Daudzveidīgā mārīte
Daudzveidīgā mārīte Harmonia axyridis | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Kārta | Vaboļu kārta (Coleoptera) |
Dzimta | Mārīšu dzimta (Coccinellidae) |
Ģints | Mārītes (Adalia) |
Suga | Daudzveidīgā mārīte (H. axyridis) |
Daudzveidīgā mārīte Vikikrātuvē |
Daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis) ir mārīšu dzimtas kukainis (vabole), kas ievests Rietumeiropā cīņai ar laputīm un kļuvis par komerciālu bioloģisko augu aizsardzības līdzekli. No 1991. līdz 2012. gadam tā izplatījās gandrīz visā Rietumu, Centrālās, Austrumu un Ziemeļeiropas valstīs. Latvijā šī suga vēl nav plaši izplatīta.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudzveidīgā mārīte ir samērā liela kukainis, kas sasniedz 5,5—7 mm garumu. Tā ir polimorfa suga ar trim galvenajām krāsu formām — sarkanā vai oranžā ar vai bez plankumiem uz segspārniem un melnā forma ar oranžiem plankumiem. Melnās formas ir biežāk sastopamas savā dabiskajā izplatības areālā Āzijas austrumu reģionos, bet sarkanās un oranžās formas ir izplatītākas Eiropā un Ziemeļamerikā. Mārītes kāpuri ir melni ar oranžām līnijām.[1] Suga arī var izraisīt alerģiskas reakcijas cilvēkiem, jo tā izdala smirdīgu un kodīgu šķidrumu, kas kalpo kā aizsardzība pret plēsoņām. Šīs sugas nosaukums ir saistīts ar tās morfoloģisko daudzveidību, it īpaši attiecībā uz ķermeņa krāsojumu. Tā ir saistīta arī ar tās pielāgošanos dažādiem biotopiem un spēju izdzīvot ārpus savas dabiskās izplatības areāla.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mārīte ir introducēta un izplatījusies daudzās valstīs visā pasaulē. Tā ir atrasta Ziemeļamerikā, tostarp Meksikā un ASV dienvidu reģionos. Tā ir konstatēta arī Kanādas dienvidu rajonos. Ir atrasta Dienvidamerikā, izņemot Amazones teritorijas, Eiropas dienvidos un rietumos. Tika atrasta Tunisijā, Ēģiptē un Dienvidāfrikā.[3]
Pirmos mēģinājumus introducēt šo sugu Eiropas valstīs veica jau 1960. un 1970. gadu sākumā, taču to neizdevās veiksmīgi aklimatizēt un izplatīt. Tomēr Francijas siltumnīcās 1982. gadā daudzveidīgā mārīte veiksmīgi tika izmantota cīņai ar laputīm, un tā kļuva komerciāli pieejama kā bioloģiskās augu aizsardzības līdzeklis. Pēc tam, no 1991. līdz 2012. gadam, tās izplatība nekontrolēti paplašinājās, ietekmējot gandrīz visas Rietumu, Centrālās, Austrumu un Ziemeļeiropas valstis, tostarp arī Britu salas. Daudzveidīgās mārītes izplatības ātrums varēja būt no 80 līdz 500 km gadā.[3]
Pirmoreiz Latvijā mārīti konstatēja Arvīds Barševskis 2009. gadā Jersikas pagastā Līvānu novadā. Šajā novērojumā tika novēroti vairāki indivīdi. Tas norāda, ka šī suga, iespējams, jau agrāk ienākusi Latvijas teritorijā, taču iepriekš neviens entomologs nav pievērsis tam uzmanību.[1] Kopš 2009. gada, kad Latvijā tika konstatēta pirmā daudzveidīgā mārīte, līdz 2015. gada novembrim nebija konstatētas šīs sugas jaunas atradnes vai novērojumi. Tomēr 2015. gada rudenī Rīgā, Jāņavārtu stacijas apkārtnē, tās novēroja un nofotografēja. Igaunijā šī suga nav konstatēta, bet Lietuvā tā ir konstatēta Kuršu strēlē.[4]
Biotops
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudzveidīgā mārīte ir invazīva suga, kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās mārīšu sugas. Sastopama dažādos meža biotopos, tajā skaitā koku alejās, nelielos cilvēka ietekmētos meža nogabalos, vecos izcirtumos, jaunaudzēs, dažāda pielietojuma lauksaimniecības zemēs, dārzos, apdzīvotās vietās, parkos, iekļūst arī dažādās būvēs.[1] Daudzveidīgās mārītes dabiskais izplatības areāls ir Austrumu reģions, atrodama Ķīnā sākot ar tāliem dienvidiem, Japāna, Koreja, Mongolija un daļā no Palearktikas reģiona — no Kazahstānas ziemeļiem, Krievijas austrumiem — Altaja kalna rietumi un Ziemeļsibīrija.[3]
Mārītes izplatība Latvijā ir salīdzinoši ierobežota, bet ir novērojumi par tās klātbūtni Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Suga ir pielāgojusies pilsētu vides apstākļiem, un tās populācijas blīvums var būt augstāks uz liepu koku lapām, kur dzīvo laputis.[2]
2023. gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība noteica daudzveidīgo mārīti par Gada kukaini.[2]
Uzturs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Suga barojas ar dažādiem kukaiņiem, tostarp laputīm, tripšiem, bruņutīm un tauriņu olām un kāpuriem. Daudzveidīgā mārīte ir kanibāla un var apēst arī citus savas sugas dējumus.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Daudzveidīgā mārīte - Dabas koncertzāle» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-07-07. Skatīts: 2023-07-07.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Dabasdati lv-dabas novērojumi. «Gada kukainis 2023 – daudzveidīgā mārīte». dabasdati.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-07.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Harmonia axyridis - Daudzveidīgā mārīte.
- ↑ «Dzelzceļš». Uģa Piterāna dabas foto blogs. otrdiena, 2015. gada 10. novembris. Skatīts: 2023-07-07.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Harmonia axyridis |
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |