Dnipropetrovskas apgabals

Dnipropetrovskas apgabals
	Dnipropetrovskas apgabals; Дніпропетровська область
	— apgabals —
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Dnipro
Administratīvais iedalījums	35
	Platība
- Kopā	31 914 km²
	Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	3 292 400
- Blīvums	103,2/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (79,3%); krievi (17,6%)
	Mājaslapa: http://www.adm.dp.ua/
	Dnipropetrovskas apgabals Vikikrātuvē

Dnipropetrovskas apgabals (ukraiņu: Дніпропетровська область) jeb Dņepropetrovskas apgabals (krievu: Днепропетро́вская о́бласть) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Poltavas un Harkovas apgabaliem ziemeļos, Doņeckas apgabalu austrumos, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem dienvidos, kā arī Mikolajivas un Kirovogradas apgabaliem rietumos. Apgabala centrs ir Dnipro (agrāk Dnipropetrovska).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Dnipropetrovskas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā, sadalīts Kuremsi ulusā (Dņepras labajā krastā) un Mauci ulusā (Dņepras kreisajā krastā). Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Osmaņu impērijas vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Pēc Bogdana Hmeļņicka vadītās sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no Zaporižjas Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas—Lietuvas ūnijas un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporižjas Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču.

No 1754. gada Dņepras labā krasta daļa iekļauta Krievijas Impērijā kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1776. gadā nodibināja "Katrīnas slavas" jeb Jekaterinoslavas pilsētu, kas kļuva par guberņas administratīvo centru. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Jekaterinoslavas un Taurijas guberņās. No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pilsoņu kara laikā apgabala teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1932. gadā no Dņepropetrovskas apgabala un Harkovas apgabalu daļām izveidoja Doņeckas apgabalu. 1939. gadā tā dienvidu daļā izveidoja atsevišķu Zaporižjas apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.