Pāriet uz saturu

Apvienotās Karalistes lielpilsētu uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
Apvienotās Karalistes novietojums Eiropā

Šajā uzskaitījumā iekļautas Apvienotās Karalistes lielpilsētas (angļu: city, velsiešu: dinas, skotu gēlu: baile-mòr, īru: chathair) – apdzīvotās vietas, kurām lielpilsētas statuss piešķirts ar karalisko hartu vai patenta vēstuli. Lielpilsētas statuss dod apdzīvotajai vietai vai administratīvajai vienībai prestižu, bet nedod nekādas papildus privilēģijas.

2020. gadā Apvienotajā Karalistē bija 76 lielpilsētas, no tām 55 – Anglijā, astoņas – Skotijā, septiņas – Velsā un sešas – Ziemeļīrijā. Lielpilsētas statuss ir arī piecām apdzīvotajām vietām aizjūras un kroņa teritorijās – pa vienai Gibraltārā, Menā, Folklenda Salās, Bermudā un Svētās Helēnas salā. 28 no šīm lielpilsētām Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā pilsētas galva ir lordmērs[1] (Lord Mayor), bet četrām Skotijā – lords provosts (Lord Provost) – tituli, ko piešķir ar speciālu karaļa patenta vēstuli.[2]

Senākās lielpilsētas Britānijā bija romiešu civitas – nocietinātas apmetnes pakļauto ķeltu cilšu galveno pilsētu vietās; tikai neliela daļa, kā Bāta, bija pašu romiešu no jauna būvētas pilsētas. Vismaz 26 no mūsdienu Anglijas un Velsas lielpilsētām cēlušās romiešu laikā. No latīņu civitas cēlies arī angļu valodas vārds city.

Sākotnēji lielpilsētas tituls bija neformāls un līdz pat 20. gadsimtam karaliskās hartas šo statusu lielākotiesnevis piešķīra, bet atzina. Vispārpieņemts kritērijs lielpilsētas statusam bija katedrāles esamība pilsētā; sevišķi tas nostiprinājās angļu reformācijas laikā, kad karalis Henrijs VIII 1540. gados piešķīra patentu vēstules sešām jaunām Anglijas Baznīcas diecēzēm. Starp 16. un 19. gadsimtu neradās jaunas lielpilsētas, līdz 19. gadsimta pirmajā pusē rūpnieciskajā revolūcijā urbanizētajos apvidos tika izveidotas divas jaunas diecēzes – Ripona un Mančestra, kas arī tika atzītas par lielpilsētām. Šīs senākās lielpilsētas tradicionāli tiek dēvētas par katedrāles lielpilsētām.

19. gadsimta otrajā pusē lielpilsētas statusa piešķiršana kļuva formalizētāka un katedrāles esamība pilsētā vairs nebija galvenais kritērijs; Belfāsta 1888. gadā kļuva par pirmo lielpilsētu bez katedrāles, kurai šis statuss tika piešķirts. 20. gadsimta sākumā karalis Edvards VII un Home Office ieviesa trīs kritērijus lielpilsētas statusa tīkotājiem: vismaz 300 tūkstoši iedzīvotāju, labs pilsētas pašvaldības sniegums un pretendenta «metropolisks raksturs».[3] Šie kritēriji netika publiskoti un vēlākos laikos bieži pieļautas atkāpes no tiem.[4]

1974. gada 1. aprīlī administratīvajā reformā saskaņā ar 1972. gada Pašvaldību likumu tika faktiski likvidētas visas pašvaldības ar lielpilsētas statusu ārpus Lielās Londonas. Lielākajā daļā gadījumu to vietā izveidotie distrikti un unitārās pašvaldības pārmantoja priekšgājēju statusu pat gadījumos, kad pašvaldība ietvēra ievērojami lielāku teritoriju, nekā tās urbānais centrs, bieži vien iekļaujot citas mazpilsētas un plašas lauku teritorijas. Tikai divos gadījumos pirmsreformas lielpilsētai tās statuss līdz šim (2024) nav atjaunots – Ročesterai Anglijā un Elginai Skotijā.

