Ceroklis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ceroklis ir senlatviešu dievība. Kardināla Valenti 1604. gada aprakstā dievs Corakle aprakstīts kā velns no pazemes. Minēts 1606. gadā jezuīta Jāņa Stribinga ziņojumā par Rēzeknes un Ludzas apriņķa iedzīvotājiem, kam Ceroklis, Ceroklītis vai Cerokliņš (Dewing Cereklicing, Cerekling) esot lauku un labības dievs. 1618. gadā Cēsu jezuīti raksta, ka Ceroklim ziedojot pirmo kumosu no ēdiena un pirmo malku no dzēriena, izlejot to zemē. Ceroklis esot viesmīlības dievs no pazemes (hospitalitatis ille ex orco deus). Stribings raksta, ka Ceroklis ir lauku un labības dievs, kura atbalstu izlūdzas, ziedojot vistu, sivēnu vai vērsi. Vīrieši ziedojot pie ozola, bet sievietes pie liepas. Tāpēc šķiet, ka Ceroklis vairāk bijis zemes un pazemes dievs, kas atbildējis par auglību.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]