Dobeles pagasts
| Dobeles pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dobeles novads |
| Centrs: | Aizstrautnieki |
| Kopējā platība:[1] | 72,7 km2 |
| • Sauszeme: | 71,1 km2 |
| • Ūdens: | 1,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 716 |
| Blīvums (2024): | 10,1 iedz./km2 |
 Dobeles pagasts Vikikrātuvē
| |
Dobeles pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Dobeles pilsētu un Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastiem, kā arī Tukuma novada Džūkstes pagastu. Pagasta pārvalde atrodas Aizstrautniekos («Gaismiņās»); Lejasstrazdos — pakalpojumu punkts.[4]
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bērze, Gaurata, Pienava, Sellīte, Snierājs.
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Dobeles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bērzbeķes muiža (Bersebeck, Bērzbeķe), Čuču muiža (Öbelgunde), Dobes muiža (Doben), Sīpeles muiža (Zeepelhof).
1935. gadā Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta platība bija 125 km² un tajā dzīvoja 2660 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Dobeles un Gaismas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Dobeles rajona Dobeles ciemam pievienoja likvidētā Šķibes ciema kolhoza «Zelta druva» teritoriju, bet Ždanova kolhoza teritoriju pievienoja Gaismas ciemam. 1963. gadā Dobeles ciemam pievienoja Gaismas ciema Ždanova kolhoza teritoriju. 1973. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Dobeles pilsētai, 1977. gadā - Austrumu ciemam, 1979. gadā - Austrumu un Krimūnu ciemiem.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dobeles pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dobeles novadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bāļu - Šķērstaiņu senkapi un apmetne[7]
- Ošu senkapi
- Zilā kalna senkapi
- Bērzbeķes muižas apbūve
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Lejasstrazdi, Aizstrautnieki, Bērzbeķe, Bitenieki, Galenieki.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ludvigs Ēķis (1892—1943), Latvijas sabiedriskais darbinieks. Bija Latvijas finanšu ministrs no 1934. līdz 1938. gadam, īslaicīgi pildīja ārlietu ministra pienākumus 1936. gadā.
- Alfrēds Videnieks(1908—2002), latviešu teātra un kino aktieris. Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Dobeles pagasta pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. februārī. Skatīts: 2011. gada 29. martā.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
