Pāriet uz saturu

Andrejs Kravčanka

Vikipēdijas lapa
Andrejs Kravčanka
Андрэй Краўчанка
Andrejs Kravčanka
Personas dati
Dzimis 1986. gada 4. janvārī (38 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Mišanka, Pjetrikavas rajons, Gomeļas apgabals, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Augums 191 cm
Svars 84 kg
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika

Andrejs Kravčanka (baltkrievu: Андрэй Сяргеевіч Краўчанка, krievu: Андрей Сергеевич Кравченко; dzimis 1986. gada 4. janvārī) ir bijušais Baltkrievijas vieglatlēts, 2008. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs desmitcīņā, divu pasaules čempionātu sudraba medaļnieks, Eiropas čempions desmitcīņā un septiņcīņā, Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātais sporta meistars .

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Kravčanka ir dzimis un bērnību pavadījis Gomeļas apgabala Mišankas militārajā pilsētiņā. Viņa tēvs ir militārpersona, PSRS čempions militārajā daudzcīņā;[1] māte, kurai arī bija sporta pieredze, strādāja militārās vienības bibliotēkā. Andrejam skolas gados patika vieglatlētika un volejbols.[2]

1999. gadā reģionālajās pionieru sacensībās viņš tikās ar Gomeļas olimpisko rezervju skolas treneriem. Puiša sportiskās izredzes nebija acīmredzamas — toreiz Kravčenko, pēc paša vārdiem, "bija mazs, 167 centimetri,un tievs",[3] taču lielā mērā mātes neatlaidības dēļ viņu treneris Mihails Konopļovs tomēr uzaicināja uz treniņnometni "Золотые Пески" pie Gomeļas, kur pirmo reizi mūžā ņēma rokās šķēpu. Pēc šīm treniņnometnēm Gomeļas sporta skolas treneris Ivans Gordijenko pieņēma Kravčenko savā grupā.[3]

Kravčenko pirmais nozīmīgais sasniegums bija sudraba medaļa 2003. gada pasaules junioru čempionātā Šerbrūkā. Tajā pašā gadā konflikta ar Ivanu Gordienko dēļ Kravčenko devās uz Somiju un divus gadus trenējās pie slavenā Baltkrievijas desmitcīņnieka Eduarda Hemelainena tēva Pāvela Hemelainena. Šī speciālista vadībā viņš kļuva par Pasaules un Eiropas jaunatnes čempionātu uzvarētāju, tomēr, pēc Kravčenko teiktā, Hemelainena vecākā diezgan skarbās darba metodes lika atgriezties pie Gordijenko.[3]

2007. gada 26.—27. maijā tradicionālajā desmitcīņas superturnīrā Hypo-Meeting Austrijas pilsētā Gecisā Kravčenko izcīnīja zelta medaļu, uzstādot personisko rekordu 8617 punktus. Viņš uzrādīja jaunus personīgos sasniegumus uzreiz sešos desmitcīņas programmā iekļautajos veidos,[4] un kopējā punktu summa sezonas beigās kļuva par trešo rezultātu pasaulē.[5] 2007. gada jūlijā Debrecenā Kravčenko kļuva par Eiropas jaunatnes čempionu, sasniedzot rekordrezultātu jaunatnes čempionātos desmitcīņā — 8492, ar 253 punktu pārsvaru pār sudraba medaļas ieguvēju Paskālu Berenbruhu no Vācijas. Osakā notikušais pirmais pieaugušo pasaules čempionāts Kravčenko karjerā atnesa neveiksmi — pašā pirmajā desmitcīņas disciplīnā, 100 metru skrējienā, viņš veica pāragru startu un tika diskvalificēts.

2008. gadā ziemas pasaules čempionātā Valensijā viņš ar personīgo rekordu septiņcīņā — 6234 punkti — ieņēma 2. vietu, zaudējot tikai amerikānim Braienam Klejam (6371).[6] Pekinas olimpiskajās spēlēs zemo rezultātu dēļ tehniskajās disciplīnās Kravčenko krietni atpalika no Braiena Kleja, bet asā cīņā ar krievu Aleksandru Pogorelovu un kubieti Leonelu Suaresu izcīnīja sudrabu. Pirms programmas noslēguma disciplīnas — 1500 metru skrējiena — Baltkrievijas sportists savus sāncenšus apsteidza tikai par 13 punktiem. Skrējiena pēdējā aplī Kravčenko, kurš jau no starta bija skrējis tālu aiz Suaresa, atrada spēkus strauji paātrināties un samazināja atstarpi no kubieša, un tieši pirms finiša līnijas izvirzījās vadībā, uzrādot laiku 4:27.47. Noslēguma tabulā Kravčenko Suaresu apsteidza par 24 punktiem — 8551 pret 8527.[7]

