Atbrīvošanas aleja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Atbrīvošanas aleja
Atbrīvošanas aleja
Pietura pie bijušā Piena konservu kombināta
Ielas novietojums Rēzeknē
Atbrīvošanas aleja.PNG
Atbrīvošanas aleja (melnā krāsā) cauri 3 Rēzeknes mikrorajoniem (gaišākie)
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Rēzekne.svg Rēzekne
Rajons Dienvidu rajons
Centra rajons
Ziemeļu rajons
Garums 5 500 m
Vēsturiskie
nosaukumi
Nikolaja šoseja
Lielā Nikolaja iela
Pulkveža Kalpaka iela
Ļeņina iela
1. maija iela
Joslu skaits 2–4
Segums asfalts
Celtnes Latgales Māra
Sabiedriskais transports
Autobuss 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9.,
10., 11., 12., 13., 14., 15.,
16., 17., 18., 19., 21.
Atbrīvošanas aleja Vikikrātuvē

Atbrīvošanas aleja ir galvenā iela Rēzeknes pilsētā, kuras kopējais garums ir 5,5 km. Tā ir garākā pilsētas iela, savienojot pilsētas ziemeļu un dienvidu robežu. Lielākā daļa ielas iet taisnā virzienā pāri visai pilsētai. Pēc tilta pāri Rēzeknes upei, tā nedaudz maina virzienu, kā arī samazinās tās platums un attiecīgi joslu skaits no četrām uz divām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbrīvošanas alejai bijuši vairāki nosaukumi. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā tā bija Nikolaja iela, 20. gs. 20. gados pārdēvēta par Atbrīvošanas aleju, bet ielas posms Dienvidu rajonā saukts par Pulkveža Kalpaka ielu. Pēc Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā tā nosaukta par Ļenina ielu, bet pēc neatkarības atjaunošanas iela atguvusi Atbrīovšanas alejas nosaukumu.

Lai gan mūsdienās Atbrīvošanas aleja ir pilsētas platākā un garākā iela, kā arī pilda pilsētas galvenās satiksmes artērijas funkcijas, sākotnēji tās nozīme bija sekundāra. Vēl 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā pilsētas centrs atradās tagadējās Latgales ielas apkārtnē. Pēc tam, kad 1836. gadā uzbūvēja Pēterburgas — Varšavas šoseju, sāka attīstīties apbūve ap to, sākotnēji Rēzeknes upes kreisajā pusē, bet drīz vien arī labajā, kur pašreiz atrodas pilsētas centrs. Vēlākos gados šoseju sāka saukt par Nikolaja šoseju un pēc tam par Nikolaja ielu, kamēr pēc Latvijas neatkarības iegūšanas tā ieguva Atbrīvošanas alejas nosaukumu. Pirmais ģenerālplāns, kurā pašreizējā Atbrīvošanas aleja parādās kā galvenā iela izstrādāts pēc toreizējā Krievijas cara Nikolaja I vizītes Rēzeknē. Pilsētas jaunais centrs tika paredzēts kā kristiešu apdzīvots (Rēzeknē tajā laikā galvenokārt dzīvoja ebreji, kas piekopa jūdaisma tradīcijas) rajons, jo valsts oficiālā reliģija bija kristietība (pareizticība), tādēļ pašā pilsētas centrā jau 1840. gadā uzcēla pareizticīgo baznīcu ar galveno fasādi pret Nikolaja šoseju. Pēc 1847. gada pilsētas jaunā ģenerālā plāna apstiprināšanas, ap toreizējo Nikolaja šoseju sākās vērienīgāka apbūve. Pilsētas centrālais laukums ar parku tika izveidots tiešu tur, kur šobrīd atrodas pilsētas dome un "Latgales Māra". Neilgi pēc tam laukuma malā parādījās pilsētas valdes ēka. Katru gadu jaunajā centrā uzcēla ne vairāk par 4 — 5 namiem. Vēlāk iela ieguva nosaukumu Lielā Nikolaja iela, kas pastāvēja līdz 1923. gadam.

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas un Latgales atbrīvošanas 1920. gadā, vēl dažus gadus pastāvēja Lielās Nikolaja ielas nosaukums. 1923. gada decembrī oficiāli tā tika nosaukta par Atbrīvošanas aleju, par godu Latgales atbrīvošanai no Sarkanās armijas pirms trīs gadiem. Tā kā pēc pilsētas ģenerālplānā paredzētā gar ielas abām malām bija regulāri liepu stādījumi, tā ieguva alejas nosaukumu.

