Pāriet uz saturu

Dievturība

Vikipēdijas lapa

Baltu reliģija

Pamati
Dievības
Svētki
Citi jēdzieni
Mūsdienu pagānisms
Šī kaste:
Dievturības simbols — Māras jeb Krustu krusts

Dievturība ir Ernesta Brastiņa ar domubiedriem 1925. gadā izveidota latviešu neopagānu reliģiska kustība, kuras sekotāji dēvē sevi par dievturiem. Tās pamatā ir latviešu folklorā un mitoloģijā rodamie priekšstati un to rekonstruējumi. Dievturība ir Latvijā oficiāli atzīta kā tradicionāla reliģija.[1]

Ernests Brastiņš un Kārlis Bregžis. "Latviešu dievturības atjaunojums" (1925).
Skats uz Lokstenes svētnīcu no gaisa

1925. gadā Ernests Brastiņš ar Kārli Bregži publicēja grāmatu "Latviešu dievturības atjaunojums",[2][3] kuras galvenā postulāta — "Latviešiem vajag savu latviešu reliģiju" — pamatā bija Raiņa atziņa: "Mūsu tautasdziesmās ir sena reliģija, kurai jākļūst par jaunu reliģiju", tiecoties sakārtot un likt lietā latviešu Dieva izpratni.

1926. gada 26. jūlijā Garīgo lietu pārvalde apstiprināja Ernesta Brastiņa iesniegto „Latvju dievtuŗu draudzes” izveides pieteikumu, un Brastiņš kļuva par pirmo dižvadoni.[4][5] Viņš arī sagatavoja Latvju Dainu izlases „Latvju Dieva dziesmas”, „Tikumu dziesmas” u.c. grāmatas, kā arī „Ceroksli”, kurā jautājumu un atbilžu veidā apskatīti dievturības principi un dievturības pamati. Latvijas Dievturu draudzes biedru skaits pieauga un tajā iestājās Viktors Eglītis, Jēkabs Bīne, Alfreds Goba, Voldemārs Dambergs, Jānis Veselis, Jānis Medenis un daudzi citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.[6] 1934. gada 1. decembrī Latvijas Dievturu sadraudzes izdevuma „Labietis” 5. numura rakstā „Dievtuŗu baznīca” Viktors Eglītis minēja vajadzību dievturiem celt savu baznīcu, kam draudze jau sāka vākt līdzekļus, jo tā laika telpas Amatu biedrības zālē kļuva par šauru.[7] Pēc Latvijas okupācijas dievturības organizāciju 1940. gadā likvidēja, bet Brastiņu tā paša gada 6. jūlijā apcietināja, izsūtīja no Latvijas un 1942. gada 28. janvārī nošāva. Dievturu kustību trimdā turpināja Ernesta Brastiņa brālis Arvīds Brastiņš.[6]

1991. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, Latvijas Dievturu sadraudze atjaunoja savu juridisko statusu un par tās vadītāju kļuva Eduards Detlavs.[6] 2016. gada rudenī Aizkraukles novada „Liepsalās”, netālu no kafejnīcas un veikala „Liepkalni” uz salas Daugavā „Liepkalnu” maiznīcas īpašnieks un uzņēmējs Dagnis Čākurs uzcēla Lokstenes svētnīcu. Tās arhitekts ir Ainārs Markvarts un svētnīca celta senlatviešu rijas veidolā.[8][9] Kopš 2001. gada darbojas Svētes svētnīca, Jelgavā, kas kopā ar Lokstenes svētnīcu ir Eiropas Etnisko reliģiju kongresa atzītas starptautiskas nozīmes svētvietas.[10][11]

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Dievturu sadraudzes datiem gan 2000. gadā, gan 2025. gadā dievturu saimju (draudžu) skaits ir 13.[12][13] 2016. gadā Latvijā pēc Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai rīcībā esošajām ziņām par dievturiem sevi uzskatīja 695 cilvēki.[14] Viņu vidū pazīstamākie ir maestro Raimonds Pauls[15], TV dīva un teoloģijas maģistre Anna Lieckalniņa[16] un grafikas dizainers Valdis Celms, kurš ir arī Latvijas Dievturu sadraudzes goda dižvadonis.[8] Kopš 2018. gada Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadoņa amatā darbojas Andrejs Broks.

