmais interneta pieslēgums (1992)
- Apgrozībā laida Latvijas Republikas nacionālo valūtu latu (1993)
- 5. Saeima atjaunoja Latvijas Republikas Satversmi un ievēlēja Valsts prezidentu (1993)
- 1994. gadā no Latvijas izveda pēdējās Krievijas armijas daļas
- 5. Saeima pieņēma Pilsonības likumu, kas noteica Latvijas pilsoņa statusu un tā iegūšanas kārtību (1994)
- Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli
- 1995. gadā maksātnespēju pasludināja lielākā Latvijas banka "Banka Baltija" (1993—1995)
- lidojumus sāka Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic (1995)
- Latvija iesniedza iestāšanās lūgumu Eiropas Savienībā (1995)
- 6. Saeima pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas atviegloja naturalizāciju. Pret grozījumiem notika tautas nobalsošana, kurā 52,5 % balsotāju noraidīja grozījumu atcelšanu (1998)
- Latvija kļuva par Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekli (1999)
- 1999. gadā Latvija pievienojās Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolam un līdz ar to atteicās no nāvessoda miera laikā
Tehnoloģijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aparatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Intel izveidoja Pentium klases procesorus.
- Ļoti strauja Interneta popularitātes izaugsme, kuras iemesls bija personālo datoru cenu kritums un citu tehnoloģiju strauja attīstība.
- Popularitāti ieguva peidžeri, kuru popularitāti, tuvāk desmitgades beigām, pārliecinoši pārspēja mobilie telefoni.
- Tika izgudroti CD rakstītāji.
- Ciparu spoguļkameras un parastās ciparu fotokameras kļuva populāras un pieejamas lielai daļai sabiedrības.
- Tika izstrādāts DVD video standarts un vairāki atmiņas karšu standarti.
- Apple Inc. prezentēja iMac datorus.
- 1991. gadā Somijā tika palaists pirmais GSM standarta telekomunikāciju tīkls.
- 1998. gadā tika izlaists pirmais MP3 atskaņotājs ar atmiņas apjomu 32MB, kuru varēja paplašināt līdz 64MB.
- Samazinoties satelītuztvērēju šķīvja izmēriem un DVB-S standarta parādīšanās strauji popularizēja satelīttelevīziju 1990. gadu vidū. Kanālu skaits pārsniedza 500.
Programmatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tika izveidots Globālais tīmeklis un HTTP protokols.
- Microsoft izlaida operētājsistēmas Windows 95 un vēlāk Windows 98, kuras kļuva ļoti populāras.
- Tika radītas tīmekļa pārlūkprogrammas Netscape Navigator un Internet Explorer, kas Internetu padarīja pieejamu lielām iedzīvotāju masām.
- Tika radīta Java programmēšanas valoda.
- E-pasts kļuva populārs pēc tam, kas kompānija Microsoft prezentēja e-pasta servisu Hotmail.com.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valstu līderi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Akihito, Japānas imperators
- Jāsirs Arafāts (Yasser Arafat), Palestīnas pašpārvaldes prezidents
- Tonijs Blērs (Tony Blair), Apvienotās Karalistes premjerministrs
- Džordžs Herberts Volkers Bušs (George H.W. Bush), ASV prezidents
- Dzjans Dzemiņs (Jiang Zemin), Ķīnas prezidents
- Elizabete II (Elizabeth II), Apvienotās Karalistes karaliene
- Mihails Gorbačovs (Михаил Горбачев), PSRS prezidents
- Vaclavs Havels (Václav Havel), Čehoslovākijas un Čehijas prezidents
- Sadams Huseins (Saddam Hussein), Irākas prezidents
- Boriss Jeļcins (Борис Ельцин), Krievijas prezidents
- Bills Klintons (Bill Clinton), ASV prezidents
- Helmūts Kols (Helmut Kohl), Vācijas kanclers
- Aleksanders Kvasņevskis (Aleksander Kwaśniewski), Polijas prezidents
- Nelsons Mandela (Nelson Mandela), Dienvidāfrikas prezidents
- Džons Meidžors (John Major), Apvienotās Karalistes premjerministrs
- Slobodans Miloševičs (Slobodan Milošević), Dienvidslāvijas prezidents
- Fransuā Miterāns (François Mitterrand), Francijas prezidents
- Benjamins Netanjahu (Benjamin Netanyahu), Izraēlas premjerministrs
- Romas pāvests Jānis Pāvils II
- Ichaks Rabins (Yitzhak Rabin), Izraēlas premjerministrs
- Mārgarita Tečere (Margaret Thatcher), Apvienotās Karalistes premjerministre
- Dens Sjaopins (Deng Xiaoping), Ķīnas līderis
- Ichaks Šamirs (Yitzhak Shamir), Izraēlas premjerministrs
- Žaks Širaks (Jacques Chirac), Francijas prezidents
- Gerhards Šrēders (Gerhard Schröder), Vācijas kanclers
- Lehs Valensa (Lech Wałęsa), Polijas prezidents
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |