Pāriet uz saturu

270. Abrenes sapieru bataljons

Vikipēdijas lapa
270. Abrenes sapieru bataljons
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1942—1945
Pakļautība SS un policijas vadītājs Ostlandē
281. sardzes divīzija
VI SS korpuss
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Inženiertehniski uzdevumi
Sardžu pienākumi un partizānu apkarošana frontes aizmugurē
Kaujas Kurzemes cietoksnī
Komandieri
Komandieri Pēteris Saulītis

270. Abrenes sapieru bataljons (vācu: 270. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza Kurzemes cietoksnī 1945. gada 8. maijā.[1]

270. Abrenes sapieru bataljonu saformēja kapteinis Pēteris Saulītis 1942. gada 9. maijā Abrenē no Ziemeļlatgales reģiona brīvprātīgajiem kā 20-E latviešu policijas bataljonu, taču jau 18. maijā tas tika pārsaukt par 270. Abrenes sapieru bataljonu, tā sastāvā bija 11 virsnieki, 49 instruktori un 543 kareivji.[1]

270. Abrenes sapieru bataljona kritušo apbedīšana pēc kaujas ar partizāniem Ostrovas-Sebežas rajonā.

Jau drīz pēc saformēšanas 270. bataljons bija spiests ne tikai nodarboties ar inženiertehnisko uzdevumu veikšanu, bet arī iesaistīties kaujas darbībā. No 28. jūnija līdz pat jūlija vidum bataljons, līdz ar vairākām vācu vienībām, piedalījās ap 400 vīru lielas, labi bruņotas partizānu grupas apkarošanā Ostrovas-Sebežas rajonā, zaudējot vairākus kritušos, tostarp 4. rotas komandieri virsleitnantu Lipski. 1942. gada vasaras beigās bataljonu iesaistīja dzelzceļa būves darbos frontes tiešā aizmugurē.

270. Abrenes sapieru bataljona celta tilta atklāšana.

1943. gada 18. martā bataljonu pārdēvēja par 672. austrumu sapieru bataljonu (vācu: Ost-Pionier-Bataillon 672) un 5. septembrī pievienoja vācu 281. sardzes divīzijai, tās sastāvā bataljons piedalījās kaujās pie Opočkas Pleskavas tuvumā 1943. gada rudenī, kā arī Panteru līnijas aizsardzībā 1944. gada sākumā, līdz 1944. gada 1. jūlijam tas bija zaudējis 26 kritušos, 11 no ievainojumiem mirušos un 61 ievainoto, bataljona sastāvu 1. jūlijā veidoja 36 virsnieki, 124 instruktori un 468 kareivji. Vēlāk bataljons līdz ar vācu 281. divīziju nonāca Kurzemes cietoksnī, novietojoties frontes iecirknī pie Tukuma. 1944. gada jūlijā bataljons tika atdalīts no 281. divīzijas, to 1945. gada janvārī izveda uz Vāciju, un pakļauts VI armijas SS korpusam Armiju grupas Kurzeme sastāvā.

Bataljons padevās gūstā līdz ar kapitulāciju 1945. gada 8. maijā 300 vīru sastāvā.[2]

  1. 1,0 1,1 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 227. lpp
  2. Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 56.sējums, 226. lpp.