2010. gadi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gadsimti: 20. gadsimts - 21. gadsimts - 22. gadsimts
Desmitgades: 1980. 1990. 2000. - 2010. gadi - 2020. 2030. 2040.
Gadi 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Bēgļu laiva Vidusjūrā Eiropas migrantu krīzes laikā (2015).

2010. gadi bija 21. gadsimta 2. desmitgade, kas sākās 2010. gada 1. janvārī un beidzās 2019. gada 31. decembrī.

Notikumi pasaulē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kari un nemieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krīzes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Referendumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabas katastrofas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Terora akti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notikumi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2010. gada 14. janvārī sabiedrībai kļuva zināma notikusī VID datu noplūde, kuras ietvaros hakeris "Neo" publiskoja valsts uzņēmumu algu sarakstus. Notikušā rezultātā 2010. gada 13. maijā Saeima atbalstīja priekšlikumu katru mēnesi internetā publicēt valsts amatpersonu atalgojumu ar vārdu.
  • 2010. gada 28. maijā — 2010. gada 1. jūnijā Rīgā notiek NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesija.
  • Gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām 2010. gada 2. oktobrī un reaģējot uz apvienības "Saskaņas centrs" panākumiem, apvienojoties daļai "latvisko partiju" ("Jaunais Laiks", "Pilsoniskā Savienība" un "Sabiedrība citai politikai") 2010. gada 6. martā organizēja partiju apvienības "Vienotība" dibināšanas kongresu.[1] Apvienībā netika iekļautas partijas "Visu Latvijai!" un "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kas izteica gatavību tai pievienoties, tāpēc 2010. gada 4. jūlijā tās izveidoja partiju apvienību Nacionālā apvienība.[2] Savukārt, 2010. gada 12. jūnijā apvienojoties LPP/LC, Tautas partijai, kustībai "Par Labu Latviju" un reģionālajām partijām, tika izveidota politiskā apvienība "Par Labu Latviju".[3]
  • Aizdomās par oligarhijas ietekmi Saeimā un tiesiskuma ievērošanu 2011. gada 28. maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu. 2011. gada 8. jūnijā notika tautas manifestācija "oligarhu kapusvētki". 2011. gada 23. jūlijā notikušajā referendumā 94,3% balsotāju atbalstīja 10. Saeimas atlaišanu. Sekojošajās 11. Saeimas vēlēšanās debitēja Zatlera Reformu partija, kas guva 20,82% vēlētāju atbalsta. Partijas Saeimas frakcija uzreiz pēc vēlēšanām sašķēlās. Vēlēšanās pirmo reizi uzvarēja partiju apvienība Saskaņas centrs, kas nespēdama izveidot koalīciju, palika opozīcijā visu desmitgadi. Vēlēšanās nekandidēja LPP/LC un Tautas partija, kuras nonāca parādsaistībās nespēdamas atmaksāt soda naudu par priekšvēlēšanu aģitācijas aizlieguma pārkāpumiem. No Saeimas tika atlaisti 2 no t.s. oligarhiem — Andris Šķēle un Aivars Lembergs.
  • Zaudējis Saeimas deputātu atbalstu pēc referenduma par tās atlaišanu ierosināšanas, Zatleru pēc balsojuma 2011. gada 2. jūnijā Valsts Prezidenta amatā baņķieris Andris Bērziņš nomainīja 2011. gada 8. jūlijā. Ievēlēts 66 gadu vecumā, viņš kļuva par vecāko Latvijas prezidentu.
  • 2011. gada 1. decembrī tika atcelta nāvessodu izpilde.
  • 2012. gada 18. februārī notika referendums par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu valstī. 74,8% balsotāju nobalsoja pret šiem grozījumiem.
  • 2013. gadā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits izveidoja Satversmes preambulas projektu, kurā uzsvēra domātājas Zentas Mauriņas ideju, ka latviešu identitātei ir divas saknes — latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības. Priekšlikums izpelnījās kritiku par sabiedrības šķelšanu pēc etniskās piederības un neatbilstību sekulārisma principam. Pēc debatēm 2014. gada 19. jūnijā Saeima likumprojektu apstiprināja.[4]
  • 2013. gada 20. decembrī iekšējo nesaskaņu dēļ ar KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku no amata vairākkārt tiek atstādināta[5] un tajā no jauna atjaunota[6] KNAB darbiniece Juta Strīķe. Viņa turpināja strādāt KNAB līdz 2016. gadam. 2017. gadā Strīķe pievienojās un 13. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēta Jaunās konservatīvās partijas saraksta, kas par vienu no savām prioritātēm uzstādīja korupcijas apkarošanu.
  • 2013. gada 27. novembrī premjers Valdis Dombrovskis, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, paziņo par demisiju. 2014. gada 22. janvārī viņu amatā nomainīja Laimdota Straujuma, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā.
  • 12. Saeimas vēlēšanas 2014. gada 4. oktobrī pavadīja skandāls par balsu pirkšanu Viļānu novadā par labu Dzintaram Zaķim.[7] Tā rezultātā viņš atkāpās no "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja amata,[8] bet vēlāk no partijas izstājās. Savukārt no "Vienotības" saraksta visbiežāk svītrotā kandidāte — Solvita Āboltiņa netika ievēlēta, taču viņa ieguva vietu Saeimā pēc vēlēšanās augstāku vietu ieguvušā partijas biedra Jāņa Junkura atteikšanās no deputāta mandāta pirmajā Saeimas darbības dienā.
  • 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts.
  • Pēc tam, kad Andris Bērziņš pats izvēlējās nekandidēt uz nākamo termiņu, 2015. gada 3. jūnijā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Raimondu Vējoni. Prezidenta pirmie vārdi pēc ievēlēšanas: "Laikam no sākuma jāierauj," kļuva par mēmi.[9]
  • 2015. gada 4. augustā pie MK piketēja ~300 cilvēki pret valdības lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu.[10]
  • Plašu ažiotāžu izpelnījās Solvitas Āboltiņas ūjināšana, reaģējot uz Latvijas Pensionāru federācijas rīkoto piketu 2015. gada 19. augustā.[11] Kad Laimdota Straujuma zaudēja savas partijas politisko atbalstu,[12][13] 2015. gada decembrī Āboltiņa neveiksmīgi mēģināja kļūt par Ministru Prezidenti.[14] Viņas rīcība mazināja partijas "Vienotība" reitingus, tāpēc 2016. gadā Āboltiņa nepretendēja uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu,[15] bet 2017. gadā viņu no partijas izslēdza[16] un Āboltiņa nolika Saeimas deputāta mandātu.
  • 2015. gada 4. novembrī Ministru Prezidente Laimdota Straujuma pieprasa Satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju novilcināto darbību airBaltic finansējuma piesaistes procesā dēļ.[17]
  • 2015. gada 30. novembrī Saeima pieņēma 2016. gada budžetu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru līdz 2018. gadam, kas paredzēja audzēt aizsardzības izdevumus 2016. gadā par 40% un pakāpenisku to pieaugumu līdz 2% no IKP 2018. gadā.[18][19] Šo lēmumu ietekmēja Krievijas agresija Ukrainā (Donbasa karš un Krimas krīze), kā arī Eiropas migrantu krīze.
  • 2015. gada 7. decembrī Ministru Prezidente Laimdota Straujuma paziņoja par valdības demisiju.[20]
  • 2016. gadā Latvija parakstīja Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu.
  • 2016. gadā Latvija kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) locekli.
  • 2016. gada 10. jūnijā, atzīstoties melos par medicīnisku manipulāciju veikšanu ārpusrindas kārtībā, demisionē veselības ministrs Guntis Belēvičs.
  • 2017. gada jūnijā Krievijas agresijas atturēšanas un aizsardzības nolūkos Latvijā ieradās pirmā jaunizveidotā NATO bataljona Baltijā karavīru grupa.
  • 2017. gada 15. jūnijā cirka izrādēs aizliedza izmantot savvaļas dzīvniekus.
  • 2018. gada 15. martā pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas rekomendācijas Saeima noraidīja 10 139 Latvijas pilsoņu parakstītu iniciatīvu par partnerattiecību jeb t.s. "Kopdzīves likuma" pieņemšanu, kas ļautu nelaulātiem partneriem deklarēt savas attiecības, lai iegūtu juridisko aizsardzību noteiktās dzīves situācijās. Līdzīgas iniciatīvas Saeima un tās komisijas noraidīja arī 2015. un 2019. gadā.
  • 13. Saeimā ievēlētās partijas vienojās par koalīcijas un valdības izveidi pēc 109 dienas ilgām 4 sarunu kārtām un 3 Prezidenta nominētiem premjera amata kandidātiem. Kariņa Ministru kabinets, kuru veido 5 partijas, sāk darboties 2019. gada 23. janvārī.[21] Ieilgušo sarunu dēļ valsts budžets 2019. gadam tika pieņemts tikai 2019. gada 3. aprīlī.
  • 2019. gada 30. janvārī KNAB veica kratīšanu Rīgas mēra Nila Ušakova birojā un mājās, tad 2019. gada 5. aprīlī VARAM ministrs Juris Pūce par likumpārkāpumiem Rīgas domē un pašvaldībai piederošajos uzņēmumos no amata viņu atstādināja, pēc tam Ušakovu ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu no Saskaņas saraksta. Par Rīgas mēru īslaicīgi kļuva Dainis Turlais, pēc tam līdz ārkārtas vēlēšanām Oļegs Burovs. "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" zaudēja līderpozīcijas Rīgas domē.
  • 2019. gada 29. maijā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Egilu Levitu.

Tautsaimniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas tautsaimniecības izaugsme
Gads 2010 2019
IKP, mlj. € 17 817,7 30 476
IKP uz iedz. 8 401 15 928
Eksports, mlj. € 9 544,9 18 256,8
Imports, mlj. € 9 807,2 18 239,5
Valsts parāds, % no IKP 44,5% 36,9%
Bezdarbs 22,9% 6,3%
Vidējā alga, bruto 633 1 076
Rinda pie Latvijas Krājbankas bankomāta Rīgas centrā pēc paziņojuma, ka bankas darbība ir apturēta
Latvijas 1 eiro monētas dizains
  • 2011. gadā Latvijā uzstādīja pirmos fotoradarus ceļu satiksmes ātrumpārkāpumu fiksēšanai.
  • 2011. gadā tika pabeigta Dienvidu tilta 2. kārtas būvniecība, izbūvējot tilta savienojumu ar Slāvu apli un perspektīvo Rīgas Austrumu maģistrāli.[22]
  • Pēc 2008. gada finanšu krīzes pasliktinoties aviosabiedrības airBaltic darbības rādītājiem, 2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par valstij neizdevīgā airBaltic akcionāru līguma izbeigšanu un parakstīta vienošanās par nosacījumiem kompānijas pamatkapitāla palielināšanai, ieguldot lidsabiedrībā 153 mlj. eiro. No airBaltic valdes priekšsēdētāja amata tika atstādināts Bertolts Fliks. Pēc Latvijas Krājbankas bankrota Latvijas valsts iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās kapitāldaļas.
  • Konstatējot naudas līdzekļu iztrūkumu, 2011. gada 21. novembrī FKTK apturēja Latvijas Krājbankas darbību, kam 2011. gada 28. novembrī sekoja FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes atkāpšanās no amata.
  • 2011. gada 11. decembrī baumu par "Swedbank" krahu un panikas iespaidā no bankomātiem tika izņemti 35 mlj. latu.
  • 2013. gada 29. oktobrī pabeidza Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecību, izbūvējot Jāņa Čakstes gatvi posmā no Bauskas līdz Ziepniekkalna ielai.[23]
  • 2013. gada 4. novembrī Liepājas Metalurgs iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Pēc pārdošanas uzņēmums īslaicīgi atsāka darbu, taču 2016. gadā maksātnespēja tika pasludināta atkārtoti, bet 2018. — 2019. gadā tika pārdota tam piederošā manta.
  • Pārbūvējot 35 km Latvijas PSR laikos plānotās maģistrāles RīgaMaskava uzbēruma un uzceļot 23 km jauna ceļa, 2013. gada 7. novembrī tika atklāts reģionālais autoceļš P80 (TīnūžiKoknese). Četru gadu laikā realizētā projekta kopējās izmaksas bija 66 mlj. latu, no kuriem 85% finansēja ES Kohēzijas fonds.[24] Tas kļuva par garāko jaunbūvēto autoceļu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Turpmāk P80 pieredzēja neproporcionāli augstu ceļu satiksmes negadījumu īpatsvaru.[25]
  • 2014. gada 1. janvārī Latvijā ieviesa eiro.
  • 2014. gadā zemnieku kooperatīvs "Latraps" no bankrota izglāba piensaimnieku kooperatīviem piederošo rūpnīcu "Latvijas piens".
  • 2014. gada 18. decembrī pabeidza otrā sliežu ceļa izbūvi un dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju posmā Skrīveri — Krustpils.[26]
  • Ģeopolitiskās situācijas dēļ 2015. gadā samazinājās pārvadātie kravu apjomi Latvijas dzelzceļos un ostās.[27]
  • 2015. gada 5. augustā aizdomās par kukuļņemšanu tika aizturēts Latvijas Dzelzceļa prezidents Uģis Magonis. Tiesvedības gaitā no amata tika atbrīvots KNAB darbinieks Juris Jurašs.[28]
  • 2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti airBaltic, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība pieņēma lēmumu iegādāties Montāgam-Girmesam piederošos 20% uzņēmuma akciju par 52 mlj. eiro, kā arī veikt 80 mlj. eiro ieguldījumu.[29]
  • OECD ziņojuma, kurā kritizēta banku uzraudzība Latvijā, un Ekonomikas policijas kratīšanas Trasta komercbankā dēļ 2016. gada 26. janvārī no amata atkāpās FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.[30] 2016. gada 4. martā tiek uzsākta Trasta komercbankas likvidācija.[31]
  • Ar nokavēšanos 2017. gada beigās tika atklāta rekonstruētā Krišjāņa Barona iela, kas izpelnījās plašu kritiku par veiktā darba kvalitāti. 2019. gadā Rīgas Domei pietrūka naudas līdzekļu puķu podu laistīšanai ielā, tāpēc tos novāca. Turklāt Rīgas domes plāns dažus gadus pēc rekonstrukcijas slēgt auto satiksmi ielā liecināja par tās neilgtspējīgo un haotisko plānošanu, jo rekonstrukcijas ietvaros iela bija jāpiemēro arī auto.[32][33][34]
  • 2017. gada 12. decembrī "Norvik Banka" iesniedza šķīrējtiesas prasību ICSID pret Latviju ar nolūku piedzīt 200 mlj. eiro, apsūdzībā par korupciju. 2018. gada 16. februārī KNAB veica kratīšanu Ilmāra Rimšēvica darbavietā un privātīpašumā. 2018. gada 18. februārī viņš un uzņēmējs Māris Martinsons tika aizturēts. 2018. gada 19. februārī izskanēja ziņas, ka finanšu skandāls varētu būt saistīts ar 2010. gada atpūtas braucienu Kamčatkā ar ASV sankcijām pakļauta militāro tehnoloģiju uzņēmuma vadītāju Piļščikovu[35], Trasta komercbankas akcionāru konsultēšanu 2013. gadā likviditātes un nerezidentu jautājumos,[36] un spiediena izdarīšanu uz FKTK nolūkā aizkavēt iepriekšminētās bankas likvidāciju. Saskaņā ar izmeklēšanas versiju Martinsonam bijusi starpnieka loma starp Rimšēviču un Trasta komercbankas akcionāriem. Dienu vēlāk Rimšēvics no īslaicīgās aizturēšanas izolatora atbrīvots pret 100 000 eiro drošības naudu, ko iemaksājis Rimšēviča tuvs draugs Andris Kreislers.[37] Tika noteikts aizliegums pildīt bankas prezidenta amatu un izbraukt no valsts. Pēc atbrīvošanas Rimšēvičs paziņoja, ka "Norvik Bankas" prasība esot afēra, pierakstot Latvijas Bankai lietas, kuras tā nevar izdarīt, jo tā nespēj ietekmēt FKTK darbību,[38] kā arī pauda, ka no Latvijas Bankas vadītāja amata neatkāpsies, jo varot palīdzēt "Norvik bankas" lietā.[39] 2018. gada 24. februārī no Rimšēviča privātmājas nozagts seifs ar dokumentiem. 2018. gada 8. martā Saeima aicināja Rimšēviču atkāpties no amata, bet 2018. gada 6. aprīlī ECB vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu izvērtēt, vai Latvijas varasiestādes, atņemot Rimšēvicam pilnvaras, nav pārkāpušas tiesību aktus.[40] 2018. gada 28. maijā SAB Rimšēvičam anulēja pielaidi valsts noslēpumam. 2018. gada 18. jūnijā KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu. 2019. gada 26. februārī ES Tiesa lika atjaunot Rimšēviču amatā. 2019. gada 9. jūlijā Rimšēviča lieta tika nodota tiesai, tiesvedība nav noslēgusies.
  • No 2018. gada stājās spēkā nodokļu reforma, kas paredzēja minimālās algas celšanu no 380 € uz 430 €, ieviešot IIN progresīvo likmi 20-31,4% apmērā, UIN reinvestētajai peļņai 0% apmērā u.c.
  • 2018. gada 13. februārī ASV Finanšu departaments apsūdzēja ABLV Bank par saistību ar grupējumiem, kas atbildīgi par starptautiskiem finanšu noziegumiem. Pēc 2 dienām Trasta komercbankas akcionāri iesniedza liecības Rimšēvica lietā.[41] Apsūdzību dēļ no bankas strauji aizplūda nauda, kas noveda pie noguldījumu nepieejamības 2018. gada 24. februārī un bankas pašlikvidēšanās. Tika apturēta ABLV Labdarības fonda paspārnē attīstāmo projektu, t.sk. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, realizācija.
  • 2018. gada 23. augustā Publicēts "Moneyval" ziņojums, kas Latvijai noteica pastiprinātu kontroles režīmu cīņas pret naudas atmazgāšanu jomā. "Moneyval" Latvijas rīcību atzina par mazefektīvu patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Latvijai ik gadu bija jāiesniedz ziņojums par paveikto situācijas uzlabošanā līdz nākamajam "Moneyval" ziņojumam 2022. gadā.[42] Nespēja izpildīt rekomendācijas nozīmētu valsts nonākšanu "pelēkajā sarakstā", kas draudētu ar riskiem turpmākai tautsaimniecības izaugsmei.[43] Līdz 2020. gadam no 40 rekomendācijām pilnībā tika izpildītas 7 un lielākoties — 33, tādējādi, izvairoties no "pelēkā saraksta" Latvija kļuva par vienīgo "Moneyval" valsti, kas pilnībā izpildīja FATF standartu, taču uzraudzības režīms tika saglabāts.[44]
  • 2018. gada 30. augustā Latvijas mazumtirdzniecības tirgū ienāca zviedru interjera preču tirgotājs IKEA.[45]
  • 2018. gada 19. septembrī uzsāka izmeklēšanu "Būvnieku karteļa" lietā.
  • 2018. gada 21. decembrī Rīgas Brīvostā ekspluatācijā nodeva multifunkcionālu beramkravu termināli Krievu salā. Lai to savienotu ar dzelzceļa tīklu, 2015. gada 10. decembrī atklāta stacija Bolderāja 2.
  • Rīgā 2019. gada 4. aprīlī atklāja tirdzniecības centru "Akropole".
  • Pēc 10 gadiem un 2 neizdevušamies vilcienu iepirkumiem 2019. gada 30. jūlijā "Pasažieru vilciens" parakstīja līgumu ar "Škoda Vagonka" par 32 jaunu elektrovilcienu iegādi līdz 2023. gada beigām.[46]
  • 2019. gada 15. augustā FKTK pasludināja noguldījumu nepieejamību PNB Bankā, bet 12. septembrī pasludināja bankas maksātnespēju.
  • 2019. gada 11. septembrī pabeidza elektropārvades stiprināšanas projekta "Kurzemes loks" noslēdzošo posmu, izbūvējot 330 kV augstsprieguma līniju Grobiņa — Ventspils — Rīga.[47]
  • 2019. gada 12. novembrī kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" tika pasludināts par maksātnespējīgu.

Sabiedrībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka "Gaismas pils"

Izglītībā un zinātnē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2012. gada 1. septembrī atklāts Rēzeknes bērnu un jauniešu interešu izglītības centrs "Zeimuļs".
  • 2015. gada 18. jūnijā Saeima atbalstīja deputātes Jūlijas Stepaņenko ierosinātos "tikumības grozījumus" Izglītības likumā.[53] kas sabiedrībā viesa bažas par potenciālu cenzūru seksualitātes, veselības, mākslas un kultūras izglītībā.[54]
  • 2015. gada septembrī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas literatūras skolotāja Iveta Ratinīka lūdza skolēnus analizēt Agneses Krivades dzejoli "Svētīgi", par ko, balstoties uz nesen pieņemtajiem "tikumības grozījumiem", saņēma aizrādījumu. Sabiedrībā radās diskusija par šāda mācību satura piemērotību. Rīgas mērs Nils Ušakovs uzdeva Izglītības departamentam pārbaudīt mācību saturu Rīgas skolās.[55][56]
  • 2015. gada 7. janvārī elektronikas izstādē Lasvegasā balvu ieguva Latvijā izstrādātais drons "AirDog". Izstādē gūtā atzinība palīdzēja produktam vēlāk iegūt vairāk kā 1,2 mlj. USD pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter.[57]
  • 2015. gada septembrī atklāja Latvijas Universitātes Dabas māju.
  • 2017. gadā skolās sākās pakāpeniska pāreja uz "kompetenču izglītību", ko IZM ieplānojusi kā skolu reformu, lai uzlabotu skolēnu sekmes starptautiskajos pētījumos, taču tā sastapa pretestību nekonsekventās plānošanas, nepietiekama izmēģinājuma laika un metodisko materiālu trūkuma dēļ.[58]
  • 2017. gada 1. jūnijā atklāja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa pirmo kārtu.
  • 2017. gada 23. jūnijā ar Indijas nesējraķeti palaida Latvijas pirmo Zemes mākslīgo pavadoni kuģu satiksmes kontrolei.
  • 2018. gada 22. martā Saeima pieņēma grozījumus likumos, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā vidusskolu posmā.
  • 2019. gada 28. janvārī atklāja Latvijas Universitātes Zinātņu māju.

Incidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2011. gada 25. janvārī notika spēļu zāles laupīšana un apšaude Jēkabpilī.
  • 2011. gada 15. oktobrī pie Turaidas avarēja privāta pasažieru lidmašīna, kas sadega pirms notikuma vietā paspēja ierasties glābēji.
  • 2011. gada 16. oktobrī naktī Mālpils novadā nogranda, iespējams, gāzes izraisīts sprādziens, kādēļ daļēji sagruva trīsstāvu ēka. Negadījuma vietā bojā gāja 6 cilvēki.
  • 2011. gada 23. oktobrī Ādažu militārajā poligonā notika mācības, pēc kuru beigām nogranda sprādziens, kurā ievainojumus guva 9 zemessargi, viens no kuriem vēlāk mira.
  • 2013. gada 20. jūnijā ugunsgrēkā 3200 m2 platībā cieta Rīgas pils, nodarot postījumus interjeriem un Nacionālā vēstures muzeja krājumiem.
  • 2013. gada 21. novembrī Rīgā sagruva lielveikala „Maxima” jumts, kā rezultātā gāja bojā 54, bet ievainoti tika 55 cilvēki. Sēras tika izsludinātas visās Baltijas valstīs. Bojāgājušo vidū bija vides māksliniece Daina Skadmane. Uzņemdamies politisko atbildību par notikušo, 2013. gada 27. novembrī demisionēja premjers Valdis Dombrovskis. Notikušā dēļ smagi cieta lielveikalu tīkla Maxima Latvija reputācija, tika pārskatīts Latvijas būvnormatīvs, bet tiesas process turpinājās visu desmitgadi.
  • 2015. gada 19. martā izcēlās ugunsgrēks Rīgas cirkā.[59] Pēc tam 2016. gada februārī drošības apsvērumu dēļ cirks tika slēgts, bet pēc ēkas fasādes nostiprināšanas darbiem[60] cirks atkal tika atvērts publisku pasākumu norisei 2018.gada septembrī.[61]
  • 2018. gada 30. maijā tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus,[62] savukārt laupīšanas laikā 2019. gada 20. jūlijā tika nošauts advokāts Uldis Bērziņš, radot vairākkārtējus precedentus pret tieslietu sistēmas darbiniekiem.[63]

Vidē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējās gaisa temperatūras izmaiņas Latvijā[64]
Gads Temperatūra
1961. — 1990. +5,7 °C
1981. — 2010. +6,4 °C
2010. — 2019. +7,1 °C
2015. — 2019. +7,5 °C
2019. +8,1 °C
  • 2013. gada 29. aprīlī pirmoreiz Latvijā tika novērota Rietumu lakstīgala, kļūstot par 356. Latvijā novēroto putnu sugu un klimata pārmaiņu vēstnesi.
  • 2014. gada 22. jūnijā pirmoreiz Latvijā tika konstatēts Āfrikas cūku mēris.
  • 2014. gada 4. augustā Ventspils meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza +37,8 °C, kas ir Latvijas teritorijā augstākā reģistrētā gaisa temperatūra.
  • Ar gada vidējo gaisa temperatūru +7,8 °C 2015. gads kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pārspējot 1989. gadu.[59]
  • 2015. gada rudenī tika nokulta lielākā graudu raža Latvijas vēsturē.[65]
  • Ar caurmērā 472,7 mm nokrišņu, kas ir 32% zem normas, 2018. gads kļuva par sausāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.[59]
  • 2018. gada jūlijā/augustā karstuma viļņa dēļ izceļoties vairākiem ugunsgrēkiem mežos un purvos, Latvijas valdība nolēma vērsties pēc starptautiskās palīdzības.
  • Ar gada vidējo gaisa temperatūru +8,1 °C, pārspējot vairāk nekā 300 siltuma rekordu, 2019. gads kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pārspējot 2015. gadu.[59]
  • 2019. gada 17. decembrī tika apstiprināti MK noteikumu grozījumi, kas noteica 5 jaunus dabas pieminekļus — Raganu klintis, Staiceles dzelzsavotus, Buļļu kāpas, Inčukalna Velnalu un Raunas Staburagu.[66][67]

Sportā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs:

2010. gada Pasaules čempionātos:

2010. gada Eiropas čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts tāllēkšanā sievietēm Inetai Radēvičai;
  • 11 Zelts kamaniņu sportā komandu stafetē Andrim un Jurim Šicam, Mārtiņam Rubenim un Annai Orlovai;
  • 11 Zelts brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 55 kg Anastasijai Grigorjevai;
  • 33 Bronza pludmales volejbolā Mārtiņam Pļaviņam un Jānim Šmēdiņam;
  • 33 Bronza lodes grūšanā vīriešiem Mārim Urtānam;
  • 33 Bronza basketbolā sievietēm U-20 grupā Latvijas izlasei;
  • 33 Bronza basketbolā vīriešiem U-18 grupā Latvijas izlasei;
  • 33 Bronza brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 55 kg Anastasijai Grigorjevai.

11 Zelts FIBA Eirolīgā sievietēm Anetei Jēkabsonei-Žogotai, kura spēlē iekš Maskavas apgabala "SpartaK".
22 Sudrabs Pasaules cīņas mākslu spēlēs džudistam Vladimiram Osnačam.
2010. gada 28. februārī Ernests Gulbis izcīnīja karjeras pirmo ATP turnīru vienspēļu titulu, bet aprīlī uzveica pasaules pirmo raketi Rodžeru Federeru.
2010. gada Eiropas čempionāts kamaniņu sportā notika Siguldā.

2011[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada Pasaules čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts motokrosā junioriem 85 cm3 klasē Paulam Jonasam;
  • 11 Zelts airēšana pārairu divnieku klasē U-23 grupā Laurim Šīrem un Dairim Adamaitim;
  • 11 Zelts simtlauciņu dambretē ātrspēlē Zojai Golubevai;
  • 22 Sudrabs tāllēkšanā sievietēm Inetai Radēvičai;
  • 22 Sudrabs elites kungu BMX Mārim Štrombergam;
  • 22 Sudrabs svarcelšanā junioriem Artūram Plēsniekam;
  • 33 Bronza akadēmiskajā airēšanā juniorēm vieniniekos Elzai Gulbei;
  • 33 Bronza kamaniņu braukšanā divniekos Andrim un Jurim Šicam.