2010. gadā viņš izcīnīja bronzas medaļu Eiropas vasaras čempionātā Barselonā, taču šīs sacensības varēja beigties nepatīkami. Pirmajā mēģinājumā kārtslēkšanas sektorā Kravčenko salauza kārti, bet izpalīdzēja Lietuvas sportists Dariuss Draudvils, kurš viņam iedeva savu kārti.[8]

2011. gadā Parīzes Bercy arēnā, neskatoties uz smagu kājas traumu, kas gūta nedēļu pirms došanās uz sacensībām, Andrejs Kravčenko pārliecinoši izcīnīja karjerā pirmo zelta medaļu Eiropas ziemas čempionātā, uzstādot jaunu valsts un personisko rekordu septiņcīņa — 6282 punkti. 2011.-2012.gadā trenējās krieva Vladimira Kudrjavceva vadībā,[2] kopš 2012.gada septembra četrus gadus — pie Gomeļas trenera Igora Sivodedova, no kura atgriezās pie sava pirmā skolotāja Ivana Gordienko.

Savainojums un labās kājas Ahileja cīpslas operācija, ko Andrejs Kravčenko veica Somijas klīnikā par saviem līdzekļiem,[9] neļāva viņam startēt olimpiskajās spēlēs Londonā. Pēc ilgāka pārtraukuma atgriežoties sacensībās, baltkrievu sportists 2013. gada maijā kļuva par starptautiskā turnīra Florencē uzvarētāju ar sezonas labāko rezultātu pasaulē — 8390,[10] bet jūnijā — par World Challenge turnīra uzvarētāju turnīrā Kladno ar personisko rekordu lodes grūšanā.[11] 2013. gada Pasaules čempionātā Maskavā Kravčenko, neveiksmīgi startējot skriešanas disciplīnās, ieņēma 12. vietu.

2014. gada martā Andrejs Kravčenko otro reizi karjerā izcīnīja pasaules ziemas čempionāta sudraba medaļu. "Ergo" arēnā viņš pārspēja sev piederošo valsts rekordu septiņcīņā — 6303 punkti. Tā paša gada augustā Cīrihē viņš kļuva par Eiropas čempionāta uzvarētāju, tikai par vienu punktu atpaliekot personīgā rekorda. Augstlēkšanā Kravčenko uzrādīja Eiropas čempionātu vēsturē labāko rezultātu starp desmitcīņniekiem (2,22 m). Izpildot astoto veidu, kārtslēkšanu, viņš sajuta sāpes kreisajā Ahileja cīpslā, taču tas netraucēja uzvarēt nākamajā veidā, šķēpa mešanā, un izvirzīties sacensību vadībā.[12]

Eiropas čempionātā gūtās traumas dēļ Andrejam Kravčenko 2015. gada janvārī, jūnijā un septembrī tika veikta kreisās kājas Ahileja cīpslas apvidus operācija un pirmsolimpiskajā sezonā viņš sacensībās nepiedalījās. Ceturtā operācija, kas notika 2016. gada jūnijā, padarīja neiespējamu dalību Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.[13][14] Kopumā vairāku traumu un operāciju dēļ Kravčenko nevarēja startēt gandrīz 5 gadus, taču tomēr atgriezās desmitcīņā un 2019. gada jūnijā kļuva par Baltkrievijas kausa ieguvēju ar 7827 punktiem.[15].

Personīgajā dzīvē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Kravčanka ir precējies ar Baltkrievijas sportisti Janu Maksimavu. Pārim ir meita Emīlija.

