Bergi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frīdriham Vilhelmam Rembertam Bergam un viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķirtais grāfa ģerbonis (1856)
Fon Bergu no Karmelas, Kandlas un Nurmes ģerbonis (1882)[1]
Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874-1881)

fon Bergi (vācu: von Berg) pieder vairākām vācbaltu dzimtām, kuru priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 16. gadsimta sākumam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena dzimta par savu priekšteci uzskata ap 1500. gadu pieminēto Oto no Bergas (Päri, agrāk Kattentack) Sāmsalas-Vīkas bīskapijā, tagadējā Lēnes apriņķī Igaunijas rietumu daļā.[2]

Cita Igaunijas fon Bergu dzimta cēlusies no Sāmsalas Kārmas (Kaarma, agrāk Carmel) un Kandlas (Kandla, agrāk Kandel) un viņu savstarpējā radniecība nav pierādāma, kaut arī visām fon Bergu dzimtām ģerbonī ir iekļauts melns putna spārns.

1745. gadā fon Bergu dzimtu no Katentakas (Berg aus dem Hause Kattentack) uzņēma Igaunijas bruņniecības, bet 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Fon Bergu dzimtas locekļu īpašumā bija arī daudzas Vidzemes muižas, piemēram, Zelgauskas muiža (Selgowsky, 1860-1870) Ērgļu muiža (Erlaa), Meijera (Meira) pusmuiža (Meiershof), Brantu muiža (Horstenhof), Vecdrustu muiža (Alt-Drostenhof) Cēsu apriņķī, Allažu un Jūdažu muiža (Allasch und Judasch, 1767-1780), Briežu muiža (Käwel und Bresenhof), Suntažu muiža (Sunzel mit Baldwinshof), Kastrānes muiža (Kastran mit Smerle, 1761-1762), Mores muiža (Moritzberg), Vērenes muiža (Fistelen), Ropažu muiža (Rodenpois) Rīgas apriņķī, Beļavas muiža (Kortenhof mit Buchholzhof und Hessehof), Mālu muiža (Mahlenhof), Sikšņu muiža (Vaucluse), Cērtenes muiža (Zehrten mit Uexküllshof), Zeltiņu muiža (Selting), Palsmanes muiža (Palzmar mit Friedrichshof), Ķeižu muiža (Keysen) Valkas apriņķī, Katvaru muiža (Kadfer mit Lindenhof und Ahlenhof), Roperbeķu muiža (Rooperbeck mit Maikendorf), Ķipēnu muiža (Eck), Pociema muiža (Posendorf), Eriņu muiža (Porsten, Heringshof und Schadenhof), Stalbes muiža (Stolben, no 1761), Budenbrokas muiža (Schujenpahlen), Veļķu muiža (Welkenhof, no 1795), Pāles muiža (Seppkull), Rustužu muiža (Rüssel), Šķirstiņu muiža (Napküll mit Sutzen), Svētciema (Sveiciema) muiža (Neu-Salis) Valmieras apriņķī.

Ievērojami dzimtas pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Oto Reinholds fon Bergs (1656-1715), Zviedrijas armijas majors Lielā Ziemeļu kara laikā
  • Gothards Vilhelms fon Bergs (1682-1756), Vidzemes landmaršals (1727-1730) un landrāts
  • Magnus Johans fon Bergs (Иоганн Максим Васильевич Берг, 1719-1784), Krievijas impērijas ģenerālis (генерал-аншеф). Piedalījās Septiņgadu karā un karos pret Zviedriju un Osmaņu impēriju
  • Gustavs Vilhelms Bergs (1758—1800), Krievijas armijas virsnieks, Vidzemes guberņas prokurors
  • Kristiāns Vilhelms fon Bergs (1760—1789), Krievijas impērijas armijas pulkvedis (1786)
  • Burhards Magnus fon Bergs (1764—1838), ģenerālleitnants
  • Gregors fon Bergs (Григорий Иванович Берг, 1765-1838), Krievijas impērijas ģenerālmajors (1789), piedalījās Krievijas-Zviedrijas karā (1788-1789), kritis gūstā Austerlicas kaujā (1805), 1812. gada karā, Tallinas komendants un kara gubernators (1828)
  • Frīdrihs Vilhelms Remberts fon Bergs (1794-1874), vācbaltiešu virsnieks, ģeodēzists un politiķis. Somijas ģenerālgubernators (1854–1861), Polijas vietvaldis (1863–1874), Krievijas impērijas armijas feldmaršals (1866)
  • Frīdrihs Georgs Magnuss fon Bergs (Friedrich Georg Magnus Graf v.Berg, 1845-1938), Sangastes muižas (no 1873), Sikšņu muižas (Vaucluse, no 1873), Beļavas muižas (Kortenhof mit Wassilissa, 1884) īpašnieks un Igaunijas agronoms,
  • Aleksandrs Remberts Joahims fon Bergs (Alexander Rembert Joachim Graf v.Berg, 1847-1893), Beļavas muižas (Kortenhof mit Wassilissa) īpašnieks,
  • Georgs Ēriks Remberts fon Bergs (Georg Erich Rembert Graf v.Berg, 1849-1920), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • August Wilhelm Hupel. Nordische Miscellaneen. Riga 1790, Band 20/21, S. 29–31
  • Gothaisches Genealogisches Taschenbuch der Gräflichen Häuser. Gotha 1879 (Stammreihe), bis 1882
  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 2, 1.2: Estland, Görlitz, 1930 S. 654–662
  • Genealogisches Handbuch der Oeselschen Ritterschaft, 1935, S. 30
  • Genealogisches Handbuch des Adels, Genealogisches Handbuch des Adels#Adelslexikon Band I, Band 53 der Gesamtreihe, S. 330–331, C. A. Starke Verlag, Limburg (Lahn) 1972
  • Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften. (Neue Folge), Hamburg 2011, Bd. 1, S. 21–90

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882
  2. Baltisches historisches Ortslexikon. Teil 1. Estland (einschließlich Nordlivland). Begonnen von Hans Feldmann. Herausgegeben von Heinz von zur Mühlen. Bearbeitet von Gertrud Westermann. Köln, Wien 1985, S. 200 (ISBN 3-412-07183-8)