2011. gada Eiropas čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts šorttreka daudzcīņā vīriešiem Haraldam Silovam;
  • 11 Zelts ātrslidošanā vīriešiem 1 000 m distancē Haraldam Silovam;
  • 11 Zelts šķēpmešanā vīriešiem U-20 grupā Zigismundam Sirmajam;
  • 11 Zelts svarcelšanā junioriem Artūram Plēsniekam;
  • 11 Zelts akadēmiskajā airēšanā juniorēm vieniniekos Elzai Gulbei;
  • 22 Sudrabs ātrslidošanā vīriešiem 500 m distancē Haraldam Silovam;
  • 22 Sudrabs BMX riteņbraukšanā Edžum Treimanim;
  • 33 Bronza ātrslidošanā vīriešiem 1 500 m distancē Haraldam Silovam;
  • 33 Bronza septiņcīņā juniorēm Laurai Ikauniecei;
  • 33 Bronza džudo vīriešiem svarā līdz 100 kg Jevgeņijam Borodavko.

2011. gada 6. janvārī konflikta dēļ Latvijas bobsleja federācija no Latvijas komandas izslēdza Jāni Miņinu.
2011. gada 7. septembrī Jaroslavļas aviokatastrofā gāja bojā hokejists Kārlis Skrastiņš.

2012[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, gada sportists 2012 un 2008

2012. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs:

  • 11 Zelts riteņbraukšanā vīriešu BMX Mārim Štrombergam;
  • 33 Bronza pludmales volejbolā Mārtiņam Pļaviņam un Jānim Šmēdiņam.

2012. gada Vasaras Paraolimpiskajās spēlēs:

  • 11 Zelts lodes grūšanā F52—F53 klasē Aigaram Apinim, uzstādot jaunu pasaules rekordu;
  • 22 Sudrabs diska mešanā F51—F53 klasē Aigaram Apinim.

2012. gada Ziemas Jaunatnes Olimpiskajās spēlēs:

2012. gada Pasaules čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts bobslejā junioru divniekos Oskaram Melbārdim un Jānim Strengam;
  • 11 Zelts bobslejā junioru četriniekos Oskaram Melbārdim ar stūmējiem Helviju Lūsi, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu;
  • 11 Zelts orientēšanās sportā vidējā distancē Edgaram Bertukam;
  • 22 Sudrabs svarcelšanā junioriem Artūram Plēsniekam;
  • 33 Bronza orientēšanās sportā garajā distancē Edgaram Bertukam;
  • 33 Bronza motokrosā junioriem 125cc klasē Paulam Jonasam.

2012. gada Eiropas čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 22 Sudrabs septiņcīņā sievietēm Laurai Ikauniecei;
  • 22 Sudrabs brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 59 kg Anastasijai Grigorjevai;
  • 33 Bronza septiņcīņā sievietēm Aigai Grabustei;
  • 33 Bronza svarcelšanā jaunietēm svarā līdz 44 kg Rebekai Kohai.

33 Bronza 2012. gada Pasaules Jaunatnes olimpiādē kamaniņu sportā sieviešu vieniniekos Ullai Zirnei.
2012. gada Eiropas U-16 un U-18 čempionāts basketbolā notika Latvijā un Lietuvā.

2013[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada Pasaules čempionātos:

  • 11 Zelts motokrosā junioriem 125cc klasē Paulam Jonasam;
  • 11 Zelts simtlauciņu dambretē Zojai Golubevai;
  • 22 Sudrabs skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 33 Bronza pludmales volejbolā Mārtiņam Pļaviņam un Jānim Šmēdiņam;
  • 33 Bronza orientēšanās sportam garajā distancē Edgaram Bertukam;
  • 33 Bronza akadēmiskajā airēšanā sievietēm U-23 grupā vieniniekos Elzai Gulbei;
  • 33 Bronza kamaniņu sportā komandu stafetē Andrim un Jurim Šicam, Elīzai Tīrumai un Ināram Kivleniekam.

2013. gada Eiropas čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts motokrosā junioriem 125cc klasē Paulam Jonasam;
  • 11 Zelts rallijkrosā Super 1600 kategorijā Reinim Nitišam;
  • 11 Zelts šķēpmešanā vīriešiem U-23 grupā Zigismundam Sirmajam;
  • 11 Zelts šķēpmešanā sievietēm U-23 grupā Līnai Mūzei;
  • 11 Zelts elites kungu BMX Mārim Štrombergam;
  • 11 Zelts svarcelšanā vīriešiem U-23 grupā Artūram Plēsniekam;
  • 11 Zelts brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 63 kg Anastasijai Grigorjevai;
  • 22 Sudrabs pludmales volejbolā Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam;
  • 22 Sudrabs basketbolā U-20 grupā Latvijas izlasei;
  • 33 Bronza svarcelšanā vīriešiem svarā līdz 105 kg Artūram Plēsniekam;
  • 33 Bronza džudo vīriešiem svarā līdz 100 kg Jevgeņijam Borodavko;
  • 33 Bronza svarcelšanā juniorēm svarā līdz 48 kg Rebekai Kohai.

2013. gada Vasaras Universiādē:

11 Zelts FIBA Eirolīgā sievietēm Anetei Jēkabsonei-Žogotai, kura spēlē iekš Jekaterinburgas UGMK.
Mairis Briedis iegūst pasaules čempiona titulu boksā IBA versijā svarā līdz 90,7 kg.
2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā tika rīkots Latvijā.

2014[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos Latvija ieguva 1 zelta, 1 sudraba un 3 bronzas medaļas:

2014. gada Vasaras Jaunatnes olimpiskajās spēlēs:

2014. gada Pasaules čempionātos:

  • 33 Bronza rallijkrosā Supercar klasē Reinim Nitišam;
  • 33 Bronza brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 69 kg Laurai Skujiņai;
  • 33 Bronza brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 63 kg Anastasijai Grigorjevai.

2014. gada Eiropas čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts elites kungu BMX Mārim Štrombergam;
  • 11 Zelts brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 63 kg Anastasijai Grigorjevai;
  • 11 Zelts svarcelšanā juniorēm svarā līdz 48 kg Rebekai Kohai;
  • 11 Zelts biatlonā 20 km ind. dist. vīriešiem Andrejam Rastorgujevam;
  • 22 Sudrabs svarcelšanā juniorēm svarā līdz 53 kg Rebekai Kohai;
  • 22 Sudrabs basketbolā vīriešiem U-16 grupā Latvijas izlasei;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā komandu stafetē Andrim un Jurim Šicam, Elīzai Tīrumai un Mārtiņam Rubenim;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā junioriem komandu stafetē Rikam Kristenam Rozītim, Ullai Zirnei;
  • 33 Bronza kamaniņu sportā junioriem vieniniekos Rikam Kristenam Rozītim;
  • 33 Bronza brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 69 kg Laurai Skujiņai;
  • 33 Bronza rallijkrosā Super 1600 kategorijā Jānim Baumanim;
  • 33 Bronza biatlonā 10 km sprintā vīriešiem Andrejam Rastorgujevam.

11 Zelts WNBA Anetei Jēkabsonei-Žogotai, kura spēlē iekš Fīniksas "Mercury".
Ernests Gulbis sasniedz Francijas atklātā čempionāta pusfinālu, 2014. gada 9. jūnijā nonākot 10. vietā rangā, kas ir viņa karjeras augstākais punkts līdz šim, kopsummā gūstot 6 ATP vienspēļu titulus un 2 ATP dubultspēļu titulus.
2014. gada U-16 Eiropas čempionāts basketbolā notika Latvijā.
2014. gada Eiropas čempionāts kamaniņu sportā notika Siguldā.

