Dunalkas pagasts
| Dunalkas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Dunalka |
| Kopējā platība:[1] | 87,5 km2 |
| • Sauszeme: | 83,6 km2 |
| • Ūdens: | 3,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 578 |
| Blīvums (2024): | 6,9 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Dunalkas pagasts Vikikrātuvē
| |
Dunalkas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Durbes ezera ziemeļu krastā. Robežojas ar sava novada Tadaiķu, Durbes, Vecpils, Medzes, Vērgales, Sakas, Cīravas un Aizputes pagastiem. Pagasta teritorija ir 8749,8 ha, no tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 5272,9 ha.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Durbes ezers, Dunalkas dīķis, Mēra dīķis, Tuņņu dīķis un Bērza dīķis
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Dunalkas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dunalkas muiža (Gut Dubenalken, Dunalka), Rāvas muiža (Gut Rawen, Rāva).
1935. gadā Dunalkas pagasta platība bija 57 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Daidzes un Dunalkas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Dunalkas ciemam pievienoja Daidzes ciemu, 1954. gadā - Rāvas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Dunalkas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Durbes novadā. 2021. gadā Durbes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija ar pieturas punktiem "Rāva", "Spāģi" un "Dunalka", kas slēgta 1964. gadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dunalkas muižas apbūve[5]
- Strungu senkapi
- Dunalkas Elku kalns - pilskalns
- Ķiepes strauta apmetne
- Dunalkas apmetne
- Upesputriņu apmetne
- Upmaļu apmetne
Firksu dzimtas kapenes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aptuveni piecus kilometrus no Dunalkas, pie Durbes–Aizputes ceļa P112 netālu no Mālu kroga, atrodas ēģipiešu stilā[6] būvētais fon Firksu dzimtas mauzolejs, kas iekļauts Valsts aizsargājams kultūras pieminekļu sarakstā. Piramīdas formas kapliču 1801. gadā uzcēla Dunalkas muižas īpašnieks Kārlis Ulrihs fon Firkss (1738–1816). Tās karkass būvēts no ķieģeļiem un laukakmeņiem, bet no ārpuses piramīdu apņēma dzeltenīgu Holandes ķieģeļu apšuvums. Kapličas grīda bija veidota no brūna plakanakmeņu bruģa, bet fasādi rotāja divas nišas ar cēlām akmens vāzēm, uz sienām plastikas medaljoni ar seju saules staru ielokā, fon Firksu dzimtas ģerbonis, un virs durvīm bija granīta plāksne ar uzrakstu latīņu valodā – Coniugi optimae sibi suisque. Carolus Ulricus Fircks. MDCCCI ("Vislabākais dzīvesbiedram un sev. Kārlis Ulrihs Firkss. 1801).[7]
”Pie Dunalkas privātmuižas ceļā no Liepājas uz Kuldīgu es ieraudzīju no holandiešu ķieģeļiem celtu piramīdu ar plašu velvi pareizās proporcijās un ļoti labā gaumē. Žēl gan, ka piramīda atrodas varenu ozolu birzs galā, kur vasarā to aizsedz koku lapotnes, tikai ziemā ļaujot izcelties starp zariem.”[8]
2022. gadā uzņēmums “Latvijas Valsts meži”, kā teritorijā atrodas kapliča, izstrādāja konservācijas darbu projektu un gada otrajā pusē kapliču attīrīja no koku un krūmu apauguma, grīdu un apbedīšanas nišas atbrīvoja no nobrukušajiem ķieģeļiem. Kapličas kupolveida griestus, ieejas ailu un apbedīšanas nišas nostiprināja. Ap kapliču izbūvēja koka karkasu ar daļēji nosegtām sienām un jumtu ar metāla segumu.[9]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Dunalka (pagasta centrs), Rāva, Dupļi, Dunalkas skola.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Andrejs Spāģis (1820—1871) — skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritoriju šķērso reģionālais autoceļš P112 Kuldīga — Aizpute — Līči. Dunalkas pašvaldības aprūpē esošo ceļu kopējais garums ir 45,15 km, no kuriem asfalta segums ir 0,5 km garumā, bet pārējie ceļi ir ar grants segumu. Attālums līdz Liepājai — 34 km, līdz Rīgai — 180 km.
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ Egyptian Revival in the manor parks of Latvia, Jānis Zilgalvis, Scientific Journal of Latvia University of Life Sciences and Technologies. Landscape Architecture and Art, Volume 12, Number 12
- ↑ Dunalkas pērle – fon Firksu mauzolejs Sanita Dejus, speciāli “Liepājas Vēstulēm” no liepajniekiem.lv 29.09.2021
- ↑ Ulrihs fon Šlipenbahs "Gleznainie ceļojumi caur Kurzemi" (1809)
- ↑ Iekonservēta Dunalkas baronu kapliča Liene Kupiča "Kurzemes Vārds" 07.02.2023
- ↑ OSP
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
