Oļģerts Lielausis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oļģerts Lielausis
Personīgā informācija
Dzimis 1930. gada 2. septembrī (89 gadi)
Valsts karogs: Latvija Zlēku pagasts, Ventspils apriņķis, Latvija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika
Alma mater Latvijas Universitāte
Apbalvojumi LZA Lielā medaļa

Oļģerts Lielausis (dzimis 1930. gada 2. septembrī) ir latviešu fiziķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1999). Veicis pētījumus magnetohidrodinamikā un šķidra metāla tehnoloģiju izstrādē.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1930. gadā Zlēku pagastā.[1] Mācījas Zlēku pamatskolā, vēlāk Ventspils vidusskolā. 1944. gadā bija Zlēku traģēdijas aculiecinieks.[2]

Studēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, ko absolvēja 1955. gadā. 1955. gadā uzsāka darbu Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, pabeidza aspirantūru 1960. gadā. 1962. gadā aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju Maskavas inženierfizikas institūtā, 1969. gadā ieguva tehnisko zinātņu doktora grādu Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā. No 1963. līdz 1993. gadam bija laboratorijas vadītājs Fizikas institūtā. 1992. gadā kļuva par habilitēto fizikas doktoru (Dr. habil. phys.), bija Fizikas institūta direktors (1994—1997), direktora padomnieks (1998—1999), vadošais pētnieks (no 2000. gada).

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oļģerts Lielausis kā Zlēku traģēdijas aculiecīnieks (1944. gadā viņam bija 14 gadi) vadīja LZA iniciatīvas grupu, kuras uzdevums bija saglabāt vēsturei informāciju par latviešu pretestības kustību Otrā pasaules kara laikā un tās upuriem. "Bet šī lieta pačibēja un līdz šim nekādi neizdodas to nopietni iekustināt," - pateica akadēmiķis. Viņš norāda, ka starp soda akcijas izpildītājiem vietām nebijis neviena vācieša, bet "ungāri, tatāri, latvieši. Vācieši viņus komandēja."

"Zlēkās ir pastrādāts lielākais kara noziegums Latvijas teritorijā, kas līdz šim ir aizmirsts. Zlēku traģēdijas lietu padomju laikā pētīja akadēmiķis Vilis Samsons, kurš pats bija cīnījies padomju partizānos. Domāju, ka Zlēku traģēdijā cietušajiem ir jāparāda pienācīgs gods un šī goda atdošanas vieta simboliski būtu Karātavkalns Zlēkās. 160 cilvēku tika iznīcināti par kureliešu cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu," -- uzskata akadēmiķis[2].

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veicis pētījumus, kas saistīti ar magnetohidrodinamiku, magnētisko šķidrumu tehnoloģijām, hidrodinamiku, siltuma pārneses fundamentālām un lietišķām problēmām, kodolfiziku un kodoltehniku. Ir 200 zinātnisku publikāciju, tai skaitā 3 monogrāfiju autors, kā arī 13 PSRS izgudrojumu un 4 ārvalstu iegūtu patentu līdzautors.

  • H.Branover, O.Lielausis "Hidraulikas pamati" (mācību līdzeklis). Rīga, LVI, 1963
  • J.Gelfgats, O.Lielausis, E.Ščerbiņins "Šķidrs metāls elektromagnētisko spēku iedarbībā" - Rīga, Zinātne, 1976, 248 lpp. (krievu val.).
  • O.Lielausis "Šķidra metāla MHD ietaišu hidrodinamika", 1967, Rīga: Zinātne (krievu valodā)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Aizaug kureliešu pēdas Kurzemē». tvnet.lv.
  2. 2,0 2,1 Eduards Juhņevičs. «Aprit 70 gadi kopš Zlēku traģēdijas; tās vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra». delfi.lv (latviešu), 2014-12-11. Skatīts: 2019-11-18.
  3. «Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa». LZA.lv. Latvijas Zinātņu akadēmija.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]