Latvenergo
| AS Latvenergo | |
|---|---|
| |
| Sauklis | Latvenergo - nākotnes enerģijai! |
| Veids | akciju sabiedrība |
| Dibināts | 1939. gada 22. decembrī |
| Galvenais birojs | Rīga, Latvija |
| Vērtība | ▲ 2062,15 milj. EUR (2021) |
| Vadība | Ivars Golsts (padomes priekšsēdētājs), Mārtiņš Čakste (valdes priekšsēdētājs) |
| Darbinieki | ▼ 3150 (2022) |
| Apgrozījums | ▼ 773,4 milj. EUR (2020) |
| Peļņa | ▼ 72 milj. EUR (2021) |
| Nozare | enerģētika, telesakari |
| Produkti | elektroenerģija, siltumenerģija, dabasgāze |
| Mājaslapa | www |
AS Latvenergo ir Latvijas valstij piederošs elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un tirdzniecības, elektroenerģijas sadales, kā arī dabasgāzes tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada Latvenergo piedāvā arī telesakaru risinājumus uzņēmumiem. 2021. gadā Latvenergo trīspadsmito reizi pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar Ķeguma HES izveidi 1939. gadā, kad 22. decembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidots Valsts elektrības uzņēmums "Ķegums".[1][2]
Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 1980. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad pēc Latvijas okupācijas nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi "Latenergo". Latvijas PSR laikā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas un valsts energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1989. gadā tika izveidota Latvijas institūcijām pakļautā ražošanas apvienība "Latvenergo".[2]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā "Latvenergo" kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.[3] 2015. gada 1. janvārī Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, un bijušais monopolists "Latvenergo" turpināja darboties ar preču zīmi Elektrum.[2] 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un "Latvenergo" uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.[4]
Ministru kabinets 2019. gada 8. oktobrī atbalstīja pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu.Tādējādi AS "Latvenergo" meitassabiedrība AS "Latvijas elektriskie tīkli" ir nodalīta no Latvenergo koncerna un AS "Latvijas elektriskie tīkli" īpašumā esošie Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvi (330 kV un 110 kV elektropārvades līnijas, apakšstacijas un sadales punkti) 2020. gada 10. jūnijā nodoti valstij, kas tos ieguldīja AS "Augstsprieguma tīkls" pamatkapitālā.
2021. gada 30. jūnijā meitas uzņēmums Elektrum Eesti Igaunijā iegādājās vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus (Energiaturu Võrguehitus OÜ, SNL Energia 1 OÜ un Baltic Energy System OÜ), kam pieder apakšstacijas ar savu klientu loku, pārvaldot elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā un pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā;[5] Igaunijas konkurences uzraudzības institūcija darījumu atļāva 3. augustā.
2022. gada 22. jūlijā kopā ar valstij piederošo AS "Latvijas valsts meži" tika dibināts uzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" vēja enerģijas ražošanai. Jaunajā uzņēmumā "Latvenergo" ieguva 80 % kapitāldaļu, bet "Latvijas valsts meži" — 20 %. Vairākos lielos vēja parkos bija plānots uzstādīt 100 līdz 120 vēja ģeneratorus ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu, saražojot 2,4 TWh elektroenerģijas gadā.[6] 2024. gada 9. aprīlī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu atļaut AS "Latvijas valsts meži" izbeigt līdzdalību SIA "Latvijas vēja parki". Tādējādi 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS "Latvenergo" noslēdza līgumu, par visu piederošo SIA "Latvijas vēja parki" daļu (20 %) atsavināšanu uzņēmumam "Latvenergo".[7]
2024. gada 25. maijā "Latvenergo" paziņoja, ka ir iegādājies Lietuvas uzņēmuma Utilitas Wind projektu Telšiai, kas ļautu 2026. gada pirmajā ceturksnī uzsākt vēja enerģijas ražošanu ar jaudu 124 MW ar 20 Vestas 6,2 MW vēja turbīnām.[8] 2024. gada 18. septembrī "Latvenergo" iegādājās SIA Laflora Energy 100 % kapitāldaļas, kas sadarbībā ar SIA Windy uzņēmuma SIA Laflora bijušajā kūdras ieguves vietā Līvbērzes pagasta Kaigu purvā būvēs vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 108,8 MW, uzsākot elektroenerģijas ražošanu 2026. gada jūnijā.[9]
Darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvenergo koncerna struktūru veido komercsabiedrību kopums, kurā izšķirošā ietekme ir mātessabiedrībai AS"Latvenergo".
Mātessabiedrība AS "Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī dabasgāzes tirdzniecību. AS "Sadales tīkls" nodrošina elektroenerģijas piegādi līdz katram klientam. Elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecību Igaunijā veic Elektrum Eesti OÜ, savukārt Lietuvā – Elektrum Lietuva UAB. AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" veic elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanu Latvijā. SIA "Liepājas enerģija" (51% akciju) nodrošina siltumenerģijas ražošanu un piegādi Liepājas pilsētā.
AS "Latvenergo" ir līdzdalība arī AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" (46,3% akciju), kas nodarbojas ar pensiju plāna pārvaldīšanu, kā arī finanšu ieguldījums (0,005% akciju) AS "Rīgas siltums".
Latvenergo pieder četras hidroelektrostacijas — Ķeguma HES, Pļaviņu HES, Rīgas HES, Aiviekstes HES un divas lielas termoelektrostacijas — TEC-1 un TEC-2, kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā Latvenergo saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. Latvenergo 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.[4]
Valdes priekšsēdētāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Vārds | Periods |
|---|---|
| Gunārs Koemecs | 1993—1995 |
| Edgars Birkāns | 1995—1997 |
| Valdis Ginters (pienākumu izpildītājs) | 1997—1998 |
| Valdis Ginters | 1998—2000 |
| Kārlis Miķelsons | 2000—2010 |
| Uldis Bariss (pienākumu izpildītājs) | 2010 |
| Āris Žīgurs | 2010—2020 |
| Guntars Baļčūns (pienākumu izpildītājs) | 2020—2021 |
| Mārtiņš Čakste | Kopš 2021. gada |
Mecenātisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]AS „Latvenergo” ir Latvijas Universitātes fonda atbalstītājs. 2009. gada septembrī AS „Latvenergo” sniedza atbalstu Latvijas Universitātes 90. jubilejas izdevuma izdošanai 3 560 eiro apmērā.[10]
Privatizēšanas aizliegums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta "Rīga"”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Likums par Valsts elektrības uzņēmumu Ķegums». Valdības Vēstnesis (291). 1939. gada 22. decembrī. 1. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 26. martā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Āris Žīgurs. «2019. gads Latvenergo 80. jubilejas zīmē». nra.lv (latviešu), 2019-12-20. Skatīts: 2020-03-26.
- ↑ Latvnergo vēsture[novecojusi saite]
- ↑ 4,0 4,1 «Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017. gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu». latvenergo.lv. 2018. gada 19. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. janvārī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
- ↑ Elektrum iegādājas mikrotīklus Igaunijā Db.lv, 05.07.2021
- ↑ Latvijas vēja parku investīcijas sasniegs miljardu eiro LETA, 08.08.2022
- ↑ «AS "Latvenergo" paziņojums 25. aprīlis, 2024.g».
- ↑ Latvenergo noslēdz vērienīgāko darījumu par vēja parka izbūvi Lietuvā Db.lv, 24.05.2024
- ↑ Latvenergo iegādājas Laflora Energy vēja parka būvniecībai Kaigu purvā Db.lv, 19.09.2024
- ↑ «AS Latvenergo». www.fonds.lv. Skatīts: 2020-05-12.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||