2015[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieglatlēte Laura Ikauniece, gada sportiste 2015 un 2016

2015. gada Pasaules čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts motokrosā ar blakusvāģi pasažierim Kasparam Stupelim;
  • 11 Zelts simtlauciņu dambretē Zojai Golubevai;
  • 11 Zelts kamaniņu sportā junioriem vieniniekos Kristeram Aparjodam;
  • 11 Zelts kamaniņu sportā junioriem komandu stafetē Ullai Zirnei;
  • 22 Sudrabs bobslejā vīriešu divniekos Oskaram Melbārdim ar stūmēju Daumantu Dreiškenu;
  • 22 Sudrabs motosportā MX2 klasē Paulam Jonasam;
  • 22 Sudrabs svarcelšanā jaunietēm svarā līdz 53 kg Rebekai Kohai;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā vīriešiem vieniniekos U-23 grupā Rikam Kristenam Rozītim;
  • 33 Bronza skeletonā vīriešiem Tomasam Dukuram;
  • 33 Bronza bobslejā vīriešu četriniekos Oskaram Melbārdim ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Jāni Strengu un Daumantu Dreiškenu;
  • 33 Bronza septiņcīņā sievietēm Laurai Ikauniecei-Admidiņai;
  • 33 Bronza svarcelšanā vīriešiem svarā līdz 105 kg Artūram Plēsniekam.

2015. gada Eiropas čempionātos:

  • 11 Zelts rallijkrosā Super 1600 kategorijā Jānim Baumanim;
  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts bobslejā vīriešu četriniekos Oskaram Melbārdim ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Daumantu Dreiškenu un Jāni Strengu;
  • 11 Zelts svarcelšanā vīriešiem U-23 grupā Artūram Plēsniekam;
  • 11 Zelts svarcelšanā jaunietēm svarā līdz 53 kg Rebekai Kohai;
  • 11 Zelts svarcelšanā juniorēm svarā līdz 53 kg Rebekai Kohai;
  • 22 Sudrabs bobslejā vīriešu divniekos Oskaram Melbārdim un Daumantam Dreiškenam;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā junioriem vieniniekos Kristeram Aparjodam;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā junioriem komandu stafetē Kendijai Aparjodei,
  • 33 Bronza kamaniņu sportā vīriešiem divniekos Andrim un Jurim Šicam;
  • 33 Bronza kamaniņu sportā stafetē Ināram Kivleniekam, Elīzai Caucei, Andrim un Jurim Šicam;
  • 33 Bronza šķēpa mešanā medicīniskajā klasē Dmitrijam Silovam.

2015. gada Eiropas spēlēs Baku:

2015. gada NBA draftā ar ceturto kārtas numuru Latvijas basketbolistu Kristapu Porziņģi izvēlējās Ņujorkas "Knicks", kļūdams par NBA visu laiku augstāk draftēto basketbolistu no Baltijas valstīm.
Pēc iekļūšanas WTA Kvebekas turnīra finālā 2015. gadā Aļona Ostapenko pirmoreiz iekļuva vienspēļu ranga pirmajā simtniekā;
Rīgā notika 2015. gada Eiropas čempionāta basketbolā apakšgrupu turnīri.

2016[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada Paraolimpiskajās spēlēs:

  • 11 Zelts diska mešanā F51—F53 kategorijā Aigaram Apinim;
  • 11 Zelts šķēpa mešanas F55/F56 medicīnas grupā Diānai Dadzītei, uzstādot pasaules rekordu — 23,26 m;
  • 33 Bronza diska mešanā Diānai Dadzīte;
  • 33 Bronza lodes grūšanā Edgaram Bergam.

2016. gada Ziemas Jaunatnes olimpiskajās spēlēs:

2016. gada Pasaules čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts bobslejā vīriešu četriniekos Oskaram Melbārdim ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā stafetē Ināram Kivleniekam, Elīzai Caucei, Andrim un Jurim Šicam;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā junioriem vieniniekos Kristeram Aparjodam.

2016. gada Eiropas čempionātos:

  • 11 Zelts pludmales volejbolā Anastasijai Kravčenokai;
  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts lodes grūšanā sievietēm F55 medicīniskajā klasē Diānai Dadzītei;
  • 11 Zelts šķēpmešanā vīriešiem Zigismundam Sirmajam;
  • 11 Zelts svarcelšanā vīriešiem svarā līdz 105 kg Artūram Plēsniekam;
  • 11 Zelts brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 63 kg Anastasijai Grigorjevai;
  • 11 Zelts skeletonā juniorēm Leldei Priedulēnai;
  • 22 Sudrabs akadēmiskajā airēšanā Elzai Gulbei;
  • 22 Sudrabs šķēpmešanā sievietēm F55 medicīniskajā klasē Diānai Dadzītei;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā sievietēm Elīzai Caucei;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā stafetē Elīzai Caucei, Artūram Dārzniekam, Andrim un Jurim Šicam;
  • 33 Bronza kamaniņu sportā junioriem vieniniekos Kristeram Aparjodam;
  • 33 Bronza svarcelšanā sievietēm svarā līdz 53 kg Rebekai Kohai;
  • 33 Bronza 200 m smaiļošanā vīriešiem Aleksejam Rumjancevam;
  • 33 Bronza diska mešanā sievietēm F55 medicīniskajā klasē Diānai Dadzītei.

2016. gada 3. decembrī — 2016. gada 11. decembrī Latvijā notika Pasaules čempionāts florbolā
Mairis Briedis iegūst IBF starpkontinentiālā čempiona boksā titulu svarā līdz 90,7 kg.
2016. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā notika Rīgā.

2017[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada Pasaules čempionātos:

  • 11 Zelts motokrosā MX2 klasē Paulam Jonasam;
  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts šķēpmešanā sievietēm F55 medicīniskajā klasē Diānai Dadzītei;, uzstādot pasaules rekordu — 27,07 m;
  • 11 Zelts lodes grūšanā sievietēm F55 medicīniskajā klasē Diānai Dadzītei;
  • 11 Zelts diska mešanā sievietēm F55 medicīniskajā klasē Diānai Dadzītei;
  • 11 Zelts simtlauciņu dambretē Zojai Golubevai;
  • 11 Zelts svarcelšanā juniorēm svarā līdz 58 kg Rebekai Kohai;
  • 11 Zelts kamaniņu sportā junioriem vieniniekos Kristeram Aparjodam;
  • 22 Sudrabs 200 m smaiļošanā vīriešiem Aleksejam Rumjancevam;
  • 22 Sudrabs svarcelšanā vīriešiem svarā līdz 105 kg Artūram Plēsniekam;
  • 33 Bronza kamaniņu sportā vīriešiem divniekos U-23 grupā Kristenam Putinam un Imantam Marcinkēvičam;
  • 33 Bronza svarcelšanā sievietēm svarā līdz 58 kg Rebekai Kohai;
  • 33 Bronza brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 60 kg Anastasijai Grigorjevai;

2017. gada Eiropas čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts sprintā sievietēm 400 m distancē Guntai Vaičulei;
  • 22 Sudrabs svarcelšanā sievietēm svarā līdz 58 kg Rebekai Kohai;
  • 22 Sudrabs brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 60 kg Anastasijai Grigorjevai;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā junioriem vieniniekos Kristeram Aparjodam;
  • 33 Bronza bobslejā vīriešu divniekos Oskaram Ķibermanim un Matīsam Miknim;
  • 33 Bronza kamaniņu sportā stafetē Artūram Dārzniekam, Elīzai Caucei, Andrim un Jurim Šicam;
  • 33 Bronza kamaniņu sportā junioriem komandu stafetē Kristeram Aparjodam, Mārtiņam Botam, Robertam Plūmem un Elīnai Ievai Vītolai;
  • 33 Bronza biatlonā 12,5 km iedzīšanā vīriešiem Andrejam Rastorgujevam.

