Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Saeimā pārstāvētās partijas izvirza savus prezidenta amata kandidātus. Lai kandidāts tiktu ievēlēts, par viņu jānobalso vismaz 51 no 100 Saeimas deputātiem. Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis vajadzīgo balsu skaitu, tad notiek atkārtota balsošana. Ja arī pēc otrās reizes netiek noskaidrots uzvarētājs, ar katru nākamo kārtu no vēlēšanām tiek izslēgts kandidāts, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Ja arī pēdējā kārtā, kurā palikuši 2 kandidāti, neviens no viņiem nesaņem vismaz 51 balsi, notiek jaunas vēlēšanas, kurās tiek izvirzīti jauni vai arī jau bijušie kandidāti[1].
Pirmā vēlēšanu kārta notika 6.jūlijā. Balsojuma pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nepieciešamo balsu skaitu savākt nespēja. Guntis Ulmanis saņēma 12 balsis, Aivars Jerumanis - 14 balsis, bet Gunārs Meierovics - 35 balsis. Tā kā jau iepriekš bija izlemts, ka gadījumā, ja vienā kārtā prezidents ievēlēts netiks, tad nākamā kārta notiks nākamajā dienā, otrā balsojuma kārta tika pārcelta uz nākamo sēdi 7. jūlijā.
Otrajā kārtā pēc likuma vajadzēja piedalīties tiem pašiem trim kandidātiem, kas pirmajā kārtā, bet lielākā balsu skaita ieguvējs pirmajā kārtā - Gunārs Meierovics savu kandidatūru bija atsaucis par labu Guntim Ulmanim. Šajā kārtā Guntis Ulmanis saņēma 46 balsis, bet Aivars Jerumanis - 10 balsis. Līdz ar to bija nepieciešama balsošana trešajā kārtā, kurā vairs nepiedalījās A.Jerumanis kā mazākā balsu skaita īpašnieks otrajā balsojuma kārtā. Trešajā balsojuma kārtā piedalījās vairs tikai Guntis Ulmanis, kas saņēma 53 balsis par un 26 balsis pret un tika ievēlēts par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas prezidentu [2].