Atbrīvošanas aleja ir cieši saistīta ar pieminekli "Vienoti Latvijai". No infrastruktūras puses, šeit ir ielas centrālais akcents — divkāršais loks ap pieminekli un tā laukumu. Pats piemineklis, kura pamatakmens ielikts 1930. gadā arī veltīts Latgales atbrīvošanai un par godu cīņās kritušajiem. Pieminekļa celšanai sākotnēji tika paredzēts iztērēt 50 000 latu, bet tā kā saziedotais apjoms pārsniedza 100 000 latu, atlikusī summa tika izmantota, lai sakārtota infrastruktūra ap pieminekli — tādējādi Atbrīvošanas aleja ieguva divi lokus, kuros tās joslas atdalās viena no otras, metot katra uz savu pusi loku ap pieminekli, tika rekonstruēti Atbrīvošanas alejas un Baznīcu ielas, kā arī Atbrīovošanas alejas un P. Brieža ielas krustojumi, izlīdzināti notekgrāvji. Pēc 20. gs. 30. gados veikto Atbrīvošanas alejas rekonstrukciju laikraksts Latgolas Vords raksta, ka tā ir kļuvusi par modernāko ielu Latgalē. Ielas vidusdaļā tika uzklāts tam laikam augstas kvalitātes segums — dzelzsbetona plāksnes un izbūvēts velosipēdistu celiņš, klāts ar aukstasfaltu līdz arkveida dzelzsbetona tiltam pāri Rēzeknes upei (nopostīts 2. pasaules karā).

Pēc otrā pasaules kara un Latvijas iekļaušanas PSRS Atbrīvošanas aleja tiek pārsaukta par Ļeņina ielu. 20. gs. 50. gados tika uzbūvēti pirmie rūpnieciskie objekti pilsētas Ziemeļu rajonā, līdz ar tiem arī pirmie daudzdzīvokļu dzīvojamie nami rūpnīcu strādniekiem Ļeņina ielas kreisajā pusē (virzienā no centra) nr. 143. — 153. 1957. gadā Ļeņina ielā uzbūvēts viens no lielākajiem pārtikas uzņēmumiem LPSR — Piena Konservu kombināts. 1971. gadā Ļeņina ielas ziemeļos uzbūvēts kādreiz lielākā pilsētas rūpnīca "REBIR".[1] 20. gs. 80. gados uzbūvēts pārvads pāri dzelzceļam. Šis viadukts ar plašām uzbrauktuvēm arī šodien ir garākais tilts pilsētā. Kara laikā gan tika organizēti nojaukts piemineklis "Vienoti Latvijai" un tā vietā uzcelts Ļeņina piemineklis, iepretim tam tika uzcelta jauna pilsētas domes ēka, jo vecā tika sagrauta karā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Atbrīvošanas aleja atgūst savu kādreizējo nosaukumu. Lai gan ielas asfaltbetona segums mainīts vairākkārt, toties betona plāksnes palikušas labā stāvoklī, saglabājoties vēl no 20. gs. 30. gadiem. 2011. gadā sākās vērienīgi rekonstrukcijas darbi visā Atbrīvošanas alejas garumā. Tie turpinājās līdz 2013. gadam. Ielai tika veikti kapitāli remontdarbi ne tikai pilnībā nomainot tās segumu, bet arī visu pamatu. Beidzot tika nomainītas arī ilgi kalpojušās betona plāksnes ielas vidusdaļā, izbūvēti jauni gājēju celiņi, pilnībā nomainīts apgaismojums, laternas, uzstādīti jauni luksofori, atsevišķās vietās ar skaņas signāliem un taimeriem krustojumos, kur tie agrāk nav bijuši, ierīkotas gājēju saliņas pie pieminekļa "Vienoti Latvijai" un aplis ap to pārveidots par rotācijas apli. Papildus tam visam uzstādīti arī soliņi gar ietvju malām. Projekta ietvaros uzbūvēts pilnīgi jauns tilts pāri Rēzeknes upei.

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbrīvošanas aleja ir garākā Rēzeknes iela. Tās kopgarums ir gandrīz 5,5 km, bet ielas braucamās daļas platums svārstās no 4 līdz 2 joslām. Tai ir 18 krustojumi un divi tilti pār dzelzceļu un Rēzeknes upi. Pilsētas galvenā iela būtībā ir Latvijas augstākās kategorijas autoceļš A13, kas savukārt ir daļa no Eiropas nozīmes autoceļa E262. Pilsētas teritorijā tas krusto reģionālos autoceļus P36, P54 un P55, kas ir attiecīgi Nikodema Rancāna un Latgales ielas.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krustojums ar Kosmonautu ielu

Atbrīvošanas aleja ir savienota ar šādām ielām:

Objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās komerciestādes:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «{title}». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. februārī. Skatīts: 2014. gada 3. janvārī.