2017. gada Universiādē:

  • 22 Sudrabs sprintā sievietēm 200 m distancē Guntai Vaičulei.

11 Zelts Aļonai Ostapenko Francijas atklātajā čempionātā.
Mairis Briedis iegūst WBC pagaidu čempiona jostu

2018[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs:

  • 33 Bronza bobslejā divniekos Oskaram Melbārdim un Jānim Strengam.

2018. gada Pasaules čempionātos:

  • 11 Zelts svarcelšanā juniorēm svarā līdz 58 kg Rebekai Kohai;
  • 22 Sudrabs motokrosā MX2 klasē Paulam Jonasam;
  • 33 Bronza svarcelšanā sievietēm svarā līdz 59 kg Rebekai Kohai.

2018. gada Eiropas čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts svarcelšanā sievietēm svarā līdz 58 kg Rebekai Kohai;
  • 11 Zelts biatlonā 10 km sprintā vīriešiem Andrejam Rastorgujevam;
  • 22 Sudrabs pludmales volejbolā Anastasijai Kravčenokai;
  • 22 Sudrabs basketbolā vīriešiem U-18 grupā Latvijas izlasei;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā vīriešiem divniekos Andrim un Jurim Šicam;
  • 33 Bronza kamaniņu sportā komandas stafetē Kendijai Aparjodei, Ināram Kivleniekam, Andrim un Jurim Šicam;
  • 33 Bronza 1 000 m šorttrekā vīriešiem Roberto Puķītim.

Jūrmalā notika 2018. gada čempionāts pludmales volejbolā U-22 grupā.
2018. gada U-18 Eiropas čempionāts basketbolā notika Latvijā.
2018. gada Eiropas čempionāts kamaniņu sportā notika Siguldā.
2018. gada 21. jūlijā Uzvarot Sarptautiskās tenisa federācijas 15 000 kategorijas turnīrā vienspēlēs, ITF titulu iegūst Daniela Vismane, tad 2018. g. augustā - dubultspēlēs.
Kristaps Porziņģis tika izvēlēts NBA Visu zvaigžņu spēles rezervistu sastāvā, taču 2018. gada 7. februārī viņš guva smagu ceļgala traumu — sarautas krusteniskās saites, kas sportistam liedza spēlēt vairāk nekā gadu. Tādēļ 2018. gada 31. janvārī viņš tika aizmainīts uz Dalasas "Mavericks".

2019[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada Pasaules čempionātos:

  • 11 Zelts motokrosā ar blakusvāģi Kasparam Stupelim;
  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts šķēpa mešanā sievietēm F55 medicīniskajā klasē Diānai Dadzītei;
  • 22 Sudrabs bobslejā vīriešu četriniekos Oskaram Ķibermanim ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Jāni Strengu un Matīsu Mikni;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā komandas stafetē Kendijai Aparjodei;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā vīriešiem U-23 grupā Kristeram Aparjodam.

2019. gada Eiropas čempionātos:

  • 11 Zelts skeletonā vīriešiem Martinam Dukuram;
  • 11 Zelts svarcelšanā sievietēm svarā līdz 59 kg Rebekai Kohai;
  • 11 Zelts pludmales volejbolā Tīnai Laurai Graudiņai un Anastasijai Kravčenokai;
  • 22 Sudrabs bobslejā vīriešu četriniekos Oskaram Ķibermanim ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Jāni Strengu un Matīsu Mikni;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā junioriem komandu stafetē Gintam Bērziņam, Elīnai Ievai Vītolai;
  • 22 Sudrabs kamaniņu sportā juniorēm vieniniekos Elīnai Ievai Vītolai;
  • 33 Bronza brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 68 kg Anastasijai Grigorjevai;
  • 33 Bronza kamaniņu sportā vīriešiem vieniniekos Jurim Šicam;
  • 33 Bronza kamaniņu sportā komandu stafetē Ināram Kivleniekam, Elīzai Caucei, Andrim un Jurim Šicam;
  • 33 Bronza kamaniņu sportā vīriešiem U-23 grupā Kristeram Aparjodam.