Neilgi pēc Baltkrievijas sprinteres Kristīnas Cimanouskas piespiedu repatriācijas mēģinājuma no 2021. gada vasaras olimpiskajās spēlēm Tokijā un tam sekojošās viņas bēgšanas uz Poliju, Maksimava paziņoja, ka arī viņa un viņas vīrs Kravčanka neatgriezīsies Baltkrievijā un tā vietā meklēs patvērumu Vācijā, kur pāris trenējas.[16] Kravčanka iepriekš tika aizturēts Baltkrievijā par piedalīšanos protestos pret Aleksandru Lukašenko.[17]

Interesanti fakti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskajās spēlēs Pekinā fotožurnālistu interesi izraisīja Andreja Kravčankas kājas. Uz abiem sportista apakšstilbiem bija redzami tetovējumi, kuros piktogrammu veidā attēlotas visas desmitcīņas programmā iekļautās disciplīnas: pieci desmitcīņas sacensību pirmajā dienā notiekošie pasākumi uz kreisās kājas, bet pieci pārējie uz labās kājas.[18][19]

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensību rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Sacensības Norises vieta Vieta Disciplīna Rezultāts
2003 Eiropas jauniešu olimpiskais festivāls Valsts karogs: Francija Parīze 5 Tāllēkšana 7.19 m
Pasaules jauniešu čempionāts Valsts karogs: Kanāda Šerbrūka 2 Astoņcīņa 6366 p.
2004 Pasaules junioru čempionāts (en) Valsts karogs: Itālija Grosseto 1 Desmitcīņa (junioru rīki) 8126 p.
2005 Hypo-Meeting Valsts karogs: Austrija Gecisa 13 Desmitcīņa 7833 p.
Eiropas junioru čempionāts (en) Valsts karogs: Lietuva Kauņa 1 Desmitcīņa (junioru rīki) 7997 p.
2006 Hypo-Meeting Valsts karogs: Austrija Gecisa 11 Desmitcīņa 8013 p.
Eiropas kauss vieglatlētikas daudzcīņās (1. līga) (en) Valsts karogs: Ukraina Jalta 3 Desmitcīņa 7805 p.
2007 Eiropas čempionāts telpās Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Birmingema 3 Septiņcīņa 6090 p. (PBi)
Hypo-Meeting Valsts karogs: Austrija Gecisa 1 Desmitcīņa 8617 p. (PB)
Eiropas U23 čempionāts vieglatlētikā(en) Valsts karogs: Ungārija Debrecena 1 Desmitcīņa 8492 p.
Pasaules čempionāts Valsts karogs: Japāna Osaka — Desmitcīņa DNF
2008 Pasaules čempionāts telpās Valsts karogs: Spānija Valensija 2 Septiņcīņa 6234 p. (PBi)
Eiropas kauss vieglatlētikas daudzcīņās (Superlīga) (en) Valsts karogs: Nīderlande Hengelo 1 Desmitcīņa 8585 p.
Olimpiskās spēles Valsts karogs: Ķīna Pekina 2 Desmitcīņa 8551 p.
2009 Eiropas kauss vieglatlētikas daudzcīņās (Superlīga) (en) Valsts karogs: Polija Ščecina 1 Desmitcīņa 8336 p.
Pasaules čempionāts Valsts karogs: Vācija Berlīne 10 Desmitcīņa 8281 p.
2010 Pasaules čempionāts telpās Valsts karogs: Katara Doha 4 Septiņcīņa 6124 p.
Eiropas čempionāts Valsts karogs: Spānija Barselona 3 Desmitcīņa 8370 p.
2011 Eiropas čempionāts telpās Valsts karogs: Francija Parīze 1 Septiņcīņa 6282 p. (PB)
2012 Pasaules čempionāts telpās Valsts karogs: Turcija Stambula 6 Septiņcīņa 5746 p.

Personīgie rekordi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Desmitcīņa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Disciplīna Rezultāts Pilsēta Datums
100 m 10,86 Valsts karogs: Austrija Gecisa 26.05.2007
400 m 47,17 Valsts karogs: Francija Talanse 22.09.2007
1500 m 4.24,44 Valsts karogs: Austrija Gecisa 28.05.2006
110 m/b 13,93 Valsts karogs: Baltkrievija Minska 17.05.2007
Augstlēkšana 2,22 Valsts karogs: Šveice Cīrihe 12.08.2014
Kārtslēkšana 5,20 Valsts karogs: Nīderlande Hengelo 29.06.2008
Tāllēkšana 7,90 Valsts karogs: Austrija Gecisa 26.05.2007
Lodes grūšana 15,19 Valsts karogs: Šveice Cīrihe 12.08.2014
Diska mešana 47,87 Valsts karogs: Baltkrievija Minska 12.06.2012
Šķēpa mešana 68,11 Valsts karogs: Šveice Cīrihe 13.08.2014
Desmitcīņa 8617 Valsts karogs: Austrija Gecisa 27.05.2007