Kopš administratīvās reformas lielpilsētas statuss no jauna piešķirts 22 apdzīvotām vietām vai administratīvajām vienībām. Statusa piešķiršana lielākoties notiek kampaņveidīgi saistībā ar kādu ievērojamu notikumu. 1977. gadā sakarā ar karalienes Elizabetes II valdīšanas sudraba jubileju tika izskatīti deviņi kandidāti uz lielpilsētas statusu, bet piešķirts tas tika Dārbi. 1992. gadā karalienes valdīšanas 40 gadu jubilejā tika ieviesta inovācija – lielpilsētas statusa pretendentiem vajadzēja iesniegt pieteikumus; rezultātā statusu ieguva Sanderlenda. 2000. gadā sakarā ar Tūkstošgades svinībām lielpilsētas statusu ieguva Braitona un Hova un Vulverhemptona, 2002. gadā sakarā ar karalienes valdīšanas zelta jubileju – Prestona un Ņūporta, 2012. gadā karalienes dimanta jubilejā – Čelmsforda un Sentasafa, bet 2022. gadā karalienes valdīšanas platīna jubilejā no 39 pretendentiem statusu ieguva septiņas pilsētas – Bangora, Kolčestera, Donkastera, Danfērmlina, Miltonkīnza, Sautendonsī un Reksema.

Lielpilsētas statusa īpašnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī lielpilsētas statuss tiek piešķirts pilsētai, tā de jure turētājs bieži vien ir pašvaldība, kas iekļauj ievērojami plašāku teritoriju, nekā pilsētas urbānā teritorija.[5] Statusa tvērums var būt arī ievērojami šaurāks, no pilsētas urbānās teritorijas ietverot tikai tās vēsturisko centru. Lielās Londonas gadījumā lielpilsētas statuss atsevišķi ir Londonas Sitijai un Vestminsterai, bet ne Lielās Londonas grāfistei, ne reģionam, ne Lielās Londonas administrācijai šāda statusa nav.

Vairumā gadījumu lielpilsētas statusa de jure turētāji ir pirmā līmeņa pašvaldības – unitārās pašvaldības, metropoels vai nemetropoles distrikti un apgabali (Skotijā). Šādas pašvaldības var iekļaut gan tikai pilsētas urbāno teritoriju (galvenokārt gadījumos, kad par distriktu vai unitāro pašvaldību reorganizēts municipālais boro – Sauthemptona, Eksetera, Vulverhemptona u.c.), gan daudz plašākas teritorijas, kas iekļauj arī citas mazpilsētas un pagastus (distrikts vai unitārā pašvaldība izveidoti, apvienojot vairākas līdz tam pastāvējušās administratīvās vienības vai grāfistes boro – Svonzi, Pīterboro, Kolčestera u.c.).

Gadījumos, kad lielpilsētas statusa turētāji nav pirmā līmeņa pašvaldība, tā īpašnieki ir otrā līmeņa pašvaldības – pagasti vai komūnas (Bangora, Ripona, Ličfīlda u.c.). Ja lielpilsētas statuss ir apdzīvotajai vieta ārpuspagastu teritorijā (unparished area) un tai nav savas pašvaldības, statusa turētājs ir speciāli izveidota juridiska persona – hartas pilnvarnieki (charter trustees; Darema, Kārlaila, Čestera u.c.).

«Mazpilsētas»

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski, jebkuru apdzīvoto vietu ar hartu, tajā skaitā tirgus tiesības saņēmušās un senos boro, uzskatīja par mazpilsētām (town). Šādu pilsētu dibināšanas process tika reformēts 1835. gadā, kad daudzas apdzīvotās vietas saņēma boro hartas, kas tām deva pilsētas statusu, bet citi boro (rotten boroughs) šīs hartas zaudēja. Pēc 1889. gada reformas rūpnieciskās revolūcijas laikā izaugušajiem jaunajiem urbānajiem centriem piešķīra urbāno distriktu statusu.

1974. gada 1. aprīlī visi pastāvošie municipālie boro un urbānie distrikti tika likvidēti un boro statuss tika reformēts par pilsonisku pagodinājumu pašvaldību distriktiem. Tajā pašā laikā ierobežots skaits bijušo boro un urbāno distriktu kļuva par tā sauktajiem «mantotājpagastiem» (successor parish) ar tiesībām tikt atzītiem par mazpilsētām un saglabāt savas hartas; par mantotājpagastiem kļuva 78 municipālie boro un 221 urbānais distrikts.[6] Tie boro, kas nekļuva par mantotājpagastiem, tika organizēti kā distrikta vai unitārās pašvaldības pārvaldītas ārpuspagastu teritorijas (unparished area), bet varēja saglabāt savas hartas, dibinot speciālas juridiskās personas – hartu pilnvarniekus (charter trustees).

