Magda Štaudingera-Voita

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Magda Štaudingera-Voita
Magda Staudinger-Woit
Hermanis un Magda Štaudingeri Stokholmā 1953. gadā
Hermanis un Magda Štaudingeri Stokholmā 1953. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1902. gada 17. augustā
Elva, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Mirusi 1997. gada 21. aprīlī (94 gadi)
Valsts karogs: Vācija Freiburga, Vācija
Tautība latviete
Vecāki Oskars Voits un Irmgarde Genca
Dzīvesbiedrs Hermanis Štaudingers
Zinātniskā darbība
Zinātne bioloģija
Darba vietas Freiburgas Universitāte
Alma mater Berlīnes Universitāte (1925)
Latvijas Universitāte (1927)
Pasniedzēji Gotlībs Hāberlands
Apbalvojumi Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa (1996)

Magda Štaudingere-Voita (1902. gada 17. augusts1997. gada 21. aprīlis) bija augu fizioloģe, biopolimēru pētniece, viena no lielmolekulāro savienojumu ķīmijas pamatlicējām un Nobela prēmijas laureāta (1953) Hermaņa Štaudingera atraitne un ilggadēja viņa līdzstrādniece. 1996. gadā par ieguldījumu mūsdienu molekulārās bioloģijas izveidē un atbalstu Latvijas zinātnei saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1902. gadā 17. augustā Elvā latviešu ārsta Oskara Voita (vēlākais Latvijas sūtnis Vācijā un Šveicē (1921–1932), Nīderlandē un Ungārijā (1925–1932)) ģimenē. Bērnību pavadīja Sanktpēterburgā, tēva diplomāta karjeras dēļ daudz ceļoja pa Vāciju, Ungāriju un Šveici, apguva vācu, franču, angļu un krievu valodu. Apguva klavieru un vijoles spēli.

Absolvēja Berlīnes universitāti (1925) un Latvijas Universitāti (1927). Strādāja par Latvijas Universitātes Botānikas laboratorijas asistenti pie profesora Nikolaja Maltas. 1927. gada vasarā Helgolandes bioloģijas institūtā studējot augus, sastapa Hermani Štaudingeru un abi uzsāka kopīgu darbu pie makromolekulu izpētes.[2] No 1937. līdz 1953. gadam pētīja lielmolekulāros savienojumus sava vīra vadītajā institūtā Freiburgā, Vācijā.

Bija Starptautiskās universitāšu sieviešu federācijas (International Federation of University Women) komitejas locekle un priekšsēdētāja (1965—1968), UNESCO Vācijas dabaszinātņu komisijas priekšsēdētāja (1970—1975), vēlāk šīs komitejas goda locekle, pirmā koordinatore UNESCO biosfēras programmā. Vairākkārt ziedoja Latvijas Zinātņu akadēmijai ar mērķi līdzekļus izmantot prēmijām, stipendijām un pensionētiem LZA locekļiem.

Mirusi 1997. gadā Freiburgā. Ropažu kapos izveidota piemiņas zīme Magdas vecākiem, kā arī Magdai un Hermanim Štaudingeriem.[3]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

30 zinātnisku rakstu autore par lielmolekulāro vielu (celulozes, šķiedru, muskuļu proteīnu) mikroskopisko pētniecību, pētīta šķiedru morfoloģija, makromolekulu un molekulāro koloīdu nozīme dzīvības norisēs.

1969.—1976. gadā pēc vīra nāves izdeva viņa kopotos rakstus 7 sējumos.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS LIELĀ MEDAĻA - LZA Lielā medaļa». www.lza.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2019-10-20.
  2. Percec, 2014, 130. lpp.
  3. 3,0 3,1 «Magda Štaudingere – Voita - Balvas CV LV». www.lza.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-27. Skatīts: 2019-10-20.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]