Kopš 2009. gada dievturu teoloģisko izglītību īsteno Latviskās dzīvesziņas skola.[17] 2025. gadā, atzīmējot dievturības vārda simtgadi, pa Latvijas muzejiem ceļo izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100"[18] un Saeimā pieņemts Latvijas Dievturu sadraudzes likums.[1]

Dievturība ir panteiska reliģija. Visas dievības tiek uzskatītas par Dieva (Visuma un galīgās īstenības) izpausmēm. Galvenās dievības dievturības teoloģijā ir Dievs, Laima un Māra, kuru funkcijas savukārt sadalītas citiem teiksmu tēliem. Māra izpaužas kā Veļu māte, ūdens dievība Jūras māte, Ūdens māte, Upes māte, kā arī daudzi citi dabas objektu un stihiju personificējumi. Laima savas funkcijas dala ar Dēklu un Kārtu.

Mūsdienu dievturība atšķiras no vēsturiskās latviešu reliģijas. Piemēram, tiek apgalvots, ka latviešu pagāni būtu atzinuši dievību trīsvienību,[nepieciešama atsauce] savukārt dievturībā Dievs, Māra un Laima ir trīsvienība. Dažās tautas dziesmās tomēr šīs trīs dievības tiek minētas kopā.[19] Dievturu teoloģijā ir atzīti vairākas dievību un jēdzienu trijotnes, piemēram, augums — velis — dvēsele, viņsaule — šī saule — aizsaule un citas.

Rudens beigas un ziemas sākums tiek aizvadīts kā Veļu laiks mirušo senču piemiņai. Tumšajā rudens laikā cilvēki sarūpē pārtiku saviem mirušajiem tuviniekiem sakarā ar "dabas izmiršanu" vai kā pateicības žestu par labu ražu vasarā.

  1. 1 2 «Latvijas Dievturu sadraudzes likums» (latviešu). Saeima. Skatīts: 2025-10-24.
  2. ↑ «Rigai uzdāvināja pieminekli (krievu valodā)». DELFI. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-02. Skatīts: 2013-01-17.
  3. ↑ Nacionālā Enciklopēdija. dievturība
  4. ↑ "Ozoliņš G. Dievturība Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 07.03.2019)
  5. ↑ «Dievturu vārdnīca» (latviešu). Latvijas Dievturu sadraudze. Skatīts: 2025-10-24.
  6. 1 2 3 «Dievtuŗu vēsture». Latvijas Dievtuŗu Draudze. Skatīts: 2017. gada 24. janvārī.
  7. ↑ Viktors Eglītis (1939. gada 29. septembris). A. Goba. red. "Dievtuŗu baznīca". Labietis (Ernests Brastiņš) (Nr. 5): 82. lpp.
  8. 1 2 «Valdis Celms: Būt par latvieti man ir Dieva dots uzdevums». Saknes debesīs. Latvijas Televīzija. Lsm.lv. 2015. gada 6. septembris. Skatīts: 2017. gada 24. janvārī.
  9. ↑ Sandra Dieziņa (2017. gada 17. janvāris). “Liepsalās” atklās dievturu svētnīcu. Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2017. gada 24. janvārī.
  10. ↑ «Svētvietas» (latviešu). Latvijas Dievturu sadraudze. Skatīts: 2025-10-24.
  11. ↑ «Regarding the Recognition of the Sacred Sites of International Significance». The European Congress of Ethnic Religions. Skatīts: 2025-10-24.
  12. ↑ [novecojusi saite]
  13. ↑ «Saimes» (latviešu). Latvijas Dievturu sadraudze. Skatīts: 2025-10-24.
  14. ↑ Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2016. gadā. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. Skatīts: 2017. gada 7. februārī
  15. ↑ Atis Rozentāls (2010. gada 1. jūnijs). Vērienīga reliģiska pasākuma reklāmai izmanto Raimonda Paula vārdu. Diena. Atjaunināts: 2012. gada 26. jūnijā. "Es jau vispār esmu no tiem, kas pie ugunskuriem ar mietiem un cirvjiem – no dievturiem!"
  16. ↑ «Anna Lieckalniņa par tradīcijām». Delfi. 2014. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 24. janvārī. Tā kā dievturībai pievēršu lielu uzmanību, tad man nozīmīgi svētki ir īstie saulgrieži — no 21. uz 22. jūniju.
  17. ↑ «Latviskās dzīvesziņas skola» (latviešu). Latvijas Dievturu sadraudze. Skatīts: 2025-10-24.
  18. ↑ «Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100» (latviešu). Latvijas Dievturu sadraudze. Skatīts: 2025-10-24.
  19. ↑ Twitter. Dievturi

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dievturība&oldid=4353055"