Kopš 1974. gada 1. aprīļa jebkurai Anglijas pagasta padomei ir tiesības pieņemt lēmumu saukties par mazpilsētas (town) padomi, un daudzas kopienas ir izmantojušas šīs tiesības, tostarp arī ārpuspagastu teritorijas, kas saglabāja statusa nepārtrauktību ar hartu pilnvarotajiem.

Lielpilsētu sadalījums starp vēsturiskajām zemēm

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zeme Lielpilsētu skaits
Karogs: Anglija Anglija 55
Karogs: Skotija Skotija 8
Karogs: Velsa Velsa 7
Karogs: Ziemeļīrija Ziemeļīrija 6

Britu aizjūras teritorijās un kroņa īpašumos esošās lielpilsētas iekļautas atsevišķā sadaļā.

Nosaukums Nosaukums
oriģinālvalodā
Lielpilsētas

statuss kopš

De jure statusa īpašnieks Iedzīvotāju skaits Zeme
Aberdīna Aberdeen / Obar Dheathain 1891 Aberdīnas padomes apgabals 224 000 (2022) Skotija
Arma Armagh / Ard Mhacha 1994 Armas, Benbridžas un Kreigevonas distrikts 16 310 (2021) Ziemeļīrija
Bangora Bangor neatminamie laiki Bangoras komūna 15 060 (2021) Velsa
Bangora Bangor / Beannchar 2022 Ārdsas un Nortdaunas distrikts 64 596 (2021) Ziemeļīrija
Bāta Bath 1090 (neatminamie laiki) Bātas hartas pilnvarnieki 95 043 (2023) Anglija
Belfāsta Belfast / Béal Feirste 1888 Belfāstas boro 345 418 (2021) Ziemeļīrija
Birmingema Birmingham 1889 Birmingemas metropoles boro 1 171 467 (2023) Anglija
Bredforda Bradford 1897 Bredfordas metropoles boro 556 880 (2023) Anglija
Braitona un Hova Brighton and Hove 2001 Braitonas un Hovas unitārā pašvaldība 278 455 (2023) Anglija
Bristole Bristol 1542 Bristoles unitārā pašvaldība 482 815 (2023) Anglija
Čelmsforda Chelmsford 2012 Čelmsfordas nemetropoles boro 185 288 (2023) Anglija
Čestera Chester 1541 Česteras hartas pilnvarnieki[7] 138 875 (2021) Anglija
Čičestera Chichester 1075 (neatminamie laiki) Čičesteras pagasts 29 407 (2021) Anglija
Dandī Dundee / Dùn Dèagh 1889 Dandī padomes apgabals 148 100 (2022) Skotija
Danfērmlina Dunfermline / Dùn Phàrlain 2022 76 210 (2020) Skotija
Darema Durham neatminamie laiki Daremas hartas pilnvarnieki[8] 126 486 (2021) Anglija
Dārbi Derby 1977 Dārbi unitārā pašvaldība 265 082 (2023) Anglija
Deri Derry / Doire 1604 Deri un Strabenas distrikts 85 279 (2021) Ziemeļīrija
Donkastera Doncaster 2022 Donkasteras metropoles boro 314 252 (2023) Anglija
Edinburga Edinburgh / Dùn Èideann 1329 Edinburgas padomes apgabals 512 700 (2022) Skotija
Eksetera Exeter neatminamie laiki Ekseteras nemetropoles distrikts 137 462 (2023) Anglija
Glāzgova Glasgow / Glesga / Glaschu 1492 Glāzgovas padomes apgabals 620 700 (2022) Skotija
Glostera Gloucester 1541 Glosteras nemetropoles distrikts 133 998 (2023) Anglija
Hereforda Hereford neatminamie laiki Herefordas pagasts 53 113 (2021) Anglija
Īli Ely 1109 (neatminamie laiki) Īli pagasts 20 574 (2021) Anglija
Invernesa Inverness / Inbhir Nis 2001 63 730 (2020) Skotija
Jorka York neatminamie laiki Jorkas unitārā pašvaldība 206 825 (2023) Anglija
Kārdifa Cardiff / Caerdydd 1905 Kārdifas lielpilsēta un grāfiste 381 759 (2023) Velsa
Kārlaila Carlisle 1133 (neatminamie laiki) Kārlailas hartas pilnvarnieki 110 024 (2021) Anglija
Kembridža Cambridge 1951 Kembridžas nemetropoles distrikts 147 797 (2023) Anglija
Kenterberi Canterbury neatminamie laiki Kenterberi nemetropoles boro 160 351 (2023) Anglija
Kingstona pie Hallas Kingston upon Hull 1897 Kingstonas pie Hallas unitārā pašvaldība 271 095 (2023) Anglija
Kolčestera Colchester 2022 Kolčesteras nemetropoles distrikts 196 808 (2023) Anglija
Koventri Coventry 1102 (neatminamie laiki) Koventri metropoles boro 368 483 (2023) Anglija
Lankastera Lancaster 1937 Lankasteras nemetropoles distrikts 145 346 (2023) Anglija
Lestera Leicester 1919 Lesteras unitārā pašvaldība 379 963 (2023) Anglija
Ličfīlda Lichfield neatminamie laiki Ličfīldas pagasts 32 580 (2021) Anglija
Līdsa Leeds 1893 Līdsas metropoles boro 829 417 (2023) Anglija
Linkolna Lincoln 1072 (neatminamie laiki) Linkolnas nemetropoles distrikts 102 392 (2023) Anglija
Lisbērna Lisburn 2002 Lisbērnas un Kāslrejas distrikts 51 447 (2021) Ziemeļīrija
Liverpūle Liverpool 1880 Liverpūles metropoles boro 504 932 (2023) Anglija
Londona London neatminamie laiki Londonas Sitija 12 156 (2023) Anglija
Mančestra Manchester 1853 Mančestras metropoles boro 585 057 (2023) Anglija
Miltonkīnza Milton Keynes 2022 Miltonkīnzas unitārā pašvaldība 297 180 (2023) Anglija
Noridža Norwich 1094 (neatminamie laiki) Noridžas nemetropoles distrikts 144 251 (2023) Anglija
Notingema Nottingham 1897 Notingemas unitārā pašvaldība 330 949 (2023) Anglija
Ņūkāsla pie Tainas Newcastle upon Tyne 1882 Ņūkāslas pie Tainas metropoles boro 315 110 (2023) Anglija
Ņūporta Newport / Casnewydd 2002 Ņūportas grāfistes boro 163 547 (2023) Velsa
Ņūri Newry / Iúr Cinn Trá 2002 Ņūri, Mornas un Daunas distrikts 28 530 (2021) Ziemeļīrija
Oksforda Oxford 1542 Oksfordas nemetropoles distrikts 165 257 (2023) Anglija
Pērta Perth / Peairt 2012 47 350 (2020) Skotija
Pīterboro Peterborough 1541 Pīterboro unitārā pašvaldība 218 179 (2023) Anglija
Plimuta Plymouth 1928 Plimutas unitārā pašvaldība 267 888 (2023) Anglija
Portsmuta Portsmouth 1926 Portsmutas unitārā pašvaldība 209 171 (2023) Anglija
Prestona Preston 2002 Prestonas nemetropoles distrikts 155 634 (2023) Anglija
Reksema Wrexham / Wrecsam 2022 Reksemas grāfistes boro 137 341 (2023) Velsa
Ripona Ripon 1865 Riponas pagasts 16 590 (2021) Anglija
Sanderlenda Sunderland 1992 Sanderlendas metropoles boro 279 556 (2023) Anglija
Sautendonsī Southend-on-Sea 2022 Sautendonsī unitārā pašvaldība 182 278 (2023) Anglija
Sauthemptona Southampton 1964 Sauthemptonas unitārā pašvaldība 257 160 (2023) Anglija
Sentdeividsa St Davids / Tyddewi 1994 Sentdeividsas komūna 1 751 (2021) Velsa
Sentesafa St Asaph / Llanelwy 2012 Sentesafas komūna 3 485 (2021) Velsa
Sentolbansa St Albans 1877 Sentolbansas nemetropoles boro 147 410 (2023) Anglija
Solforda Salford 1926 Solfordas metropoles boro 282 487 (2023) Anglija
Solsberi Salisbury 1227 Solsberi pagasts 41 552 (2021) Anglija
Stērlinga Stirling / Sruighlea 2002 49 950 (2020) Skotija
Stoka pie Trentas Stoke-on-Trent 1925 Stokas pie Trentas unitārā pašvaldība 261 867 (2023) Anglija
Svonzi Swansea / Abertawe 1969 Svonzi lielpilsēta un grāfiste 245 440 (2023) Velsa
Šefīlda Sheffield 1893 Šefīldas metropoles boro 579 082 (2023) Anglija
Trūro Truro 1877 Trūro pagasts 21 046 (2021) Anglija
Veikfīlda Wakefield 1888 Veikfīldas metropoles boro 362 355 (2023) Anglija
Velsa Wells neatminamie laiki Velsas pagasts 11 145 (2021) Anglija
Vestminstera Westminster 1540 Vestminsteras Londonas boro 213 119 (2023) Anglija
Vinčestera Winchester neatminamie laiki Vinčesteras nemetropoles distrikts 132 341 (2023) Anglija
Vulverhemptona Wolverhampton 2001 Vulverhemptonas metropoles boro 271 173 (2023) Anglija
Vustera Worcester neatminamie laiki Vusteras nemetropoles distrikts 104 589 (2023) Anglija

