Magda Štaudingera-Voita

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Magda Štaudingera-Voita
Magda Staudinger-Woit
Hermanis un Magda Štaudingeri Stokholmā 1953. gadā
Hermanis un Magda Štaudingeri Stokholmā 1953. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1902. gada 17. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Elva, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Mirusi 1997. gada 21. aprīlī (94 gadi)
Valsts karogs: Vācija Freiburga, Vācija
Tautība latviete
Vecāki Oskars Voits un Irmgarde Genca
Dzīvesbiedrs Hermanis Štaudingers
Zinātniskā darbība
Zinātne bioloģija
Darba vietas Freiburgas Universitāte
Alma mater Berlīnes Universitāte (1925)
Latvijas Universitāte (1927)
Pasniedzēji Gotlībs Hāberlands
Apbalvojumi Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa (1996)

Magda Štaudingere-Voita (1902. gada 17. augusts1997. gada 21. aprīlis) bija augu fizioloģe, biopolimēru pētniece, viena no lielmolekulāro savienojumu ķīmijas pamatlicējām un Nobela prēmijas laureāta (1953) Hermaņa Štaudingera atraitne un ilggadēja viņa līdzstrādniece. 1996. gadā par ieguldījumu mūsdienu molekulārās bioloģijas izveidē un atbalstu Latvijas zinātnei saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1902. gadā 17. augustā Elvā, mūsdienu Igaunijas teritorijā, latviešu ārsta Oskara Voita (vēlākais Latvijas sūtnis Vācijā un Šveicē (1921–1932), Nīderlandē un Ungārijā (1925–1932)) ģimenē. Bērnību pavadījusi Sanktpēterburgā, tēva diplomāta karjeras dēļ daudz ceļojusi pa Vāciju, Ungāriju un Šveici, apguvusi vācu, franču, angļu un krievu valodu. Trenējusies klavieru un vijoles spēlēšanā.

Absolvējusi Berlīnes universitāti (1925) un Latvijas Universitāti (1927). Strādājusi par Latvijas Universitātes Botānikas laboratorijas asistenti pie profesora Nikolaja Maltas. 1927. gada vasarā Helgolandes bioloģijas institūtā studējot augus sastapusi Hermani Štaudingeru, ar ko uzsākusi kopīgu darbu pie makromolekulu izpētes.[2]

Laika posmā no 1937. līdz 1953. gadam pētījusi lielmolekulāros savienojumus sava vīra H. Štaudingera institūtā Freiburgā, Vācijā.

30 zinātnisku rakstu autore par lielmolekulāro vielu (celulozes, šķiedru, muskuļu proteīnu) mikroskopisko pētniecību, pētīta šķiedru morfoloģija, makromolekulu un molekulāro koloīdu nozīme dzīvības norisēs.

Veikusi arī sabiedriskus pienākumus: bijusi Starptautiskās universitāšu sieviešu federācijas (International Federation of University Women) komitejas locekle un priekšsēdētāja (1965—1968), UNESCO Vācijas dabaszinātņu komisijas priekšsēdētāja (1970—1975), vēlāk šīs komitejas goda locekle, pirmā koordinatore UNESCO biosfēras programmā.

1969.—1976. gadā pēc vīra nāves izdevusi viņa kopotos rakstus 7 sējumos.[3]

Vairākkārt ziedojusi Latvijas Zinātņu akadēmijai ar mērķi līdzekļus izmantot prēmijām, stipendijām un pensionētiem LZA locekļiem. Ropažu kapos izveidota piemiņas zīme Magdai un Hermanim Štaudingeriem, kā arī Magdas vecākiem.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]