274. latviešu kārtības dienesta bataljons
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1942-1944 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Partizānu apkarošana Baltkrievijā Kaujas Polockas frontē |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Ādolfs Brunners Arnolds Līcis |
274. latviešu kārtības dienesta bataljons (vācu: 274. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar izformēšanu 1944. gada septembrī.[1]
Izveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]274. latviešu kārtības dienesta bataljonu izveidoja 1942. gada 1. oktobrī Varšavā no 272. Daugavgrīvas bataljona 1. rotas, par komandieri ieceļot virsleitnantu Ādolfu Brunneru. 16. oktobrī bataljons devās uz Babruisku 2 virsnieku, 14 instruktoru un 186 kareivju sastāvā.[1]
Dienesta gaitas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bobrujskā bataljonu novietoja meža nometnē ap 3 km no pilsētas, kur to apbruņoja ar vācu ieročiem un 1. decembrī uzsāka intensīvas apmācības. 1943. gada 10. februārī bataljonu formāli ieskaitīja Latviešu leģionā, taču faktiski tas palika pakļauts nometnes komandantam Martinam kā 1. latviešu sardzes rota (vācu: 1. Lettische Wachtskompanie). Sākot ar 23. martu bataljonu iesaistīja partizānu apkarošanā Bobrujskas apkārtnē, šajos pienākumos bataljons pavadīja laiku līdz 1943. gada oktobrim. 23. oktobrī bataljonu piedalīja 2. SS jēgeru pulkam. Tā sastāvā bataljons 19. novembrī nonāca frontē Polockas sektorā, kur atvaires kaujās vairāki bataljona vīri izpelnījās apbalvošanu ar Dzelzs krustu. 1944. gada janvārī bataljonu, kas bija kopumā zaudējis 3 kritušos un 40 ievainotos, pārcēla uz atbalsta punktu pie Stradānu ezera. 5. februārī izlūkgājienā smagi ievainota tā komandieri kapteini Brunneru un viņa vietā stājās leitnants Arnolds Līcis. 8. martā bataljons ieradās Rīgā, kur pildīja sardžu pienākumus. 1. jūlijā bataljonā bija 2 virsnieki, 20 instruktori un 210 kareivji, taču 30. jūlijā vairs tikai 2 virsnieki, 11 instruktori un 97 kareivji.
Rīgā bataljons atradās Rīgas ziemeļrietumu kaujas grupas B daļā, ar štābu Šampētera ielā 135 un atbildības rajonu no Kalnciema ielas līdz Šindlera alus darītava. Bataljons tika izformēts 1944. gada septembrī.[1]