Pāriet uz saturu

Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži

Vikipēdijas lapa
Dzelzceļa līnija Rīga—Valga posmā Čiekurkalns—Jugla (2021)
Dīzeļvilciens DR1A posmā Čiekurkalns—Jugla (2008)
Maršruta Rīga—Cēsis dīzeļvilciens DR1A—267 posmā Jugla—Baltezers (2010)
Dīzeļvilciens DR1 posmā Melturi—Āraiši (2009)

Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži—valsts robeža[1] jeb Rīga—Valga ir 168 km gara dzelzceļa līnija Latvijā un Igaunijā.

Dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava būvniecība tika sākta 1886. gadā un tā tika atklāta 1889. gada 22. jūlijā. Līnijas galastacija bija Aleksandra Vārtu (mūsdienās Zemitānu) stacija. Pirmā pasaules kara laikā 1918. gadā vācu armija līnijas Rīgas—Ieriķu posmu pielāgoja normālplatumam.

1919. gadā kontroli pār līniju pārņēma Latvijas Dzelzceļu virsvalde, atjaunojot sliežu ceļu 1524 mm platumā. Pēc valsts robežas demarkāciju Valkas/Valgas platsliežu stacija atradās Igaunijas teritorijā, bet Latvijas teritorijā tuvākā stacija Saule bija 14 km attālumā no robežas. Lai pilnvērtīgi veiktu ar robežas šķērsošanu saistītās procedūras, 1920. gadā no sākotnējās Pleskavas — Rīgas dzelzceļa līnijas uzbūvēja divus platsliežu atzarojumi (pa vienam, attiecīgi, no Latvijas un Igaunijas puses) uz Valkas—Rūjienas—Pērnavas šaursliežu dzelzceļa līnijas gala staciju. Tādēļ dzelzceļa garums līdz Valgas stacijai palielinājās par 2 kilometriem, un līnijas kopgarums no Zemitāniem līdz valsts robežai bija 164 kilometri. Otrā pasaules kara laikā dzelzceļa līnija kalpoja Vācijas armijai kā galvenā Ļeņingradas frontes apgādes artērija.

1980. gados iecirknī Rīga — Sigulda (izņemot posmu Krievupe — Vangaži) pabeidza otrā sliežu ceļa būvi. Divus ceļus uzbūvēja arī stāvākajā līnijas posmā starp Cēsu un Jāņamuižas staciju. 2014. gadā brauciens no Rīgas līdz Valgai ar dīzeļvilcienu atkarībā no reisa ilga 2 stundas 55 minūtes vai 2 stundas 33 minūtes (ekspresreiss). [2] COVID-19 pandēmijas laikā no 2020. gada 17. marta līdz 15. maijam Rīgas—Valgas maršruta dīzeļvilcieni kursēja līdz Lugažiem.[3][4][5] 2024. gada 15. decembrī starp Čiekurkalna un Juglas stacijām atklāja jaunu pieturu — Šmerlis.[6]

Vilcienu maršruta Viļņa–Rīga–Tallina atjaunošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2024. gada 15. decembra Latvijas "Vivi" dīzeļvilciena Rīga–Valga atiešanas laiku pielāgoja Lietuvas "LTG Link" dīzeļvilciena Viļņa–Rīga pienākšanai Rīgas stacijā. Savukārt no 2025. gada 6. janvāra dīzeļvilciena Rīga–Valga pienākšanas laiku Valgas stacijā salāgoja ar Igaunijas "Elron" dīzeļvilciena Valga–Tartu–Tallina attiešanas laiku.[7]

Kopš 2025. gada 10. februāra dzelzceļa līnijā Rīga-Valga kursē no “LTG Link” nomātais dīzeļvilciens “PESA 730 ML”, Rīgas Centrālajā stacijā ar savu vilciena salona apkalpojošo personālu pārņems “Vivi”.[8] Vilciens atiet no Rīgas Centrālās stacijas 11ː16 un, pieturot stacijās Zemitāni, Jugla, Inčukalns, Sigulda, Līgatne, Ieriķi, Cēsis, Lode, Valmiera, Strenči, Lugaži, pienāk Valgas stacijā 13ː51, kur pasažieriem iespējama pārsēšanās Igaunijas pārvadātāja “Elron” dīzeļvilcienā, turpinot braucienu posmā Valga (14ː10) – Tallina (17ː34). Vilciens no Valgas stacijas atiet 14ː11 un, pieturot stacijās Lugaži, Strenči, Valmiera, Lode, Cēsis, Līgatne, Sigulda, Inčukalns, Garkalne, Jugla, Zemitāni, pienāk Rīgas Centrālajā stacijā 16ː37, kur tā operēšanu pārņem Lietuvas pārvadātājs “LTG Link”, turpinot tālāko ceļu posmā Rīga (16ː55) – Viļņa (21ː03).[9]

Šobrīd dzelzceļa līnijā Latvijas teritorijā ir 20 darbojošās stacijas un pieturas punkti. 5 stacijas vai pieturas atrodas Rīgas pilsētā (posmā Rīga — Jugla), 2 — Ropažu novada Garkalnes pagastā, 2 — Siguldas novada Inčukalna pagastā, 1 — Allažu pagastā, 1 — Siguldā, 1 — Cēsu novada Līgatnes pagastā, 3 — Amatas pagastā, 1 — Cēsīs, 1 — Priekuļu pagastā, 1 — Liepas pagastā, 1 — Valmierā, 1 — Strenčos, un 1 — Valkas novadā.

No 2019. gada decembra ir slēgta Baltezera, Silciema un Sedas pietura, kā arī pasažieru vilcieni vairs nepietur Bāles, Brenguļu un Saules stacijās, bet Melturu pieturā samazināts pieturošo reisu skaits[10][11] (pretēji satiksmes ministra Tāļa Linkaita iepriekš teiktajam, ka šajā dzelzceļa līnijā tiks slēgta vienīgi Krievupes stacija un samazināts pieturošo reisu skaits Baltezera stacijā[12][13]). Krievupes staciju izmaiņas neskāra.

  1. ↑ Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2016/2017; VAS Latvijas dzelzceļš
  2. ↑ «Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī. Arhivēts 2014. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē.
  3. ↑ «Zaudējis spēku - Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu». LIKUMI.LV.
  4. ↑ «No 17. marta Valgas vilcieni kursēs no/līdz Lugažiem». AS Pasažieru vilciens.
  5. ↑ «No 16.05. atjaunota vilcienu kustība līdz Valgai; drošības nosacījumi Igaunijā». AS Pasažieru vilciens.
  6. ↑ No 15. decembra būs izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, tiks atklātas 3 jaunas pieturas
  7. ↑ Janvārī plāno atklāt pasažieru vilcienu satiksmes savienojumu Viļņa–Rīga–Tallina lsm.lv 2024. gada 9. decembrī
  8. ↑ «Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu». vivi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-22.
  9. ↑ Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu vivi.lv 10.02.2025
  10. ↑ «Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019. gada 20. septembrī».
  11. ↑ «No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās». TVNET. 2019. gada 4. okt.
  12. ↑ «Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, viesojoties Valmierā, mudina rekonstruēt dzelzceļa staciju». Valmieras Ziņas. 2019. gada 11. febr.
  13. ↑ «Linkaits: Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki». skaties.lv.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzelzceļa_līnija_Rīga—Lugaži&oldid=4333237"