Latvijas pilsētas ir veidojušās daudzu gadsimtu laikā un pilsētas statusu nosaka vēsturiski apstākļi. Koknese (pilsētas tiesības ieguva 1277. gadā), Straupe (1356. gadā) un Sēpils (1621. gadā) pēc sagraušanas 17. gadsimtā pilsētas tiesības zaudēja. Tomēr pilsētas tiesības ir saglabājušās vairākām vēsturiski nozīmīgām apdzīvotajām vietām ar nelielu iedzīvotāju skaitu (7 pilsētās mūsdienās ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāju) vai vāji attīstītu infrastruktūru. Latvijā ir vairāki ciemi, kuru iedzīvotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā mazākajās pilsētās, tomēr tiem nav pilsētas statusa.
Līdz ar 2021. gada administratīvi teritoriālo reformu ir paredzētas jaunas izmaiņas pilsētu sastāvā: 2021. gada 1. jūlijā pilsētas statusu piešķirs Koknesei un Iecavai, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs 2022. gada 1. jūlijā.[1]