2019. gada Eiropas spēlēs Latvija ieguva 2 zelta, 3 sudraba un 2 bronzas medaļas, t.sk. 11 Zelts brīvajā cīņā sievietēm svarā līdz 68 kg Anastasijai Grigorjevai.
No 27. jūnija līdz 7. jūlijam Latvijā un Serbijā notika 2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Nodibina partiju apvienību 'Vienotība'; Dombrovskis varētu būt premjera kandidāts». Delfi. 2010.03.06. Skatīts: 2010.07.19.
  2. «VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu». Delfi. 2010.07.04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2010.08.05.
  3. Ināra Egle, Elizabete Rutule. «TP un LPP/LC apvienības līdera lomu uzņemas Ulmanis». diena.lv, 12.06.2010. Skatīts: 26.07.2010.
  4. «Mudina diskusijās par Satversmes preambulu nepieļaut sabiedrības šķelšanu». Delfi.lv. Skatīts: 2019. gada 27. decembrī.
  5. «Streļčenoks atbrīvo no amata Strīķi». Delfi. 2013.12.20. Skatīts: 2013.12.20.
  6. «Dombrovskis atceļ rīkojumu par Strīķes atlaišanu; Streļčenoks pikts». Delfi. 2014.01.07. Skatīts: 2014.01.07.
  7. «'Vienotības' biedrs lūdz DP izmeklēt iespējamu balsu pirkšanu par labu Zaķim». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 7. oktobrī.
  8. «Zaķis atkāpjas no Saeimas 'Vienotības' frakcijas vadītāja amata». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 7. oktobrī.
  9. «Prezidenta pirmie vārdi: "Laikam no sākuma jāierauj"». Nra.lv. 2015. gada 3. jūnijā.
  10. «Piketē pret bēgļu uzņemšanu». LTV Panorāma. 2015. gada 4. augustā.
  11. «S.Āboltiņa: Ūjināšana mazinās “Vienotības” reitingus». LTV Panorāma. 2015. gada 26. augustā.
  12. «Laimdota Straujuma: Šobrīd ir pret mani organizēta milzīga kampaņa. Intervija Krustpunktā». Latvijas Radio. 2015. gada 3. decembrī.
  13. «Laimdota Straujuma nepiekāpjas». LTV Panorāma. 2015. gada 3. decembrī.
  14. «Āboltiņa divas reizes mēģinājusi pierunāt Straujumu atkāpties no amata». apollo.lv. 2016. gada 15. janvārī.
  15. Piebalgs nomaina Āboltiņu «Vienotības» līdera amatā Archived 2016. gada 6. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Madara Līcīte, Māris Klūga, 2016. gada 4. jūnijā
  16. VIENOTĪBAS jaunā valde lemj izslēgt Solvitu Āboltiņu no partijas Archived 2018. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē. "Vienotības" oficiālā mājaslapa
  17. «Straujuma pieprasa Matīsa demisiju». lsm.lv. 2015. gada 4. novembrī.
  18. «Saeima pieņem 2016. gada valsts budžetu». lsm.lv. 2015. gada 30. novembrī.
  19. «Latvijas aizsardzības budžets – viens no straujāk augošajiem pasaulē». sargs.lv. 2016. gada 12. decembrī.
  20. «Straujuma demisionē; kā pēcteci iesaka Kozlovski (papildināts 16:05)». Diena.lv. Skatīts: 2015. gada 12. decembrī.
  21. «Ieskats valdības tapšanas mokās 109 dienu garumā» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  22. «Dienvidu tilta 2. kārta». Celuprojekts.lv. 2011. gada 8. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembrī. Skatīts: 2019. gada 27. decembrī.
  23. «Dienvidu tilts ir gatavs - pabeidz trešās kārtas izbūvi». Delfi.lv. 2013. gada 29. oktobrī.
  24. «Atklāj ātrgaitas autoceļu Tīnūži – Koknese, atvieglo tranzītkravu kustību». Automedia.lv. 2013. gada 7. novembrī.
  25. «Tīnūžu–Kokneses autoceļa bīstamais lāsts». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2015. gada 22. maijā.
  26. «LDz atklās sliežu ceļu posmā Skrīveri-Krustpils; investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro». La.lv. 2015. gada 30. janvārī.
  27. «Dzelzceļa nozarei lieli izaicinājumi». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2016. gada 11. aprīlī.
  28. www.DELFI.lv. «Jurašs: Magoņa krimināllietā man piedāvāja miljonu». delfi.lv (latviešu), 2016-07-14. Skatīts: 2019-04-10.
  29. ««airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta». lsm.lv. 2015-11-23. Skatīts: 2015-11-24.
  30. «Zakulis liek noprast – atkāpšanās no FKTK šefa amata saistīta ar ārējiem apstākļiem» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  31. «FKTK vēršas tiesā par AS “TRASTA KOMERCBANKA” likvidācijas sākšanu» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  32. «Krišjāņa Barona iela brūk - defekti visā ielas garumā vairāk nekā 650 vietās.». Pilsēta cilvēkiem. 2017. gada 10. martā.
  33. «Rīgā tuvākajā laikā aizvāks Barona ielā izvietotos puķu stādījumus». Tvnet.lv. 2019. gada 11. jūnijā.
  34. «Uz vasaru pārbīda plānus slēgt automašīnu satiksmei Krišjāņa Barona ielu». Lsm.lv. 2019. gada 20. martā.
  35. «Latvijas drošības iestādes zināja par skandalozo foto» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  36. «Rimšēviča kukuļotāji - "Trasta komercbankas" akcionāri - netiks tiesāti, jo paši devās ziņot par kukuļa pieņemšanu» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  37. «LTV: Drošības naudu par Rimšēviču iemaksājis uzņēmējs Andris Kreislers» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  38. «Rimšēvičs "Norvik bankas" īpašnieku vaino afēras īstenošanā» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  39. «Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa ņemšanu no Trasta komercbankas» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  40. «ECB lūdz ES Tiesu izvērtēt liegumu Rimšēvičam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  41. «Rimšēviča kukuļotāji - "Trasta komercbankas" akcionāri - netiks tiesāti, jo paši devās ziņot par kukuļa pieņemšanu» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  42. ««Moneyval» nosaka Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu cīņas pret naudas atmazgāšanu jomā» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  43. «Centrālā banka brīdina: Nonākšana pelēkajā sarakstā var būtiski ietekmēt Latvijas izaugsmi» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  44. ««Moneyval» novērtē Latvijas progresu cīņā ar naudas atmazgāšanu, bet atstāj uzraudzību» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  45. DELFI. «Reportāža: Durvis ver tirdzniecības milža 'IKEA' veikals Rīgā». DELFI (latviešu), 2018-08-30. Skatīts: 2018-08-30.
  46. «Paraksta līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām». lsm.lv. 2019. gada 30. jūlijā.
  47. «Atklāts elektropārvades stiprināšanas projekta Kurzemes loks noslēdzošais posms». Diena.lv. 2019. gada 11. septembrī.
  48. «Pabeigta kultūras pils «Ziemeļblāzma» rekonstrukcija un restaurācija». Tvnet.lv. 2013. gada 3. maijā.
  49. «Skolēni ģībst arī noslēguma koncerta laikā». Nra.lv. 2015. gada 12. jūlijā.
  50. «Pēc vērienīgas rekonstrukcijas durvis ver VEF kultūras pils». Latvijas Radio. 2017. gada 17. novembrī.
  51. «TVNET: Kannās filmu «Četri balti krekli» uzņem ar stāvovācijām» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  52. «Foto: Rīgā pabeigta 29 miljonus eiro vērtā muzeju krātuve». Apollo.lv. 2019. gada 29. novembrī.
  53. «LTV: Saeima atbalsta pretrunīgi vērtētās normas par tikumisko audzināšanu skolās» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  54. «LTV: "Kultūršoks": Vai "tikumības grozījumi" ietekmējuši izglītības saturu?» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  55. «Delfi: Ušakova rīkojums "izķert" rupjības skolās: Direktori pārsteigti un skeptiski» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  56. «Satori: Literatūras skolotāja saņem aizrādījumu par Agneses Krivades dzejoļa izmantošanu stundā» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  57. «Latvijā izstrādātais AirDog izrādīts CES izstādē Lasvegasā». tvnet.lv. 2015. gada 7. janvārī.
  58. «LTV: Revolūcija izglītībā - reforma uzņem apgriezienus, bet skolotājus māc neziņa» (latviešu). Skatīts: 2018-10-25.
  59. 59,0 59,1 59,2 59,3 «Ugunsgrēks Rīgas cirkā likvidēts». tvnet.lv. 2015. gada 19. martā. Kļūda atsaucē: nederīga <ref> iezīme; nosaukums "siltais2019" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu
  60. «Rīgas cirks sola krāsainu sezonu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.
  61. «Laikmetīgās mākslas festivālu SURVIVAL KIT atklās ar krāšņu programmu Rīgas cirka ēkā». www.km.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2019-07-30.[novecojusi saite]
  62. «LTV: Pie Rīgas Brāļu kapiem nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus» (latviešu). Skatīts: 2018-10-25.
  63. «Apollo: Advokāta Bērziņa slepkavība: Policijai pagaidām nav izdevies aizturēt vainīgos» (latviešu). Skatīts: 2020-9-27.
  64. Trallis Jānis. «Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā», 2019.12.28. Skatīts: 2019.12.29.
  65. «Šoruden nokulta visu laiku lielākā graudu raža; Latvijā nepietiek glabātavu». La.lv. 2015-11-10. Skatīts: 2015-11-14.
  66. «Latvijā būs pieci jauni dabas pieminekļi». la.lv. 2019. gada 17. decembrī.
  67. «Latvijā būs pieci jauni dabas pieminekļi, divi no tiem – Pierīgā». aprinkis.lv. 2019. gada 17. decembrī.