Pāriet uz saturu

Harijs Trumens

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Harijs S. Trumens)
Harijs S. Trumens
33. ASV prezidents
Amatā
1945. gada 12. aprīlis — 1953. gada 20. janvāris
Viceprezidents (i) Albens Bārklijs
Priekštecis Franklins Rūzvelts
Pēctecis Dvaits Eizenhauers
34. ASV viceprezidents
Amatā
1945. gada 20. janvāris — 1945. gada 12. aprīlis
Prezidents Franklins Rūzvelts
Priekštecis Henrijs Voliss
Pēctecis Albens Bārklijs

Dzimšanas dati 1884. gada 8. maijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Lamāra, Misūri, ASV
Miršanas dati 1972. gada 26. decembrī (88 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kanzassitija, Misūri, ASV
Politiskā partija Demokrāti
Dzīvesbiedrs(-e) Besa Vollesa Trumena
Profesija mazais uzņēmējs, zemnieks
Reliģija baptists
Paraksts

Harijs S. Trumens (angļu: Harry S. Truman; dzimis 1884. gada 8. maijā, miris 1972. gada 26. decembrī) bija trīsdesmit trešais ASV prezidents (1945—1953). Kā trīsdesmit ceturtais ASV viceprezidents, viņš kļuva par prezidentu pēc Franklina Rūzvelta nāves, kurš savukārt savā ceturtajā prezidentūras termiņā bija valsts galva mazāk par trim mēnešiem.

Pirmā pasaules kara laikā Trumens bija artilērijas virsnieks. Pēc kara viņš kļuva par daļu no Toma Pendergasta (Tom Pendergast) politiskās mašīnas un Misūri tika ievēlēts par apgabala komisāru, vēlāk arī par Savienoto Valstu senatoru. Rūzvelta prezidentūras laikā ieguvis nacionālu ievērību kā Trumena kara komitejas vadītājs, 1944. gadā viņš nomainīja Henriju Volisu viceprezidenta amatā.

Trumens iekšējās lietās pieņēma izaicinājumu pēc izaicinājuma. Savienoto Valstu ekonomikas nemierīgajai rekonversijai traucēja vairāki nozīmīgi trūkumi, neskaitāms skaits streiku, kā arī Tafta—Hartlija akta pieņemšana, kam Trumens uzlika veto. Viņš pretēji prognozēm uzvarēja 1948. gada prezidenta pārvēlēšanā.

Trumena prezidentūras laikā tika nomestas atombumbas uz Japānas pilsētām Nagasaki un Hirosimu. Viņš iezīmēja ASV pretkomunistisko nostāju aukstā kara gados, pieņemot Trumena doktrīnu brīvo tautu atbalstam pret pakļaušanu. Viņa atbalstītais Māršala plāns sekmēja Rietumeiropas valstu saimniecības atjaunošanu. Viņa otrās prezidentūras svarīgākais notikums bija Korejas karš. 1949. gadā tika izveidota NATO.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]