2003. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas

2003. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas
	Deputātu balsu sadalījums.
Iepriekšējais Valsts prezidents; Vaira Vīķe-Freiberga; bez partijas	Valsts prezidents ; Vaira Vīķe-Freiberga; bez partijas

2003. gada Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas notika 2003. gada 20. jūnijā. Bija izvirzīta tikai viena prezidenta kandidatūra — tā brīža Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kuru ar pārliecinošu balsu vairākumu ievēlēja atkārtoti par prezidenti vēl uz četriem gadiem. Kā paredz Satversme, prezidentu ievēlēja 8. Saeima.

Kandidāti

Kandidāts
Vaira Vīķe-Freiberga

Vēlēšanu norise

2003. gada prezidenta vēlēšanas bija līdz šim vienīgās prezidenta vēlēšanas atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā, kurās bija tikai viena kandidatūra. Balsošana notika aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, deputātiem pa vienam ieejot balsošanas zālē. Jau pirmajā balsojuma kārtā Vaira Vīķe-Freiberga ieguva pietiekamu balsu skaitu, lai tiktu atkārtoti ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti, saņemot 88 balsis Par no maksimāli iespējamajām simts. Līdz ar to, tāpat kā Guntis Ulmanis pirms viņas, arī Vaira Vīķe-Freiberga bija tikusi atkārtoti ievēlēta par Latvijas prezidenti^[1]. Lielāku atbalstu par viņu Latvijas Republikas vēsturē guva tikai Jānis Čakste 1922. gada vēlēšanās.

Balsojumā par Vairas Vīķes-Freibergas atkārtotu ievēlēšanu piedalījās visi partiju Jaunais laiks, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienības, Latvijas Pirmās partijas, Tautas partijas un Tautas saskaņas partijas deputāti, kuri jau iepriekš bija pauduši atbalstu prezidentes ievēlēšanai. Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija pirms prezidenta vēlēšanām bija paziņojusi, ka tā balsos pret prezidentes pārvēlēšanu, bet četri Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā Saeimas deputāti balsojumā plānoja nepiedalīties^[2].

Prezidentes pilnvaras otrajiem četriem prezidentūras gadiem sākās 2003. gada 8.jūlijā, kad viņai bija jādod zvērests.

Kandidāts	Par	Pret
Vaira Vīķe-Freiberga	88	6

Atsauces

[1] Saeimas sēdes stenogramma

[2] Vairu Vīķi-Freibergu atkārtoti ievēlē Valsts prezidenta amatā

[1]

[2]