Septiņcīņa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Disciplīna Rezultāts Pilsēta Datums
60 m 7,03 Valsts karogs: Igaunija Tallina 15.02.2008
1000 m 2.39,80 Valsts karogs: Francija Parīze 06.03.2011
60 m/b 7,90 Valsts karogs: Baltkrievija Mogiļeva 21.02.2010
Augstlēkšana 2,21 Valsts karogs: Polija Sopota 07.03.2014
Kārtslēkšana 5,30 Valsts karogs: Nīderlande Hengelo 09.03.2008
Tāllēkšana 7,75 Valsts karogs: Baltkrievija Gomeļa 26.01.2012
Lodes grūšana 15,42 Valsts karogs: Polija Sopota 07.03.2014
Septiņcīņa 6303 Valsts karogs: Polija Sopota 08.03.2014

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «ЦЕНА ПОБЕДЫ Андрея Кравченко» (krievu). Правда Гомель. 2008. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2022-05-30.
  2. ↑ 2,0 2,1 ««В Лондоне нужна медаль, а не рекорд»» (krievu). Прессбол. 2011-11-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-08. Skatīts: 2022-05-30.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 ««Если у меня будет такой ученик, как я, повешусь!»» (krievu). Прессбол. 2011-03-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-07. Skatīts: 2022-05-30.
  4. ↑ «Кравченко: 8617» (krievu). Прессбол. 2007-05-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-24. Skatīts: 2022-05-30.
  5. ↑ «Yearlists of 2007 (Men)» (angļu). apulanta.fi. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-05. Skatīts: 2022-05-30.
  6. ↑ «Подъём переворотом» (krievu). Прессбол. 2008-03-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-24. Skatīts: 2022-05-30.
  7. ↑ ««Выскреб из себя последнее»» (krievu). Прессбол. 2008-08-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-09. Skatīts: 2022-05-30.
  8. ↑ «Литовец получил премию «Жест честной игры» за помощь белорусскому легкоатлету» (krievu). Комсомольская правда. 2011-01-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-21. Skatīts: 2022-05-30.
  9. ↑ «Чемпион Европы Андрей Кравченко сам нашёл деньги на операцию» (krievu). Прессбол. 2014-08-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-24. Skatīts: 2022-05-30.
  10. ↑ «Кравченко: 8390!» (krievu). Прессбол. 2013-05-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-09. Skatīts: 2022-05-30.
  11. ↑ «Белорус выиграл турнир Мирового вызова по десятиборью» (krievu). Хартыя’97. 2013. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2022-05-30.
  12. ↑ «Андрей Кравченко: десять шагов к золоту» (krievu). Прессбол. 2014-08-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-24. Skatīts: 2022-05-30.
  13. ↑ «Главный тренер. К Рио — после операций и без допинга» (krievu). Прессбол. 2016-05-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-07-20. Skatīts: 2016-07-30.
  14. ↑ «Андрей Кравченко пропустит вторую подряд Олимпиаду» (krievu). Прессбол. 2016-06-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-07-27. Skatīts: 2022-05-30.
  15. ↑ ««Эти пять лет были адом»» (krievu). Прессбол. 2019-06-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-01-02. Skatīts: 2022-05-30.
  16. ↑ «Arī vieglatlētu pāris pamet Baltkrieviju: "Tur var zaudēt ne tikai brīvību, bet arī dzīvību"». sportacentrs.com. 2021. gada 4. augusts. Skatīts: 2022-05-26.
  17. ↑ «Baltkrievijas sportisti vērš SOK uzmanību par valstī notiekošajām represijām». Delfi Sports. 2020. gada 9. oktobris. Skatīts: 2022-05-26.
  18. ↑ ««Чым я хварэў на Алімпіядзе, ніхто i не вызначыў»» (baltkrievu). Звязда. 2008-12-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-12-03. Skatīts: 2022-05-30.
  19. ↑ ««В ночь перед стартом мне снятся вещие сны»» (krievu). Прессбол. 2011-03-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-08. Skatīts: 2022-05-30.
  20. ↑ «Указ Прэзідэнта Рэспублікi Беларусь № 502 «Аб узнагароджаннi дзяржаўнымi ўзнагародамi Рэспублікi Беларусь»» (baltkrievu). systemaby.com. 2008-09-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-15. Skatīts: 2022-05-30.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Kravčanka&oldid=4121633"