Auseklis (dievība)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par senlatviešu dievību. Par citām jēdziena Auseklis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem. Bieži parādās mitoloģisko debesu kāzu motīvā, kur lielākoties ir Saules vai Saules meitas precinieks, dažkārt arī vedējs vai panāksnieks.[1]

Auseklis latvju dainās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auseklitis agri lēca, 

Saules meitas gribedams; 

Lec, Saulite, pate agri, 

Nedod meitas Ausekļam. 

LD 33745

Sidrabiņa gailīts dzied

Zeltupītes maliņā;

Lai ceļāsi Saules meita,

Auseklīša līgaviņa.

LD 34009,1

Mēnestiņš zvaigznes skaita,

Vai ir visas vakarā.

Visas bija vakarā,

Ausekliņa vien nebij.

Ausekliņš jūrmalā

Brūnus svārkus šūdināja.

LD 33858-2

Mēnesniņis zvaigznes skaita, 

Vaj ir visas vakarā. 

Visas zvaigznes vakarā, 

Ausekliņa vien nevaid; 

Ausekliņš Vāczemē 

Saulitei svārkus šuva,

Vienu strīpi zelta lika, 

Otru tīra sudrabiņa. 

LD 33859

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Auseklis (latviski)