Balvu katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Balvu katolu baznica.jpg
Balvu katoļu baznīca
Balvu katoļu baznīca (Latvija)
Balvu katoļu baznīca
Balvu katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Balvi
Koordinātas 57°8′1″N 27°16′19″E / 57.13361°N 27.27194°E / 57.13361; 27.27194Koordinātas: 57°8′1″N 27°16′19″E / 57.13361°N 27.27194°E / 57.13361; 27.27194
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1797
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Mārtiņš Klušs
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1797
Specifikācija
Garums 22 m
Būvmateriāli ķieģeļi, koks

Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Balvu pilsētā, Baznīcas ielā 1.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balvu pirmā katoļu koka baznīca par Viļakas stārasta Hilzena līdzekļiem tika uzcelta 1769. gadā. Tā atradusies pretī tagadējai mūra baznīcai kapsētā uz kalniņa. Sākotnēji baznīcu apkalpojuši prāvesti no citām draudzēm, līdz 1780. gadā Balvos uz pastāvīgu dzīvi ieradās prāvests Mārtiņš Simanovskis.

Pašreizējo mūra baznīcu uzbūvēja Simanovska darbības laikā Katrīnas II kunigaitis Elogins, kuram piederēja lielākā daļa Ludzas apriņķa, sagādājot materiālus un strādniekus. Baznīca tika uzcelta prāvesta prombūtnes Romā laikā pēc pareizticīgo baznīcas parauga, izbūvējot kupolu virs baznīcas vidusdaļas. Vēlāk Simanovskis lika baznīcas priekšā uzcelt divus torņus, pie ieejas labajā tornī izveidojot nišu savam kapam, kur arī prāvests 1809. gadā ticis apbedīts. 1797. gadā baznīcu Vissvētās Trīsvienības godam konsekrēja bīskaps Jānis Benislavskis. Vēlākos gados notika baznīcas pārbūve, aizmūrējot divas sānu durvis un izcirstas jaunas kreisā torņa sānos, kā arī torņu stiprināšana.[2]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Bārtulis.[1] Balvu draudze veidojās jau 18. gadsimta vidū. Draudzei ir piecpadsmit kapsētas — Balvu kapsēta, Začu kapsēta, Salmānu kapsēta, Tutinovas kapsēta, Pērkonu kapsēta, Egļu kalna kapsēta, Čagas kapsēta, Miezāju kapsēta, Dūrupes kapsēta, Romūkstu kapsēta, Sebežu kapsēta, Lemešovas kapsēta, Naudaskalna kapsēta, Pilskalna kapsēta un Mežarijas kapsēta. Dievkalpojumi baznīcā notiek katru dienu.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jaungads, Vissvētās Trīsvienības svētki, Svētā Pētera un Pāvila diena, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Rožukroņa svētki, Visu svēto diena, Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas diena.

Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balvu baznīca ir celta no vietējā ražojuma ķieģeļiem, baļķi, kas apstrādāti tikai ar cirvi un kaltu, vesti no Liepnas mežiem. Būvniecībā izmantoti dēļi, kas tēsti tikai ar cirvi, pašdarinātas koka tapas un dzelzs naglas.

Celtne ir astoņstūraina viennavas telpa, kuras garums bez priekštelpas un presbiterija ir 16 metri, baznīcas kopējā kvadratūra ir 185 m². Baznīcas solos var novietoties 85 cilvēki. Ap baznīcu ir mūra žogs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 2. janvārī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 62.lpp.