Aizjūras teritorijas un kroņa īpašumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Britu aizjūras teritorijas un kroņa īpašumi neietilpst Apvienotajā Karalistē, bet ir tās suverēnās teritorijas daļa. Lielpilsētas statusa saistība ar katedrālēm beidzās 1865. gadā. Pašlaik aizjūras teritorijās un kroņa īpašumos ir piecas lielpilsētas.

Lielpilsēta Teritorija Statusa piešķiršanas vai apstiprināšanas gads Iedzīvotāju skaits
Gibraltāra Gibraltārs 1842[9] 32 194 (2012)
Daglasa Menas Sala 2022[10] 27 938 (2011)
Stenli Folklenda Salas 2022[11] 2 460 (2016)
Hamiltona Bermuda 1897 854 (2016)
Džeimstauna Svētās Helēnas sala 1859 629 (2016)
Lielpilsētas aizjūras teritorijās un kroņa īpašumos:
Lielpilsētas aizjūras teritorijās; Lielpilsētas kroņa īpašumos
Apvienotās Karalistes 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2011.g.
1. Londona - Apvienotās Karalistes galvaspilsēta
2. - Birmingema
2. - Birmingema 
3. - Līdsa
3. - Līdsa 
4. - Glāzgova
4. - Glāzgova 
5. - Šefīlda
5. - Šefīlda 
6. - Bredforda
6. - Bredforda 
7. - Mančestra
7. - Mančestra 
8. - Edinburga
8. - Edinburga 
9. - Liverpūle
9. - Liverpūle 
10. - Bristole
10. - Bristole 
  1. «lordmērs | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2024-11-28.
  2. «Lord Mayor.». Debretts.
  3. Beckett, J. V. City Status in the British Isles, 1830–2002. . Aldershot: Ashgate Publishing, 2005. ISBN ISBN 0-7546-5067-7.
  4. What criteria are used to grant city status within the UK?
  5. John Beckett. City Status in the British Isles: 1830 - 2002. Ashgate Publishing, 2005. ISBN 9780754650676.
  6. «The Local Government (Successor Parishes) Order 1973 (S.I. 1973 No. 1110». London: Her Majesty's Stationery Office.
  7. «"The Cheshire (Structural Changes) Order 2008». Skatīts: 2024. gada 14. janvāris.
  8. «Local Government (Structural Changes) (Miscellaneous Amendments and Other Provision) Order 2009». Skatīts: 2009. gada 27. februāris.
  9. Government re-affirms city status of Gibraltar
  10. «Douglas Letters Patent». Ministry of Justice. 2023. gada 27. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 24. jūlijs.
  11. The London Gazette. No. 63732